Rasmusens: Zviedrija nevar rēķināties ar NATO palīdzību

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, pirmdien Zviedrijā apmeklējot aizsardzības jautājumiem veltītu konferenci, žurnālistiem norādīja, ka "nevar atrasties ārpus NATO, bet joprojām vēlēties visu, ko tā piedāvā", ziņo Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi.

Ieradies Zviedrijas kalnu slēpošanas kūrortā Sēlenā "Blackhawk" helikopterā, lai piedalītos ikgadējā konferencē, Rasmusens atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, no kuriem daudzi bija par to, vai NATO steigtos aizsargāt Zviedriju.

"Es nevēlos iedziļināties šajā jautājumā, jo tas ir hipotētisks scenārijs," sacīja alianses ģenerālsekretārs. "Tomēr kolektīvā aizsardzība attiecas tikai uz NATO biedriem."

Viņš norādīja, ka Zviedrijas sadarbībai ar NATO pastāv zināmi "ierobežojumi" un ka uz alianses partnervalstīm, tādām kā Zviedrija, neattiecas NATO līguma piektais pants, kurā dalībvalstīm noteikts pienākums sniegt palīdzību citām dalībvalstīm.

Zviedrijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Sverkers Goransons nesen pauda bažas, ka samazinātās armijas dēļ pasliktinājušās tās aizsardzības spējas. Ja Zviedrijai uzbruktu, sacīja komandieris, tā sevi spētu aizsargāt tikai vienu nedēļu.

"Ja NATO partneris vērš mūsu uzmanību uz kādu drošības jautājumu, mēs, protams, to izvērtēsim, bet garantiju nav," sacīja Rasmusens.

"Nevar atrasties ārpus NATO, bet vēlēties visu, ko NATO var dot. Zviedrija to zina, un mēs negrasāmies iejaukties debatēs par to, vai tai ir jākļūst par dalībvalsti," skaidroja ģenerālsekretārs.

Tostarp viņš cildināja Zviedriju kā NATO "visaktīvāko partneri". Zviedrija piedalās NATO operācijā Afganistānā, un Lībijas pilsoņu kara laikā zviedru lidmašīnas patrulēja lidojumiem slēgtajā zonā virs Lībijas.

"Esmu norādījis jūsu aizsardzības ministrei, ka NATO reaģēšanas komanda kļūs arvien svarīgāka," sacīja Rasmusens, Sabiedrības un aizsardzības institūta ikgadējā konferencē noslēdzot jautājumu un atbilžu sesiju.

Viņš arī norādīja, ka reģionālā sadarbība kļūs nozīmīgāka.

"Eiropā būtu vajadzīga lielāka reģionālā sadarbība," sacīja ģenerālsekretārs. "Viens pats visu nevar izdarīt, bet to var, ja ir kompānija."

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets šajā konferencē atzinis, ka Igaunija vēlētos ciešāku Zviedrijas un Somijas sadarbību ar NATO, ziņo aģentūra TT. Runājot par drošības situāciju 21.gadsimtā, Paets norādīja, ka NATO kolektīvajai aizsardzībai vajadzētu pārklāt arī Somiju un Zviedriju.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks laikrakstam "Svenska Dagbladet" pagājušajā nedēļā atzinis, ka iespējams Zviedrijas sabiedrībai būtu laiks padomāt par attiecībām ar NATO un atzīt tās oficiāli.

"Tas ir mūsu interesēs, ka Zviedrija ir NATO",  jo tas palīdzētu sadarbībā ar Latviju, norādīja aizsardzības ministrs. Taču viņš pauda arī izpratni, ka lēmums par šādu saistību uzņemšanos ir Zviedrijas iekšpolitikas un tradīciju jautājums.

LETA/THE LOCAL