Zviedrija piedalīsies NATO Reaģēšanas spēkos un mācībās “Steadfast Jazz 2013”

NATO
Pēc nato.int materiāliem
Zviedrijas iznīcinātājs Gripen
Foto: Foto: Zviedrijas bruņotie spēki

Zviedrija plāno iesaistīties NATO Reaģēšanas spēkos (NATO Response Force - NRF) un pievienoties Alianses lielākajām mācībām pēdējo septiņu gadu laikā “Steadfast Jazz”. 14. oktobrī NATO Ziemeļatlantijas padome apstiprināja Zviedrijas līdzdalību šajos spēkos.

Zviedrija piedalīsies NATO Reaģēšanas spēkos un mācībās “Steadfast Jazz 2013”

“Es esmu gandarīts par Zviedrijas iesaistīšanos līdz ar Somiju un Ukrainu. Mūsu saites jau šobrīd ir stipras, un šī līdzdalība tās padarīs vēl stiprākas”, norādījis NATO ģenerālsekretārs Anders Fo Ramsusens.

Zviedrija ir piedāvājusi uz mācībām “Steadfast Jazz 2013” nosūtīt štāba virsniekus. Līdz ar NATO dalībvalstu lēmumu, šī ziemeļvalsts kopā ar Somiju un Ukrainu ir kļuvusi par trešo NATO partnervalsti, kas piedalīsies mācībās.

“Steadfast Jazz” novembra sākumā notiks vairākās Alianses dalībvalstīs, taču galvenās norises vietas atradīsies Latvijā un Polijā. Šīs mācības būs noslēdzošās vairāku sarežģītu mācību virknē, kuru mērķis ir pārbaudīt un sertificēt NATO Reaģēšanas spēkus.

NATO Reaģēšanas spēki ir šīs Alianses šķēpa smaile: ātri reaģējoša grupa, kas ir spējīga aizsargāt jebkuru tās dalībvalsti, tikt izvietota jebkurā vietā un tikt galā ar jebkuru draudu. Mācības “Steadfast Jazz” ļaus pārliecināties, ka šis šķēps ir ass un gatavs lietošanai,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.

NRF veido sauszemes, gaisa, jūras un speciālo operāciju vienības, kuras NATO valsts uz 12 mēnešiem atvēl dežūrai spēkos.  Partnervalstis arī var piedalīties šajos spēkos, ja to līdzdalību apstiprina Ziemeļatlantijas padome un dežūrai paredzēto vienību gatavība atbilst NATO standartiem. Partnervalstu līdzdalība papildina NATO dalībvalstu ieguldījumu spēkos, taču to neaizstāj.

NATO ģenerālsekretāra uzsāktā Spēku sadarbības iniciatīva (Connected Forces Initiative) paredz uzlabotu mācību programmu turpmākajos gados, kā arī aktīvāku sadarbību ar partneriem.

“Pēdējos 20 gados NATO un mūsu partneri ir bijuši plecu pie pleca mūsu operācijās. Mēs esam iemācījušies darboties kā komanda. Spēku sadarbības iniciatīva turpinās stiprināt šo komandu”, uzskata ģenerālsekretārs.

Zviedrija nākamajām četrām NRF rotācijām ir piedāvājusi ievērojumu spēku apmēru, tostarp lidmašīnas, kuģus un sauszemes spēku vienības.

Līdz ar to Zviedrija ir ceturtais NATO partneris, kas pievienosies Reaģēšanas spēkiem pēc Somijas un Ukrainas, kuras paredzējusi savus spēku dalību 2014. gada rotācijā, kā arī Gruzijas, kas ir piedāvājusi savu ieguldījumu 2015.gadā.

Latvija jau kopš 2006. gada deleģē vienības dežūrai NATO Reaģēšanas spēkos. Līdz šim tajos piedalījušies nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālisti un militārie policisti, savukārt šogad šajos spēkos dežurē Jūras spēku flotiles kuģis.

Dalies ar šo ziņu