Lāčplēša dienas rītā aizsardzības nozares vadība un parādes dalībnieki piedalījās starpkonfesionālā ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, bet plkst. 11 nolika ziedus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.
11.novembrī aizsardzības nozares vadība aicina atcerēties mūsu kopīgās vērtības
11. novembrī, atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā notika militārā parāde, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu – Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – vienības.
Bruņotos spēkus parādē pārstāvēja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijas Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Jūras spēku flotiles, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Zemessardzes vienības, kā arī bruņoto spēku orķestris.
Parādi, kurā piedalījās vairāk nekā 350 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju, komandēja Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Egils Leščinskis, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Savukārt Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa notika kritušo karavīru piemiņas godināšanas pasākums, kur piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
„Katram no mums Lāčplēša dienā ir svarīgas kādas noteiktas vērtības, un man 11. novembris ir ticības svētki. Šodien atcerēsimies, kā Oskars Kalpaks pirms 95 gadiem noticēja brīvai Latvijas valstij, lai gan pamats ticēt bija ļoti mazs, un viņa vadībā maza saujiņa karavīru uzsāka Brīvības cīņas, kas noslēdzās Rīgā 11.novembrī. Ticēsim tā, kā ticēja viņi, ņemsim šo gara spēku mums līdzi no šīs piemiņas vietas turpmākajiem dienesta uzdevumiem! Atcerieties, ka ticībā valstij un ticībā sev ir lielākais spēks,” sacīja ģenerālleitnants R. Graube.
„Latvijā novembris ir īpašs mēnesis – tas ir laiks, kad atminamies notikumus un cilvēkus, kuru veikums mums ļauj šobrīd baudīt brīvu un demokrātisku valsti. Tas ir laiks, kad cilvēki ar lepnumu piesprauž pie sava apģērba sarkanbaltsarkano lentīti. Un tas ir laiks, kad aizdedzinām logos svecītes, lai atminētos mūsu kritušos karavīrus,” sacīja aizsardzības ministrs R. Vējonis.
Ministrs atgādināja, ka mums ir jāapzinās, ka mūsdienu pasaule ir ļoti cieši savstarpēji saistīta – tādēļ dažādi riski un draudi, kas var šķist relatīvi tālu, patiesībā var sasniegt strauji arī mūs. Tādēļ mūsu karavīri jau teju divdesmit gadus iestājas par mieru un demokrātiju ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs – dienestā Afganistānā, Mali, Centrālāfrikas Republikā un Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā "Atalanta" pie Somālijas krastiem. „Esmu jau vairākkārtīgi uzsvēris, ka varam būt lepni ar saviem Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kas ir augstas raudzes profesionāļi, kas ik dienas pierāda savu tēvzemes mīlestību, stāvot sardzē par Latvijas drošību,” sacīja aizsardzības ministrs.
Godinot Latvijas varoņus, Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina visus Latvijas iedzīvotājus Lāčplēša dienā pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti, kā arī aizdegt svecītes 11. novembra krastmalā Rīgā, Brīvības cīņu piemiņas vietās visā valstī un savas mājas logā.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – «Par Latviju.» Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību - ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums. Šo dienu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.