Obligātā militārā dienesta atjaunošana ir veicinājusi emigrāciju no Lietuvas

Ārvalstīs
BNS
Lietuva
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

Obligātā militārā dienesta atjaunošana pērn Lietuvā ir viens no iemesliem, kādēļ pagājušajā gadā pieauga emigrācija no valsts, paziņoja Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs.

Obligātā militārā dienesta atjaunošana ir veicinājusi emigrāciju no Lietuvas

"Mums tas ir atklāti jāpasaka un nav jābaidās pateikt, ka emigrantu skaits būtiski pieauga, jo īpaši aprīlī un citos mēnešos, kad sākās iesaukums Lietuvas armijā. Domāju. ka tas ir ļoti ietekmējis jauniešus, un daži no viņiem domāja, ka kādu laiku varētu pastrādāt ārvalstīs," Butkevičs otrdien sacīja intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Lietuvas parlaments pērn martā nolēma atjaunot deviņu mēnešu ilgu obligāto militāro dienestu, lai tādā veidā pastiprinātu valsts drošību laikā, kad ir mainījusies ģeopolitiskā situācija un ir pieaugusi draudi valsts drošībai. Obligātais militārais dienests Lietuvā ir atjaunots uz pieciem gadiem, tomēr ir pieaugušas diskusijas par to, vai tas nebūtu jāsaglabā ilgāk.

Lietuvas Statistikas departamenta dati liecina, ka pērn aizbraukšanu no Lietuvas deklarējuši 46,5 tūkstoši cilvēku, kas ir par 9900 cilvēkiem jeb 25% vairāk emigrantu nekā 2014. gadā.

Aizsardzības ministrija publiskojusi jaunos iesaucamo sarakstus

Lietuvas Aizsardzības ministrija pirmdien publiskojusi jaunos iesaucamo sarakstus 2016.gadam. Tajos iekļauti kopumā 30 228 jaunieši, kas dzimuši laikā no 1990. līdz 1996. gadam un saskaņā ar ministrijas datiem ir pakļauti obligātajam militārajam dienestam.

Tāpat kā pērn, kad Lietuvā tika atjaunots obligātais dienests, saraksti veidoti nejaušas atlases kārtībā un pēc teritoriālā principa, proti, nevis pēc vienas visai Lietuvai kopīgas iesaucamo rindas, bet sešām reģionālajām rindām, izmantojot īpašu datorprogrammu. Lai nodrošinātu šā procesa atklātumu un objektivitāti, to uzraudzīja desmit sabiedriskie novērotāji.

Iesaukuma pavēstes viņiem tiks nosūtītas ierakstītās vēstulēs, bet atšķirībā no pagājušā gada tās neizsūtīs visiem sarakstos iekļautajiem vienlaikus, bet atkarībā no iesaukuma laika, lai atslogotu medicīnisko komisiju darbu.

Jaunieši, kas šajos sarakstos nav iekļuvuši, aicināti arī turpmāk pieteikties brīvprātīgajam dienestam. Brīvprātīgie varēs paši izraudzīties dienesta vietu un saņems lielākus pabalstus.

Sarakstu publiskošanā nav iztikts bez sarežģījumiem. Tehniskas kļūmes dēļ Viļņas reģiona sarakstā nebija iekļauti jaunizveidoto Traķu, Ignalinas un Šalčininku teritoriālo vienību iesaucamie, kopskaitā aptuveni 4000 jaunieši, bet speciālisti kļūmi jau novērsuši.

Pirmais iesaukums šogad paredzēts aprīlī, pēdējais - oktobrī.

Lietuvas Seims pērn aprīlī pieņēma grozījumus likumos, kas paredz iesaukt obligātajā militārajā dienestā jauniešus vecumā no 19 līdz 26 gadiem ieskaitot, bet vienlaikus pieņemt dienestā brīvprātīgos vecumā no 19 līdz 38 gadiem.

Kopumā ik gadus dienestā uz deviņiem mēnešiem paredzēts iesaukt aptuveni 3000 jauniešus. Pērn lielākā daļa no viņiem dienestam pieteicās brīvprātīgi.

Dienestam brīvprātīgi jau pieteikušies aptuveni 600 jauniešu

Vēlmi šogad brīvprātīgi pildīt dienestu Lietuvā jau izteikuši aptuveni 600 jaunieši, ceturtdien paziņojis aizsardzības ministrs Jozs Oleks, paužot cerību, ka arī 2016.gadā Lietuvā pietiks tikai ar brīvprātīgajiem, lai izpildītu iesaukuma plānus Bruņotajos spēkos.

Lai veicinātu brīvprātīgo pieteikšanos, Seims jau izskata likumu grozījumus, kas paredz palielināt viņiem paredzētos pabalstus, ministrs pastāstījis preses konferencē, kas Aizsardzības ministrijā sasaukta pēc 2016.gada iesaucamo sarakstu pabeigšanas.

Jauniešiem, kas pieteiksies dienēt brīvprātīgi, pabalstus iecerēts palielināt par 5%, bet tiem, kuri iekļauti iesaucamo sarakstos, bet pieteiksies dienestam prioritārā kārtā, - par 15%

Par deviņus mēnešus ilgu dienestu šobrīd brīvprātīgie var saņemt gandrīz 3000 eiro, ja viņu dienests tiek atzīts par ļoti labu. 2550 eiro pienākas par labu dienestu un 2100 eiro - par apmierinošu dienestu.

Tiem iesaucamajiem, kas pieteikušies dienēt prioritārā kārtā, pašlaik par ļoti labu, labu vai apmierinošu dienestu paredzēts maksāt attiecīgi 2600, 2300 vai 1950 eiro.

Lietuvas prezidente iestājas par pastāvīgu obligāto karadienestu

Obligātais militārais dienests, kas pērn Lietuvā tika atjaunots uz pieciem gadiem, būtu jāsaglabā pastāvīgi, norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite.

"Joprojām uzskatu, ka Lietuvai ilgākā perspektīvā vajadzīga jaukta armija, tātad [obligātā iesaukuma] sistēma jāsaglabā. Obligātais dienests līdztekus profesionālajam nedrīkstētu kļūt par periodisku izņēmumu, tam jābūt pastāvīgam. Proti, armijai Lietuvā būtu jābūt jauktai. Vidēji lielai valstij tas ir efektīvākais, lētākais variants," preses konferencē Viļņā sacīja prezidente, kas vienlaikus ir arī Lietuvas Bruņoto spēku virspavēlniece.

Pērn Lietuvas Valsts aizsardzības padome nolēma uz pieciem gadiem atjaunot valstī obligāto karadienestu. Tobrīd arī prezidente izteicās, ka tas tiek darīts uz laiku. Taču tagad politiķu starpā izraisījusies diskusija, vai obligātais dienests būtu jāsaglabā pastāvīgi.

Šo iespēju neatbalsta aizsardzības ministrs Jozs Oleks, kas pārstāv valdošo Sociāldemokrātu partiju. Viņš iestājas par profesionālu armiju un uzskata, ka tikai pēc diviem trim gadiem būtu jālemj, vai vērts saglabāt obligāto iesaukumu uz ilgāku laikposmu nekā pieciem gadiem.

"Ministrs izteicis savu personisko viedokli, bet kā ministrs viņš pilda Valsts aizsardzības padomes lēmumus," žurnālistiem sacījusi prezidente, lūgta komentēt viedokļu atšķirības šai jautājumā.

Dalies ar šo ziņu