Baltijas un Ziemeļvalstu militārā sadarbība stiprina reģionālo drošību

Ārvalstīs
Sargs.lv
6EA81EEB96844278971AF2889C17C414.jpg

14. janvārī Kuresārē, Igaunijā uz gadskārtējo sanāksmi sanāca Baltijas un Ziemeļvalstu bruņoto spēku komandieri. Ar Dānijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas un Somijas kolēģiem tikās arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Baltijas un Ziemeļvalstu militārā sadarbība stiprina reģionālo drošību

Abu reģionu bruņoto spēku komandieri iepazinās ar ziņojumiem par starptautisko un reģionālo drošību, tostarp drošību Baltijas jūras reģionā, kā arī izskatīja militārās sadarbības jautājumus, kas veicinās vēl ciešāku reģionu bruņoto spēku sadarbību.

“Mums ir vienota izpratne par drošību reģionā, apdraudējuma riskiem un veicamajiem pasākumiem,” atzina ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzsverot, ka vēl ciešāka Baltijas un Ziemeļvalstu militārā sadarbība strauji mainīgajā drošības vidē stiprinās drošību Baltijas jūras reģionā.

Sanāksmes darba kārtībā bija iekļauti arī jautājumi par NATO samitā Velsā pieņemtā alianses Gatavības rīcības plāna praktisku izpildi, kā arī nepieciešamajiem pasākumiem, lai sagatavotos samitam Varšavā.

Dānija, kas šogad oficiāli kļuvusi par nākamo Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības programmas prezidējošo valsti, sanāksmes dalībniekus iepazīstinās ar tās galvenajām prioritātēm.

Baltijas un Ziemeļvalstu bruņoto spēku komandieri diskutēja par ciešāku sadarbību informācijas apmaiņas jomā un dalību starptautiskajās operācijās, kā arī NATO un ES spēkos.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par ciešāku sadarbību militārās apmācības jomā, tostarp vēl plašāku dalību militārajās mācībās, kā arī iepazinās ar Baltijas valstu pieredzi uzņemošās valsts atbalsta funkciju nodrošināšanā, savās valstīs uzņemot sabiedroto spēkus. 

Pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par alianses spēku pastiprinātu klātbūtni austrumu pierobežā 2015.gadā Latvijā uzturējās Kanādas (izvietoti Polijā), Vācijas, Dānijas un ASV karavīri. Šo valstu karavīri kopā ar Latvijas un citu valstu - Igaunijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas -  karavīriem Latvijā ir piedalījušies aptuveni 50 kopīgās mācībās un vingrinājumos.

Četras no Latvijā pērn notikušajām mācībām - Silver Arrow”, „Summer Shield”, Baltic Zenith” un „Detonator” - bija iekļautas NATO mācību un vingrinājumu sarakstā, līdz ar to tās bija atvērtas dalībai arī ikvienai no alianses dalībvalstīm.

Pērn Latvijā notika arī vairākas NATO mācības un vingrinājumi - NATO Gaisa spēku pavēlniecības Ramšteinā rīkotie treniņlidojumi Baltijas valstu gaisa telpā, NATO vingrinājumi „Steadfast Pyramid” un „Steadfast Pinnacle”, NATO Gaisa operāciju vadības un kontroles centra mācības “Ramstein Dust II-15” un NATO Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa štāba mācības “Arrcade Fusion 15”.

Nacionālie bruņotie spēki 2015. gadā ir piedalījušies 69 mācībās un vingrinājumos, no kurām Latvijā notikušas 21 nacionālās un starptautiskās mācības un vingrinājumi. 2014.gadā bruņotie spēki kopumā piedalījās 53 mācībās un vingrinājumos, bet 2013. gadā  - 48 mācībās un vingrinājumos.

Baltijas un Ziemeļvalstu bruņoto spēku komandieru sanāksme notiek katru gadu citā valstī. Pērn sanāksme notika Norvēģijā. Latvijā pirmo reizi tā notika 2001. gada janvārī, bet pēdējo reizi – 2014. gadā Mālpilī.

Dalies ar šo ziņu