Pilnveidojot profesionālā dienesta kandidātu atlases procesu, turpmāk topošie karavīri medicīnisko pārbaudi varēs veikt arī civilās ārstniecības iestādēs, ar kurām bruņotie spēki būs noslēguši sadarbības līgumu.
Profesionālā dienesta kandidāti medicīnisko pārbaudi varēs veikt dzīvesvietai tuvākajā civilajā ārstniecības iestādē
Līdz šim kandidātu medicīniskā pārbaude notika tikai centralizēti bruņoto spēku Medicīnas nodrošinājuma centrā Rīgā, militāro ziņu portālam “Sargs.lv” pastāstīja kapteinis Rihards Rozenbaums, Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks.
Sākot atlasi, kandidāts varēs izvēlēties vienu no diviem medicīniskās pārbaudes veikšanas variantiem: centralizēti bruņoto spēku Medicīnas nodrošinājuma centrā Rīgā vai decentralizēti civilajā ārstniecības iestādē reģionos, uzsvēra kapteinis Rihards Rozenbaums.
Pašreiz bruņotie spēki ir noslēguši sadarbības līgumus jau ar vairāk nekā divdesmit civilajām ārstniecības iestādēm Ventspilī, Talsos, Kuldīgā, Dobelē, Liepājā, Bauskā, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Madonā, Limbažos, Valmierā, Alūksnē, Rēzeknē, Ludzā, Preiļos un Krāslavā.
Ieviešot decentralizēto variantu, profesionālā dienesta kandidāti medicīnisko pārbaudi varēs veikt savai dzīvesvietai tuvākajā civilajā ārstniecības iestādē, norādīja kapteinis Rihards Rozenbaums. Viņš piebilda, ka kandidātiem uz bruņoto spēku Medicīnas nodrošinājuma centru vajadzēs doties vien medicīniskās pārbaudes pabeigšanai, kur galīgai veselības stāvokļa izvērtēšanai būs jāpameklē vēl vairāki šī centra ārsti.
Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks uzsvēra, ka lēmumu par derīgumu profesionālajam dienestam joprojām pieņems tikai Medicīnas nodrošinājuma centrs, pamatojoties uz civilajā ārstniecības iestādē izsniegtajām ārstu izziņām un izrakstiem par kandidāta veselības stāvokli, un tas būs otrais iemesls, kāpēc kandidātam tomēr būs jāierodas šajā centrā.
Tomēr kandidātiem tas neradīs īpašas neērtības, viņš piebilda, norādot, ka Rekrutēšanas un atlases centrs kandidātiem jau tagad piedāvā atlasi veikt divās dienās ar bezmaksas nakšņošanu armijas kazarmās. Pirmajā dienā kandidāti veicot medicīnisko pārbaudi, bet otrajā – fiziskās sagatavotības un psihodiagnostikas testus, paskaidroja kapteinis Rihards Rozenbaums. Arī par ēdienu profesionālā dienesta kandidātiem neesot jāuztraucas – divu dienu atlasē viņiem tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana.
Arī saņemt norīkojumus medicīniskās pārbaudes veikšanai civilajā ārstniecības iestādē profesionālā dienesta kandidāts varēs savai dzīvesvietai tuvākajā regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā.
Rekrutēšanas un atlases centra pārstāvis norādīja, ka šogad teju simts kandidātu rekrutēšanas procesu esot sākuši tieši bruņoto spēku vienībās. Viņš arī piebilda, ka arvien izteiktāka kļūstot reimigrācijas tendence – aizvien vairāk ir kandidātu, kuri no ārvalstīm atgriežas Latvijā un sāk dienestu bruņotajos spēkos, precizējot, ka ir kandidāti, kuri uz atlasi vai pamatapmācības kursu ierodas tieši no ārvalstīm.
Viņš arī pastāstīja, ka ar nolūku efektīvāk plānot rekrutēšanas pasākumus, Rekrutēšanas un atlases centrs analizējis pēdējos sešos gados profesionālajā dienestā pieņemto karavīru datus, tostarp arī datus par viņu deklarētajām dzīvesvietām. Analizējot datus par vairāk nekā 1700 dienestā pieņemtajiem, noskaidrotas arī proporcijas starp Latvijas reģioniem, kas centram ļauj apzināt reģionus, kuros nepieciešama plašāka informācijas sniegšana par dienesta iespējām bruņotajos spēkos. 40 procenti kandidātu, kuri dienestu sākuši pēdējos sešos gados, ir nākuši no Rīgas reģiona. Savukārt zemāko procentuālo īpatsvaru uzrāda Latgales reģions – 11 procenti kandidāti deklarēti tajā ietilpstošajos novados vai pilsētās, pastāstīja kapteinis Rihards Rozenbaums, piebilstot, kā šāda analīze veikta arī atsevišķi par katru gadu, kas parāda tendences ilgākā – sešu gadu - periodā. Viņš norādīja, ka Rīgas reģiona dominance laika gaitā nedaudz samazinājusies: 2010.gadā kandidāti no šī reģiona veidoja 49 procentus, bet 2016.gadā – 42 procentus. Pretēji noticis ar Latgales reģionu – vērojams pieaugums no 7 procentiem 2010. gadā līdz 12 procentiem 2016. gada pirmajos sešos mēnešos.
Iegūto datu objektīvākai izvērtēšanai izmantoti arī demogrāfiskie rādītāji jeb iedzīvotāju skaits katrā no reģioniem un novadiem, kas ļauj vērtēt patieso iedzīvotāju atdevi, norādīja Rekrutēšanas un atlases centra pārstāvis, uzsverot ka šāda analīze parāda atšķirīgu situāciju, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2015.gadu liecina, ka Rīgas reģionā deklarēts 51 procents valsts iedzīvotāju, tomēr dienestu sākušo daļa no šī reģiona ir 40 procenti. Kapteinis Rihards Rozenbaums atzina, ka pozitīvu vērtējumu uzrāda Kurzemes, Zemgales un Vidzemes reģioni, kuros dienestu sākušo proporcija pārsniedz reālo iedzīvotāju proporciju no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, piemēram, Kurzemes reģionā dzīvo 13 procenti visas valsts iedzīvotāju, bet tajā pašā laikā no šī reģiona nāk 18 procenti karavīru, kuri dienestu bruņotajos spēkos sāka pēdējos sešos gados.
Analīze liecinot, ka deviņas lielākās Latvijas pilsētas ir mājvieta 33 procentiem pēdējos sešos gados dienestu sākušajiem karavīriem, bet no pārējiem Latvijas novadiem nākuši 67 procenti karavīru. Tomēr jāņem vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, piemēram, iedzīvotāju skaita koncentrēšanas lielākajās pilsētās un to tuvumā, lauku teritoriju apdzīvotības līmeņa samazināšanās un citas tendences, norādīja Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks.
Pozitīva tendence un augstāki rādītāji vērojami reģionos, kuros atrodas kāda no bruņoto spēku vienībām, piemēram, Lielvārdē un tās apkārtnē, Alūksnē un tai tuvējos novados, tāpat arī Kurzemē – Liepājas apkārtnē. Šie dati liecina par to, ka iedzīvotājiem informācijas pieejamība, zināšanas un militārās vides aktualitāte šajās teritorijās ir augstāka, tāpat arī iedzīvotāju interese un vēlme sākt dienestu līdz ar to ir augstāka, norādīja kapteinis Rihards Rozenbaums.
Jau ziņots, ka šā gada sākumā rekrutēšanas veikšanai bruņotajos spēkos tika atjaunots Rekrutēšanas un atlases centrs, kuru kandidātu piesaistīšanai dienestam bruņotajos spēkos atbalsta ne tikai regulāro spēku, bet arī Zemessardzes vienības, līdz ar to kandidāts rekrutēšanas procesu var sākt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku vienībā. Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu aizpildot bruņoto spēku interneta vietnes www.mil.lv sadaļā “Rekrutēšana”.
Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks kapteinis Rihards Rozenbaums izteica gandarījumu par ciešo rekrutētāju un vienību sadarbību kandidātu piesaistīšanai dienestam bruņotajos spēkos, īpaši izceļot aviācijas bāzes un flotiles karavīru aktivitāti atlases procesā un Zemessardzes vienības – rekrutēšanas aktivitātēs Latvijas novados.
Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīrus. Šogad saņemtas teju 1200 pieteikuma anketas un profesionālajā dienestā un studijām aizsardzības akadēmijā jau pieņemti vairāk nekā 500 karavīri