Dziesmu un deju svētki nav iedomājami bez Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra dalības un spēles gan svētku gājienā, gan pūtēju orķestru koncertā un citos pasākumos. Šiem svētkiem mūziķi sagatavojuši apjomīgu programmu un paši savus skaņdarbu aranžējumus.
Dziesmusvētki nav iedomājami bez NBS orķestra
Gatavojušies ilgāk par gadu
NBS orķestra priekšniekam un diriģentam pulkvežleitnantam Dainim Vuškānam pirmie Dziesmu svētki bija 1990. gadā — toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pūtēju orķestra sastāvā, spēlējot trompeti. «Tas bija viens lielisks laiks studentu kolektīvā. Mums bija milzīga jaunības degsme un enerģija. Līdz ar mēģinājuma beigām vakars vēl ne tuvu nebeidzās — tas turpinājās līdz kādiem četriem, ja pat ne sešiem no rīta, kad jau bija atkal jāceļas un jāturpina jauns darba cēliens,» atminas D. Vuškāns. Protams, tagad, esot NBS orķestra šefam, viss ir citādi — atbildība pavisam cita, uzdevumi arī lieli un nozīmīgi, kuriem pienācīgi jāsagatavojas.
Dziesmu svētku nedēļas vidū NBS orķestris teju visu dienu pavada, mēģinot un slīpējot svētku programmu. Jāspēlē gan Dziesmu svētku gājienā, gan tūlīt pēc tam jāsteidzas uz Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta sagaidīšanu — svētku laikā ikdienas darbus neviens nav atcēlis, tādēļ slodze ir jo lielāka. Tomēr īpašā svētku izjūta šajā laikā nav zudusi, atzīst orķestra vadītājs.
Paši svarīgākie un iedvesmojošākie svētku mirkļi viņam ir koru sadziedāšanās un, protams, svētku gājiens — tie arī tiek gaidīti ar vislielāko nepacietību.
Orķestris svētkiem sācis gatavoties pirms vairāk nekā gada, kad Nacionālais kultūras centrs sācis modelēt 25. Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmu. Pagājušā gada jūnijā Cēsu estrādē notika svētku programmas pirmā iedziedāšana un iespēlēšana, kam NBS orķestris spēlējis pavadījumu — tas arī ir brīdis, no kura sākta repertuāra slīpēšana. «Protams, kopš tā brīža bijušas vēl daudzas izmaiņas gan pašā programmā, gan aranžējumos, bet visas tikai uz labu. Programma pa šo laiku ir pilnveidojusies un kļuvusi lakoniskāka un profesionālāka.»
Pūtēju orķestriem pēdējos svētkos programma kļuvusi salīdzinoši vieglāka — ne muzicēšanas, bet tīri fiziskā ziņā, jo programmā vairs nav defilē priekšnesumu. Vēl deviņdesmitajos gados apvienotais pūtēju orķestris Dziesmu svētku laikā uzstājās ar savām defilē programmām «Daugava» stadionā, arī Dziesmu svētku lieluzvedumā Mežaparkā, bet pēdējos svētkos šīs sastāvdaļas programmā vairs nav. Toties ir pūtēju orķestru dižkoncerts Doma laukumā. Iemesla ir defilē programmu veidošanas sarežģītība un lielais laika patēriņš.
«Laba defilē programma no orķestra prasa ļoti lielu darbu un ieguldījumu. Tā ir daudz lielāka gatavošanās nekā jaunas koncertprogrammas iestudēšana — vajag horeogrāfu, jāiestudē un jāmācās sinhroni izpildīt visas kustības un gājienus. Tas prasa daudz ilgāku gatavošanās laiku arī muzikālā ziņā, jo visa programma ir jāiekaļ no galvas — defilē laikā notīs skatīties gandrīz nav iespējams,» stāsta D. Vuškāns. Defilē programmu vēsture nav nemaz tik ilga, vismaz salīdzinājumā ar kora dziedāšanas tradīciju. Militārie orķestri izgāja ielās tikai 19. gadsimta sākumā, un tad līdz ar muzicēšanu pilsētu parkos un ielās arī sāka parādīties pirmās defilē programmas. Līdz tam militārie orķestri spēlējuši tikai savai, armijas auditorijai.
Jauni skaņdarbi un aranžējumi
Dziesmu svētku programmai NBS orķestris sagatavojis virkni jaunu un jau zināmu kompozīciju: uz sadziedāšanos — 13 skaņdarbus, svētku gājiena atklāšanai — sešus un ziedu nolikšanas pasākumam — piecus darbus.
Orķestra sniegumu papildina arī pašu jaunrade — D. Vuškāns sagatavojis vairākus īpaši šiem Dziesmu svētkiem radītā Mārtiņa Brauna skaņdarba «Gaisma līgo Latvijā» aranžējumus. «Sarakstīju četrus aranžējuma variantus fanfarām, ko atskaņosim labāko koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru apbalvošanas laikā. Tāpat arī svētku gājiena sākumā atskaņosim manis aranžēto Mārtiņa Brauna maršu, kurš uzrakstīts, izmantojot tā paša skaņdarba tēmas,» teic pulkvežleitnants.
Gatavojoties svētkiem, orķestris ļoti cieši sadarbojies ar svētku virsvadītājiem. «Studijā esam pavadījuši daudzas jo daudzas stundas, studējot, mainot, uzlabojot un slīpējot koru dziesmu pavadījumus, ja virsdiriģentiem kaut kas likās nepilnīgs. Dažiem skaņdarbiem pavadījumi tika mainīti trīs reizes,» stāsta orķestra vadītājs.
Dziesmu svētku koncertos NBS orķestris parasti spēlē, tērpies koncerta formas tērpā. Izņēmums ir svētku gājiens, kur orķestra mūziķi būs svētku formas tērpā. «Šajās dienās mums visas darbības ir pa minūtēm sarakstītas. Ir Dziesmu svētku darbi un ir ikdienas darbi, un bieži vien starp tiem ir pavisam neliela pauzīte.» Piemēram, steidzoties uz Vācijas prezidenta sagaidīšanu tūlīt pēc Dziesmu svētku gājiena, mūziķiem vēl jāpaspēj nomainīt mūzikas instrumenti, jo katram pasākumam to komplekts ir atšķirīgs.
Runājot par orķestra mūzikas instrumentiem, orķestra vadītājs saka lielu paldies NBS Apvienotajam štābam, kas radis iespēju piešķirt līdzekļus daļējai instrumentu atjaunošanai — orķestrim šogad tiks iegādāti četri jauni tromboni un vibrofons. «Mēs joprojām spēlējam ar lielākoties deviņdesmitajos gados iegādātajiem instrumentiem, kas pārsvarā jau ir nolietoti,» atzīst D. Vuškāns. Profesionālā orķestrī instrumenti tiek mainīti vidēji ik pēc pieciem gadiem, tā kā varam tikai apbrīnot NBS orķestra muzikantu saudzīgumu un rūpes par saviem darba rīkiem.
Gatavi glābt situāciju
Katri Dziesmu svētki ir īpaši ne tikai ar savu gaisotni un pacilātību, bet arī kādiem īpašiem notikumiem. Tā, piemēram, iepriekšējos svētkos pirms lielā noslēguma koncerta Mežaparka estrādē uznācis milzīgs negaiss un lietusgāze, kas applūdinājusi simfoniskā orķestra bedri ar visiem tajā koncertam noliktajiem sitaminstrumentiem. Pirmās mūziķu un tehniskā personāla prognozes bija vienprātīgas — šādos apstākļos koncerts nevar notikt. «Bet ko tad darīt? Līdz koncertam dažas stundas, nevar taču visu atcelt. Nācām ar savu iniciatīvu — simfoniskā orķestra pavadījumus spēlēt NBS orķestru spēkiem. Stundu pirms koncerta mēs jau bijām gatavi kopmēģinājumam ar svētku virsdiriģentiem. Tomēr lietus mitējās un ugunsdzēsējiem izdevās ūdeni sekmīgi atsūknēt, orķestra bedri iztīrīt, tā ka koncerts ar nelielu nokavēšanos varēja notikt. Katrā gadījumā, mēs bijām pietiekami elastīgi un gatavi glābt situāciju,» atminas D. Vuškāns.
Lai gan šie ir pusapaļi — 25. Vispārējie latvieši dziesmu un 15. deju svētki, NBS orķestra mūziķu prieku un entuziasmu tas nemazina ne par kripatu. «Mēs vienmēr strādājam pēc vislabākās sirds-apziņas, lai visiem mūsu klausītājiem un arī mums pašiem būtu prieks par savu darbu un īstu svētku izjūta. Bet sev un saviem kolēģiem vēlos novēlēt — lai mums visiem vienmēr netrūkst ne klausītāju, ne atbalstītāju,» teic Dainis Vuškāns.
Seržants Armands Bāliņš, spēlē eifoniju
Orķestrī muzicē kopš 1992. gada, pusotru gadu aizvadījis obligātajā militārajā dienestā, drīz pēc tam iestājies arī virsdienestā. Pirms tam mācījies Ventspils mūzikas skolā, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kopā ar NBS orķestri piedalījies visos piecos Dziesmu svētkos, taču tie vēl nav visi — pirmie bija 1985. gadā notikušie 19. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki.
«Padomju laikā bija pavisam citas emocijas, milzīgs nacionālais pacēlums. Likās, ka ar daudzām dziesmām mēs izsakām protestu pret notiekošo, vēršamies pret varu. Tagad tas lielais protesta un nacionālās pašapziņas gars pamazām zūd, vismaz man tā šķiet.
Dziesmusvētki ir liels notikums vispirms noteikti pašdarbnieku kolektīviem. Profesionāļus, tādus kā mēs, manuprāt, par daudz iekļauj svētku programmā — labāk lai tie ir svētki amatieriem, mums arī ikdienā darba pietiek. Taču — svētki paliek svētki jebkurā gadījumā.»
Kareivis Intars Grīnbergs, spēlē fagotu
Viņam šie ir pirmie Dziesmu svētki kopā ar NBS orķestri, taču ne pirmie dzīvē — kopā ar mūzikas vidusskolas orķestri viņš piedalījies arī iepriekšējos svētkos.
NBS orķestrī spēlē otro gadu, līdz tam spēlējis kameransamblī, piedalījies dažādos muzikālajos projektos, spēlējis arī simfoniskajā orķestrī.
«Uz bruņoto spēku orķestri gāju ar skaidu mērķi — gribēju pārbaudīt savus spēkus, jo sapratu, ka te slodze būs pamatīga. Nu varu teikt, ka pārbaudījis esmu — viegli nav, bet gandarījums ir liels.
Dziesmu svētki man ir īpašs laiks. Šajās dienās Rīgā tā pa īstam var izjust tautiskumu.
Rīgā tik kuplā skaitā latviešus ikdienā nevar redzēt — tas priecē. Lai gan darbs šajā laikā arī ir no paša rīta līdz vēlam vakaram un reizēm vēl ilgāk.