NATO aizsardzības ministri vienojas izveidot kiberaizsardzības ātrās reaģēšanas vienības
NATO dalībvalstu aizsardzības ministri otrdien sanāksmē Briselē vienojās stiprināt organizācijas kiberaizsardzību, cita starpā arī atbalstot ideju par ātrās reaģēšanas komandu izveidi, kas palīdzēs aizsargāt alianses datortīklus.
"Šodien pieņemtajā progresa ziņojumā mēs vienojāmies izveidot ātrās reaģēšanas vienības, kas var palīdzēt aizsargāt pašas NATO sistēmas," Briselē skaidroja alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
"Kiberaizsardzības spējām vajadzētu būt pilnā gatavībā līdz rudenim," atklāja Rasmusens.
"Šis ir pirmais posms. Otrais posms būs izvērtēt, kā alianse var reaģēt uz to sabiedroto lūgumiem, pret kuriem tiek vērsts kiberuzbrukums."
Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka kiberdrošība joprojām ir pašu alianses dalībvalstu atbildība.
Taču "tas ir nopietns izaicinājums, (..) kam var būt postošas sekas", brīdināja Rasmusens, norādot, ka pērn NATO tīkli pieredzējuši 2500 anomālas kiberaktivitātes gadījumu un ielaušanās mēģinājumu.
Mēs esam cieši saistīti, līdz ar to uzbrukums vienam sabiedrotajam, ja uz to nereaģē ātri un efektīvi, var ietekmēt mūs visus."
"Kiberaizsardzība ir tikai tik efektīva, cik efektīvs ir tās vājākais ķēdes posms. Strādājot kopā, mēs nostiprinām ķēdi," preses konferencē Briselē sacīja Rasmusens.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks aģentūrai LETA Briselē norādīja, ka Latvija kiberaizsardzības stiprināšanas jomā ir izdarījusi tik daudz, lai varētu uzskatīt, ka pirmos mājasdarbus mēs esam pietiekami labi pabeiguši.
Latvijā ir izveidota interneta drošības incidentu risināšanas vienība (CERT), kas tagad darbojas Aizsardzības ministrijas paspārnē, turklāt mēs ļoti aktīvi esam iesaistījušies kiberzemessardzes veidošanā, atgādināja ministrs. "Tāpēc ir pamats apgalvot, ka mums ir ļoti labas iestrādes, kas ir jāturpina, un ir arī jāturpina ieguldīt, labi saprotot, ka šie ir tie jautājumi, kas nekādā veidā nepaliks mazāk svarīgi, tikai otrādi," uzsvēra Pabriks.
28 sabiedroto valstu aizsardzības ministri Briseles sanāksmē arī vienojās, ka NATO kiberaizsardzības līdzekļiem ir jābūt pilnā mērā darba kārtībā līdz oktobrim, pakļaujot NATO aizsardzībai vairākus desmitus datortīklu, kas pieder aliansei un kurus tā lieto, savukārt norādīja Rasmusens.
Alianses dalībvalstis arī bija vienisprātis, ka organizācijas prioritātei ir jābūt pašas NATO datortīklu aizsardzībai, ņemot vērā, ka šīs sistēmas tiek izmantotas, lai koordinētu militārās operācijas sabiedroto starpā.
Rasmusens vēl svētdien publikācijā laikrakstā "The Wall Street Journal" norādīja, ka, "pasaulei kļūstot arvien atkarīgākai no kibertelpas, pieaug kā kaitējuma iespējas, tā arī labošanas izmaksas".
"Pastāvot šādiem draudiem, NATO primārā loma ir savu iekšējo tīklu aizsardzība. Mēs esam panākuši progresu, pastiprinot mūsu kiberaizsardzību gan mūsu galvenajam birojam, gan arī mūsu spēkiem, kas ir iesaistīti operācijās," uzsvēra ģenerālsekretārs.
Viņš arī atzina, ka pērn NATO tīkli pieredzējuši 2500 anomālas kiberaktivitātes gadījumu un ielaušanās mēģinājumu.
"Neraugoties uz to, ka šādi incidenti kļūst arvien izsmalcinātāki, 2012.gada beigas mēs esam sasnieguši bez lieliem mūsu tīklu pārrāvumiem," norādīja Rasmusens.
"Kiberaizsardzība primāri ir individuālu valstu un valdību darbs, tomēr, draudiem kļūstot plašākiem, NATO vajadzētu būt gatavai tam, lai apsvērtu spēcīgāku lomu," uzskata ģenerālsekretārs.
Kā pirmo soli NATO vajadzētu apsvērt regulāras apmācības kiberdrošības jomā, lai nacionālajiem ekspertiem būtu vienādas zināšanas un valoda."
Tas viņiem palīdzētu dalīties informācijā un labāk strādāt kopā krīzes apstākļos," norādīja Rasmusens.
"Mums ir jābalstās centienos, kurus īsteno Tallinā, Igaunijā, bāzētais NATO Kiberaizsardzības izcilības centrs, kas veic izpēti, apmācības un regulārus treniņus, lai pārbaudītu sabiedroto kibervienību ātrās reaģēšanas potenciālu," norādīja Rasmusens, atgādinot arī, ka Igaunija, kas ir viena no interneta jomā attīstītākajām valstīm, 2007.gadā pieredzēja masīvu kiberuzbrukumu.
"Mēs arī veidojam ātrās reaģēšanas komandas, kas palīdzēs aizsargāt pašas NATO tīklus uzbrukuma gadījumā. Nākamais iespējamais solis varētu būt panākt, ka šīs komandas ir pieejamas pēc pieprasījuma NATO valstīm," norādīja ģenerālsekretārs.
LETA-AFP