Mazas valstis ar profesionālo armiju izdarījušas nepareizo izvēli, šādu pārliecību intervijā žurnālam "Ir" paudis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Ilvess: Profesionālā armija mazām valstīm neder; pēc vienas kaujas viss varētu būt beidzies
Kā uzskata Ilvess, profesionālā armija der lielām valstīm, kā Vācijai, Lielbritānijai, kurām nav problēmu nokomplektēt pietiekamu karavīru skaitu.
Savukārt mazām valstīm, turklāt ne tikai Latvijai, bet, piemēram, arī Zviedrijai, šādas problēmas ir, skaidro Ilvess, norādot, ka problēma ir mehānisma trūkumā, kā piesaistīt cilvēkus armijas rezervē.
"Mēs un somi, laikam arī grieķi, esam pēdējie Eiropā ar obligāto dienestu," secina Igaunijas prezidents, paskaidrojot, ka obligātais dienests pamatā izpaužas kā mācības viena gada garumā.
Viņš atklāj, ka nākamgad plānotas mācības, kurās piedalīsies no 11 līdz 15 tūkstošiem karavīru, bet teorētiski būtu jāspēj mobilizēt 30 tūkstošus bruņotu karavīru, kas profesionālās armijas gadījumā neesot iespējams.
"Viņi ir ļoti labi, bet - cik viņu ir? Divi tūkstoši? Pēc vienas kaujas viss varētu būt beidzies. Un kas notiks ar pārējo Latviju?" jautā Ilvess.
Igaunijas prezidents atgādina, ka Krievijas armija tagad ir mainījusies, ir sapratusi, ka tai ir nepieciešamas mazas, mobilas ātrās reaģēšanas vienības, un Krievija tagad spēj ļoti strauji pārvietot karaspēku.
"Viņi nemitīgi rīko mācības, arī pēkšņi, bez brīdinājuma izsludinātas, un līdz ar to vienības pazūd no vienas vietas un parādās kaut kur citur," brīdina Ilvess, uzsverot, ka tāpēc arī mums ir jādomā citādi.