10. jūnijā mācību „BALTOPS 2015” laikā jūras kājnieki no Apvienotās Karalistes, ASV, Zviedrijas un Somijas veica simulētus jūras desanta uzbrukumus Zviedrijas placdarmam. 17 NATO sabiedrotās un partnervalstis integrēja savas gaisa, sauszemes un jūras operācijas un procedūras, lai demonstrētu apvienoto spēku spējas atbildēt iespējamiem draudiem Baltijas reģionam.
BALTOPS 2015 integrē NATO jūras desanta spēkus
Jūras kājnieki no četrām valstīm piedalījās militārajās mācībās „BALTOPS” no 7. līdz 17. jūnijam. Lielbritānijas Karalisko jūras kājnieku desantnieki, Somijas jēgeri, Zviedrijas un ASV jūras kājnieki apvienojās, lai trenētu uzbrukumus no kuģa uz krastu, lai uzlabotu savas spējas strādāt kopā kā apvienotais jūras desanta spēks.
“Lielbritānijas Karalisko jūras kājnieku desantnieki un ASV jūras kājnieki bieži strādā kopā, tādēļ mūsu procedūras ir līdzīgas. Strādāt kopā ar ASV Jūras kājnieku korpusu, somu un zviedru jūras kājniekiem ir lieliski, jo tādējādi mēs gūstam padziļinātas zināšanas par to, ko mēs darām ikdienā,” teica britu kapteinis Kristofers Vigars no Lielbritānijas Karaliskajiem jūras kājnieku desantniekiem. “Tas mums turpmāk tikai palīdzēs, ja mums būs jāveic operācijas ar cilvēkiem, kas lieto pilnīgi atšķirīgu ekipējumu un resursus, ar cilvēkiem, ar kuriem mēs bieži nestrādājam kopā, un ja mēs saskarsimies ar valodas barjeru.
Jūras desanta treniņi sniedza katras valsts jūras kājniekiem iespēju uzlabot karošanas prasmes kā vienotam spēkam.
“Kā NATO spēkam mums ir daudznacionāls karaspēks, kur cilvēki runā dažādās valodās, izmanto dažādu ekipējumu un kuģus; ja mēs uzsāktu operāciju bez iepriekšējas sagatavošanās, tā nebūtu labi organizēta,” teica kapteinis Vigars.
„BALTOPS” ir daudznacionālas jūras mācības, kas notiek 43. reizi. Līdz ar daudznacionālo jūras desanta spēku, vēl 13 sabiedrotie un partneri ir atbraukuši uz Baltijas reģionu, lai uzlabotu savas spējas kopā reaģēt uz dažādām reāli iespējamām situācijām.
“Lai gan pēdējo desmitgadi mēs esam strādājuši sauszemes operācijās Irākā vai Afganistānā, mēs esam vienīgie spēki, kas var izcelties krastā no jūras, neviens cits to nevar izdarīt,” teica kapteinis Vigars. “Mēs esam jūras desanta kājnieki un šī specializācija ļauj mums darīt to, ko mēs darām, padarot jūras kājniekus par tik vērtīgu resursu.”
Šajās mācībās nostiprinātās attiecības un uzlabotās spējas ļauj spēkiem strādāt visā reģionā, veidojot un uzlabojot reaģēšanas spēkus, kas aizstāvētu Baltijas valstis nepieciešamības gadījumā.
“Militārie draudi pastāv visā pasaulē, tie nekoncentrējas tikai vienā reģionā,” teica dižkareivis Džozefs M. Hansekers ložmetējnieku nodaļas komandieris no 6. jūras kājnieku pulka 1. bataljona.
“Nekad nevar zināt, ar ko tevi pārsteigs pretinieks; ja pludmale ir vienīgais veids, kā mēs varam iekļūt viņu kaujas telpā, tad mēs to varam izdarīt ar jūras desanta uzbrukuma palīdzību,” teica dižkareivis Hansekers.
Mācībās „BALTOPS” piedalās aptuveni 5600 sauszemes, jūras un gaisa spēku karavīru no Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Gruzijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas, Turcijas, ASV un Apvienotās Karalistes.
Šogad „ BALTOPS” ir apvienotas ar gaisa un sauszemes spēku mācībām „Saber Strike”, un tās ir iekļautas arī NATO vadīto mācību sērijā „Allied Shield”.
“Ja atskatāmies vēsturē, tās nav tikai ASV, kas cīnās pret visiem citiem; mums vienmēr ir bijuši mūsu sabiedrotie, kuriem ir tādi paši uzskati un kas tic tai pašai cīņai,” teica dižkareivis Hansekers. “Jūras kājnieki visā pasaulē uztur sevi noteiktā līmenī; šie vīri trenējas visu laiku un labi dara savu darbu.”
Mācību aktīvā fāze norisinājās Polijā, Zviedrijā, Vācijā un visā Baltijas jūrā, lai demonstrētu pretgaisa aizsardzību, jūras spēku operācijas, kā arī jūras desanta operācijas.