ES Kaujas grupas var izmantot tikai tad, ja konflikts eskalējies zemā līmenī

Van Kapens norādīja, ka ES Kaujas grupa ir ļoti maza vienība un tai nav papildspēku. Kaujas grupu var izmantot, ja konflikts eskalējies zemā līmenī. To var izmantot kā tiltu tiem papildspēkiem, ko nodrošinātu NATO un ANO spēki, turklāt jābūt reālistiem - Eiropai ir ierobežotas militārās spējas, tāpēc ES un NATO ir jāstrādā kopā. Viņš gan uzsvēra, ka dažas valstis iebilst pret ciešāku sadarbību ar NATO.

"Ja ir lēmums par Kaujas grupu izvēršanu un NATO nav iesaistīts, tad NATO var veikt ierobežotus pasākumus. Ja drošības risks ir zems, tās var izmantot, taču, ja pretinieks ir ar lielu ieroču arsenālu, būs problēmas tām savus uzdevumus veikt," uzsvēra van Kapens.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniece Nora Vanaga norādīja, ka gadījumā, ja Kaujas grupas tiek nosūtītas uz konkrētu reģionu, tās var kalpot par tālāka konflikta atturētājām. Viņa arī piebilda, ka mazām valstīm īpaši ir svarīgi, ka visi lēmumi par Kaujas grupu izmantošanu tiek pieņemti pēc vienprātības principa.

Laikā, kad daudzas ES valstis samazinājušas finansējumu aizsardzībai, ES Kaujas grupu veidošanā problēma noteikti ir attiecīga finansējuma piešķiršana. Nīderlandes Karaliskās armijas atvaļināts ģenerālleitnants Tons Van Launs diskusijā uzsvēra, ka īpaši svarīgi ir runāt par Kaujas grupu spējām, "jo - ko gan Ziemeļu Kaujas grupa spētu izdarīt Eiropas kontekstā".

"Jautājums ir par to, kā šīs Kaujas grupas spētu ierakstīties plašākā kontekstā. Vai ir runa par NATO līguma piekto pantu? Austrija, piemēram, labāk jūtas zem NATO lietussarga nekā Eiropas lietussarga. Kaujas grupām vajadzētu būt par NATO sadarbības partneriem," norādīja van Launs.

Eksperti arī bija vienisprātis, ka Kaujas grupu attīstīšanai nepieciešami militāro mācību vingrinājumi, piemēram, cik ātri šādas grupas transportēs uz potenciālās krīzes vietu. Van Kapens gan nedomā, ka visas puses būtu ar mieru šīs grupas izmantot.

Viņš nedomā, ka visas puses būtu ar mieru tās izvērst. "Idejas par integrētu Eiropas armiju ir sapņi," uzsvēra van Kapens.

ES Kaujas grupas tika izveidotas 2004. gadā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā uzsākt militāro operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām - ar papildu apgādi. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem - bataljona lieluma vienības ar kaujas atbalsta vienībām, vadības un atbalsta dienestiem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007. gada sākumā.

To galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kuras lūdz palīdzību un kurās izraisās krīze, ko nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.

Eiropas Savienības Padome lēmumu par kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem saskaņā ar Padomes izstrādāto krīzes vadības koncepciju piecu dienu laikā. Pēc lēmuma pieņemšanas kaujas grupai jāizbrauc uz operācijas rajonu piecu līdz desmit dienu laikā.

Latvija paziņoja par nodomu iesaistīties ES Kaujas grupu veidošanā 2004. gada 22. novembrī, kad notika pirmā militāro spēju pieteikšanas konference.

Šogad pirmajā pusgadā Latvijas karavīri veic kaujas dežūru Zviedrijas vadītajā ES Kaujas grupā, dienesta pienākumus pildot ātrās reaģēšanas vienībā. Latviju šajā kaujas grupā pārstāv aptuveni 160 karavīru - kājnieku rota ar kaujas atbalsta elementiem un štāba personālsastāvs. Šobrīd jau ir sākusies kaujas grupas štāba un vienību, tostarp arī Latvijas kontingenta, apmācība.  Zviedrijas vadītajā Kaujas grupā dienē Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas un Īrijas karavīri, veidojot 2400 karavīru militāro formējumu.