Ģenerālis Zeibārts: No armijas vajadzētu ņemt priekšzīmi

NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos brigādes ģenerālis Juris Zeibārts intervijā Latvijas Avīzei prognozē, kāds gads būs karavīriem.

– Kādas militāras uzvaras Latvijas armiju un karavīrus sagaida 2012. gadā?

Mūsu bruņoto spēku uzvara šogad būs tad, ja mēs tikpat veiksmīgi kā 2011. gadā turpināsim savu attīstību, pierādot sev un citiem, ka mūsu karavīru raksturs ļauj pārvarēt arī samazinātā finansējuma radītos ierobežojumus. Latvijas armijai galvenais, lai karavīri neietu bojā un negūtu ievainojumus ne Afganistānas misijā, ne tepat Latvijā mācību laikā. Tās arī būs mūsu uzvaras.

– Ekonomiskā krīze skāra arī armiju, daudzi projekti tikai apturēti, algas samazinātas, piemaksas atņemtas. No armijas daudzi labi kadri ir aizgājuši. Vai šogad karavīru dzīves apstākļi uzlabosies?

NBS 2012. gada budžets plānots iepriekšējā gada līmenī – apmēram 96 miljoni latu, kas jau ļauj domāt par atsevišķu sociālo garantiju atdošanu karavīriem – piemēram, 2012. gadā, lai arī nepilnā apjomā, atjaunos atvaļinājuma kompensācijas. Algas gan palielinātas netiks. Tomēr turpinās jauno patruļkuģu būvniecība, Lielvārdes militārā lidlauka attīstība, netiek samazināta militārās misijas Afganistānā un karavīru apmācību intensitāte gan tepat Latvijā, gan ārzemēs. Jāprot sevi arī paslavēt, jo mums ir Baltijā labākā nesprāgušas munīcijas iznīcināšanas skola, labākā ūdenslīdēju apmācības skola, labākā zemessardze, labākā sistēma, kas no zemes koordinē sadarbību ar kara lidmašīnām, labākie patruļkuģi.

Jā, budžets nepalielinās, taču šis laiks ir labs, lai izvērtētu bruņoto spēku tālākas attīstības soļus, izdomātu, ko darīt tad, kad naudas būs vairāk.

Diskusijas kopā ar Aizsardzības ministrijas darbiniekiem ir karstas, bet produktīvas, un tajās ļoti aktīvi piedalās arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Piemēram, spriežam, kā attīstīt mūsu bruņoto spēku pamatu – sauszemes spēku brigādi un Zemessardzi, nav aizmirsts arī sauszemes spēku mehanizācijas projekts. Gribu gan uzsvērt, ka debates ir par ilgtermiņa skatījumu krietni uz priekšu nākotnē, nevis par tūlītējām iegādēm.

– Runa tātad ir par bruņumašīnām. Bet vai vajag? Varbūt nedaudz vienkāršoju, bet, kā zināms, šā gada Ziemeļāfrikas valstu konfliktos bruņutehnika bija bezspēcīga pret modernajiem sociālajiem saziņas līdzekļiem interneta tīklā, kas vienoja cilvēku masas.

Jā, tāpēc jau varbūt pat ir labi, ka nav jāsteidzas ar lēmumiem. Pasaule šobrīd tiešām strauji mainās. Mums ir laiks padomāt, un tas neprasa daudz naudas, lai novērtētu moderno tehnoloģiju lomu, tostarp kiberaizsardzības svarīgumu, taču vienmēr būs nepieciešams zināms klasisko militāro spēju kopums, runa vairāk ir par proporcijām – kas un kādā apjomā nākotnē būs nepieciešams Latvijas bruņotajiem spēkiem, lai mēs spētu pildīt mūsu valsts aizsardzības uzdevumus, pildīt savas starptautiskās saistības un nāktu palīgā sabiedrībai dažādās situācijās. Atcerēsimies, kaut vai vētras, kuru postījumu novēršanā piedalās ne tikai zemessardzes, bet arī regulārās armijas vienības.

– Kas, jūsuprāt, šobrīd visvairāk satrauc ierindas karavīru?

Domāju, ka katrs karavīrs, tāpat kā jebkurš, vēlas stabilitāti valstī un sava darba novērtēšanu, un, protams, arī pēc iespējas atbilstošu atalgojumu. Kas attiecas uz karavīra darba prestižu, tad par to nav jāsūdzas – socioloģiskās aptaujas liecina, ka no valsts institūcijām sabiedrība armiju vērtē visaugstāk.

Protams, ne visi, kas atnākuši uz armiju, jūtas sevi piepildījuši, cilvēki iet arī projām, taču gribētāju dienēt ir vairāk.

Armijā varam pieņemt apmēram tikai katru trešo. Kājnieku skola Alūksnē darbojas ar pilnu sparu. Gan regulārajās armijas daļās, gan Zemessardzē dien cilvēki, kam patiešām rūp valsts – neatkarīgi no dzimuma, tautības un dzimtās valodas. No armijas patiešām vajadzētu ņemt priekšzīmi citiem sabiedrības slāņiem.

– 2011. gads vēsturē iegājis ar to, ka burtiski dienās sabrukuši it kā stabili valstu režīmi, valstis un arī pasaule strauji mainās. Par ko drošības kontekstā vajadzētu aizdomāties sabiedrībai?

Nedomāju, ka tagad kāds var kaut ko ļoti precīzi prognozēt. Skaidrs, ka pārmaiņas var notikt daudz straujāk, nekā kāds tās prognozējis. Tomēr Latvijas sabiedrībai nevajadzētu bažīties, ka no drošības viedokļa valsts būtu apdraudēta, jo esam gan NATO, gan arī ES dalībvalsts. Arī citās Eiropas valstīs situācija no drošības viedokļa šobrīd ir stabila. Tas gan nenozīmē, ka nākotnē nevarētu būt negaidīti pavērsieni. Tas jau arī ir katras valsts bruņoto spēku uzdevums – vienmēr cerot uz labāko, vienlaikus būt gataviem uz pārsteigumiem.

Artis Drēziņš, Latvijas Avīze
(pilns intervijas teksts šeit)