Pabriks tiekas ar Latvijas Centrālās Padomes biedru virsleitnantu Jāni Celmiņu

Sabiedrība
Sargs.lv
Pabriks
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

13. augustā aizsardzības ministrs Artis Pabriks tikās ar atvaļinātu Latvijas armijas virsnieku, 96 gadus veco virsleitnantu Jāni Celmiņu, kas darbojās Latvijas Centrālajā padomē (LCP) un palīdzēja organizēt bēgļu laivu braucienus uz Zviedriju.

Pabriks tiekas ar Latvijas Centrālās Padomes biedru virsleitnantu Jāni Celmiņu

J. Celmiņš mācījies Rīgas 1.ģimnāzijā un beidzis Latvijas Kara skolu, par kuru uzsver: „Kara skola bija tā, kas jauniešiem iemācīja godu un pašlepnumu.” Skolas laikā mācījies kopā ar inteliģences bērniem, arī ebreju bērniem, viņš nav spējis noskatīties, kā okupācijas vara šos cilvēkus iznīcina, tāpēc palīdzējis organizēt bēgšanu uz Zviedriju. Palīdzējuši visiem, kam varējuši, un nevienam nav prasījuši naudu.

„Atceros, kā mums bija jāveic dažādi slepeni gājieni, lai apmānītu vāciešus,” viņš stāsta.

Vedām cilvēkus pāri jūrai ar laivām, kas izskatījās kā parastas zvejas laivas, bet zem tīkliem bija iebūvēta tāda kabīne, kur slēpās cilvēki, vienā laivā vedām kādus divdesmit septiņus cilvēkus.

Viņš atceras, ka arī Zviedrijā bijuši atsaucīgi cilvēki, kas palīdzējuši bēgļus uzņemt. Laivas organizējuši gan no Ventspils, gan Liepājas piekrastes. J.Celmiņam bijusi doma vest cilvēkus arī pāri Rīgas jūras līcim no Salacgrīvas, kur dzīvojusi virsleitnanta ģimene, bet tas bijis pārāk riskanti.

 „Latvijas Centrālajai padomei bija liela nozīme ne tikai neatkarīgas Latvijas idejas saglabāšanā, bet arī dzīvību glābšanā, „laivu akcijas” laikā evakuējot bēgļus uz Zviedriju,” uzsver A.Pabriks. „Ir ļoti būtiski uzzināt pēc iespējas vairāk par padomes darbu un uzklausīt to latviešu liecības, kas ticēja neatkarības ideāliem un riskēja ar dzīvību, lai glābtu tos, ar kuriem okupācijas vara draudēja izrēķināties.”

„Latvijas vēsture nav jādala vācu un krievu laikā, bet jāatceras, ka bija arī šī trešā iespēja, trešā izvēle, kuru izvēlējās daudz Latvijas patriotu, kas negribēja pieņemt nevienu no šiem režīmiem,” sacīja aizsardzības ministrs. „Latvijas centrālā padome ir ļoti labs piemērs, uz kādiem pamatiem būvēt Latvijas valsti – politiķi un inteliģence, kas norādīja iespēju sadarbībai ar demokrātiskajām Eiropas valstīm, militārā un civilā iesaiste, lai šīs ieceres realizētu.”

Šā gada 13. augustā apritēs 70 gadi kopš profesora Konstantīna Čakstes vadībā Rīgā, Pārdaugavā tika dibināta Latvijas Centrālā padome – nelegāla politiska apvienība, kuras misija Otrā pasaules kara laikā bija skaidrot ārvalstu sabiedrībai, ka Latvijai nav pieņemama neviena okupācija.

Viens no LCP darbības panākumiem bija bēgļu laivu satiksmes noorganizēšana starp Kurzemes piekrasti un Gotlandes salu. Par „laivu akciju” dēvētā bēgļu evakuācija notika visā Kurzemes piekrastē, un tās laikā trimdā uz Zviedriju devās ap 5000 latviešu pretestības kustības aktīvistu, viņu vidū arī  daudzi inteliģences pārstāvji.

Atzīmējot LCP 70.gadadienu, šā gada augustā notiek vairāki vērienīgi pasākumi.

10. augustā Usmas tautas namā notika LCP dibināšanas 70. gadadienai veltīta konference, kuru rīkoja Latvijas Okupācijas muzejs un Rubeņa bataljona muzejs.

Savukārt 22. augustā Liepājā, Latviešu biedrības nama Kamerzālē par godu Latvijas Centrālās padomes gadadienai notiks informatīvi izglītojošs pasākums ar aizsardzības ministra Arta Pabrika un Liepājas novada domes pārstāvju piedalīšanos, kā arī tiks demonstrēta režisores Dzintaras Gekas 2011. gadā uzņemtā dokumentālā filma „Konstantīns”.
 

Dalies ar šo ziņu