Bruņotajos spēkos jauna kaujas spēja – apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs
Šogad bruņotie spēki sāka vairāku karavīru apmācību, lai sagatavotu apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājus un iegūtu jaunu kaujas spēju.
Apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs (Joint Fire Observer, JFO) ir karavīrs, kas spēj pieprasīt, koriģēt un kontrolēt uguni no sauszemes platformām (mīnmetējiem, lielgabaliem), no jūras platformām (kuģu lielgabaliem), kā arī nodrošināt visu nepieciešamo informāciju par mērķi, lai gaisa atbalsta kontrolieris varētu iznīcināt pretinieku no gaisa platformām (lidmašīnām, helikopteriem).
„Apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju spēja papildina Latvijā jau augstā līmenī attīstītās gaisa atbalsta kontrolieru spējas, un šis viennozīmīgi ir viens no veiksmes stāstiem bruņotajos spēkos,” par jauno spēju bruņotajos spēkos pārliecināts Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks pulkvedis Ēriks Naglis.
„Pirmkārt, tas ir praktisks pierādījums veiksmīgai un ilgstošai sadarbībai ar mūsu stratēģisko partnervalsti ASV, un šīs spējas izveidošanā lielākā pateicība jāsaka ASV vēstniecībai Latvijā, ASV Aizsardzības sadarbības birojam un Mičiganas Nacionālajai gvardei, bez kuru atbalsta apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju spējas attīstība mūsu bruņotajos spēkos nebūtu iespējama,” uzsver pulkvedis Ē.Naglis.
Nākotnē mēs būsim spējīgi šīs spējas eksportēt, piedāvājot savus speciālistus citām NATO valstīm, kurām šādu spēju vēl nav.
Latvijas karavīrus apmāca pieredzējuši ASV instruktori
„2013.gada decembrī mēs veicām atlases kursu divu nedēļu garumā, lai sagatavotu kursa klausītājus, sniedzot visu vajadzīgo informāciju, lai viņi varētu sekmīgi šo kursu apgūt un tikt sertificēti. Karavīri tika atlasīti, balstoties uz viņu spējām identificēt mērķus, angļu valodas zināšanām un prasmēm ātri apgūt jaunās zināšanas,” par atlases procesu stāsta atlases kursa vadošais virsnieks, kapteinis Trevors Kerns no Mičiganas.
Mācību kurss 2005.gadā tika izveidots Fortsillā (FT. SILL), Oklahomā, un tagad tiek izmantots apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju apmācībai visā pasaulē.
„Pirms tam ASV armijā nebija oficiālas apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju apmācības programmas, bet starptautiskajās operācijās Irākā un vēlāk arī Afganistānā pierādīja nepieciešamību apmācīt karavīrus sadarbībai ar gaisa atbalsta kontrolieriem,” uzsver viens no kursa izstrādātājiem, bijušais ASV gaisa atbalsta kontrolieris, instruktors Metjū Delvekio (Matthew DelVecchio).
Tam piekrīt viens no kursantiem, virsseržants Jānis Kreiers no 2.kājnieku bataljona, kurš pats ir dienējis Afganistānā.
„Būtu bijis ļoti lietderīgi, ja jau līdz šim operācijā Afganistānā mums būtu bijušas šādas spējas un zināšanas, tās palīdzētu mums sarežģītās situācijās,” uzsver virsseržants J.Kreiers. „Mēs varētu daudz vieglāk izsaukt sabiedroto uguns un zinātu, ka mēs saņemsim atbalstu un spēsim neitralizēt pretinieku.
Reālā situācijā pirms došanās uzdevumā es zinātu, kādi atbalsta elementi man pieejami. Ja tie ir, piemēram, mīnmetēji, tad zinātu, cik tālu tie var man sniegt atbalstu, ja tie nav pieejami, es zinu, ka man iespējams izsaukt atbalstā helikopteri un iegūt uguns atbalstu no gaisa. Ja mīnmetēji ir darbības rādiusā, tie nostrādās daudz ātrāk nekā tuvā gaisa atbalsts, un tie var efektīvi un precīzi izšaut pa mērķi. Gaisa atbalsta izsaukšanai tomēr nepieciešams laiks, ko aizņem saziņa ar štābu.”
Apmācību process norit ar simulatora palīdzību
Simulators palīdz apmācāmajai auditorijai veikt visus uzdevumus, ko viņi veiktu kaujas laukā. Izmantojot simulatoru, tiek ietaupītas izmaksas lidmašīnu degvielai un munīcijai, kā arī daudzām citām pozīcijām.
Karavīrs, operējot ar simulatora vadības elementiem, redz tādu pat situāciju, it kā atrastos novērošanas postenī, savukārt instruktori imitē aviācijas vai sauszemes platformas operatorus, ar kuru apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs sazinās.
„Apmācāmais atpazīst, kur uz kartes atrodas mērķi, aprēķina visus datus un iesniedz tos štābam, kas izlemj, kāds uguns atbalsts tiks sniegts, lai iznīcinātu šos mērķus. Karavīrs saņem pavēles iznīcināt konkrētus mērķus ar helikoptera, lidmašīnas vai artilērijas atbalstu,” par simulatora darbību stāsta M.Delvekjū.
Grūtākais – viņiem ir jāizanalizē liels informācijas apjoms un jādod trieciens īstajam mērķim, nenodarot kaitējumu civilajiem iedzīvotājiem vai apkārtējai infrastruktūrai.
Topošais apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs dižkareivis Pēteris Šastilovskis par kursu stāsta: „Mums māca ļoti precīzi noteikt mērķa atrašanās vietu, koordinācijas virzienus, lai artilērija un tuvā gaisa atbalsts viens otram netraucētu un tajā pat laikā netiktu ierobežots. Viens no mūsu uzdevumiem ir dekonfliktēt – tas nozīmē, nodrošināt, lai uguns atbalsts no gaisa, zemes un ūdens platformām var tikt aktivizēts vienā vietā, bet ar drošiem nosacījumiem. Mums jāspēj pieņemt ātrus un grūtus lēmumus, jo dienests būs priekšējās līnijās un, iespējams, apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs reizēm būs vienīgais, kas redzēs mērķi tuvumā.”
Simulācijai ir dažādi scenāriji, kas balstīti uz pieredzi starptautiskajās operācijās Irākā un Afganistānā, kā arī analizējot citas konfliktu zonas pasaulē. Vidi iespējams pielāgot – tas var būt gan kalnu apvidus, gan tuksnesis, gan pilsētvide.
Apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs – gaisa atbalsta kontroliera palīgs
„Apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs ir gaisa atbalsta kontroliera palīgs tādos gadījumos, kad gaisa atbalsta kontrolieris neredz mērķi vai neatrodas attiecīgajā vietā kaujas laukā,” uzsver kapteinis Vasīlijs Koļegovs, Kaujas atbalsta bataljona plānošanas virsnieks.
„Jāatgādina, ka ar gaisa atbalstu primāri strādā gaisa atbalsta kontrolieris, bet, ja viņš neredz sauszemes mērķi, tad šo informāciju nodrošina apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs. Ja gaisa atbalsta kontrolieris nav pieejams vienībai, apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs – ja viņam ir tehniskie līdzekļi, kas ļauj komunicēt ar gaisa platformu – pats var autonomi vadīt iznīcinošos līdzekļus uz mērķi,” stāsta kapteinis V.Koļegovs.
Viens no kursantiem, kaprālis Mārtiņš Ķikuts no Kaujas atbalsta bataljona Uguns atbalsta rotas stāsta: „Šis ir viens no pakāpieniem, ko esmu iecerējis savā karjerā, lai kļūtu par gaisa atbalsta kontrolieri. Līdz šim kā priekšējais novērotājs es varēju izsaukt tikai zemes atbalstu, kas ir artilērija un mīnmetēji, savukārt tagad es apgūstu prasmes vajadzības gadījumā izsaukt arī atbalstu no jūras un gaisa platformām.
Reālā kaujas situācijā es būšu gaisa atbalsta kontroliera „acis” uz zemes.
Apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs ir spēja, kas strauji attīstījusies pēdējos gados, jo attīstās tehnoloģijas un iespējas.
Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur uzsākta apvienotā uguns atbalsta priekšējā novērotāju spējas izveidošana un karavīru apmācība. Divu nedēļu ilgajā kursā kā novērotāji piedalījās arī pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas.