Krievijas draudi. Kaujinieku Doņeckas štābu vada Krievijas ģenerālmajors

"Cita starpā ir noskaidrots, ka ar mērķi uz laiku okupētajās Doņeckas apgabala teritorijās koordinēt militārās darbības ar Krievijas nelikumīgo bruņoto formējumu pārstāvju piedalīšanos (kā aktīvā dienesta, tā algotņu), īstenot minēto spēku vispārējo pavēlniecību operatīvā štāba formātā ar Krievijas kara tehnikas, kā arī radiolokācijas un skaņas izlūkošanas kompleksu iesaistīšanu, Doņeckā no 2015.gada janvāra pamata pavēlniecības sastāvā rotācijas komandējuma gaitā atrodas štāba priekšnieks Krievijas pilsonis ar iesauku Alagirs," norādīja padomnieks.

Tas ir Narvā, Igaunijā, 1965. gada 13. maijā dzimušais ģenerālmajors Aleksejs Zavizons.

"Atbilstoši saviem pienākumiem tieši Alagirs ir persona, kas Doņeckas apgabala okupētajās teritorijās ir atbildīga par artilērijas, daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmu, smagā bruņojuma, kā arī kaujinieku dzīvā spēka un Krievijas karavīru manevrēšanu kauju īstenošanas svarīgākajos virzienos. Viņa tiešā vadībā notikušas visvērienīgākās un visasiņainākās Ukrainas pilsētu, arī Kramatorskas un Mariupoles, apšaudes," norādīja Lubkivskis.

Zavizona iespējamais aizstājējs Ukrainā ir ģenerālmajors Andrejs Guruļevs, piebilda amatpersona.

Austrumukrainas teroristu organizāciju - Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" - pusē karo līdz 33 000 Krievijas algotņu, sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis organizācijas "Informatīvā pretošanās" vadītājs Dmitro Timčuks.

Atbilstoši situācijai šodien vienotās centralizētās pavēlniecības pakļautībā "DTR" un "LTR" (teroristu organizāciju "Doņeckas tautas republika" un "Luhanskas tautas republika") sastāvā faktiski ir izvērsti divi Krievijas un teroristu karaspēka armijas korpusi - aptuveni 30-33 tūkstoši cilvēku. No viņiem tikai 15-20% ir Ukrainas pilsonība, pārējā daļa - Krievijas algotņi," norādīja Timčuks.

NATO: Ukrainā notiek spēku pārgrupēšana pirms jaunām cīņām

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien izteicis bažas par smago ieroču atvilkšanu no frontes Austrumukrainā, norādot, ka tā var būt pārgrupēšanās pirms tālākām cīņām.

"Mēs esam redzējuši, ka tiek atvilkti daži smagie ieroči, bet nav skaidrs, kur tie ir tagad, kas ir atvilkto ieroču galamērķis," NATO galvenajā štābā Beļģijas pilsētā Monsā pavēstīja Stoltenbergs.

Smago ieroču atvilkšana no Ukrainas valdības un prokrievisko kaujinieku frontes ir galvenais abu pušu pagājušajā mēnesī Minskā parakstītā miera plāna nosacījums.

Stolternbergs norādīja, ka ugunspārtraukšana tiek ievērota, bet joprojām ir nestabila.

Jautāts, vai ir risks, ka piepildīsies ļaunākais scenārijs un ieroči tiek pārvietoti jaunām cīņām, Stoltenbergs norādījis: "Īsā atbilde ir, jā. Tas ir iemesls, kādēļ ir svarīgi iegūt pilnīgu informāciju par to, kur šie ieroči atrodas patlaban, cik un kur tie ir nogādāti".
Viņš aicināja visas Ukrainas konfliktā iesaistītās puses nodrošināt, lai Eiropas Drošības un sadarbības padome (EDSO) var pienācīgi kontrolēt miera plāna ieviešanu. "Ugunspārtraukšanas novērošana patlaban nekādā ziņā nav pietiekama," sacījis Stoltenbergs.

Viņš arī apsūdzējis Krieviju par klātbūtni Austrumukrainā un kaujinieku atbalstīšanu. "Mēs redzam, ka tiek piegādāts aprīkojums, spēki, apmācības. Tātad Krievija joprojām ir Austrumukrainā," norādījis NATO ģenerālsekretārs.

Pentagons: Krievija ietur pauzi pirms liela uzbrukuma Austrumukrainā

ASV Aizsardzības ministrija bažījas, ka Maskava varētu gatavot kārtējo plašo uzbrukumu Ukrainas spēku pozīcijām valsts austrumos, otrdien Senātā paziņoja aizsardzības ministra vietnieks Braians Makeons.

"Ugunspārtraukšanas režīma pārkāpšana turpinās, gandrīz visi šie gadījumi ir no Krievijas un separātistu puses. Tā nav "tūlītēja un visaptveroša uguns pārtraukšana", kā to paredz [Minskas] plāns," norādīja Makeons.

"Mēs tāpat kā agrāk esam nobažījušies par to, ka tas var būt stratēģiskas pauzes periods," viņš sacīja. Krievijas spēku pielietotā izvairīšanās taktika varētu būt "vēstnesis vēl lielākam uzbrukumam, kā tas notika pirms pēdējā Krievijas un separātistu uzbrukuma janvārī".

Makeons aicināja Krieviju pārtraukt šādas darbības, atbalstīt ugunspārtraukšanas režīmu un sniegt Ukrainai brīvu sava ceļa izvēli.

ASV analītiķi pieļauj, ka Krievija varētu sagrābt visu Kreisā krasta Ukrainu

Krievija var gan turpināt kaujinieku atbalstīšanu Donbasā, gan arī mēģināt okupēt visu Kreisā krasta Ukrainu, teikts ASV privātā izlūkošanas un analītikas centra "Strategic Forecasting Inc." ("Stratfor") ziņojumā.

Krievija varētu veikt virkni īsu triecienu Ukrainas austrumos, lai iebiedētu Ukrainas armijas pavēlniecību un paralizētu tās iespējamās darbības, norāda centrā, kas dažkārt medijos tiek dēvēts par "ēnu Centrālās izlūkošanas pārvaldi".

"Tomēr šis solis, visticamāk, tiks īstenots koordinācijā ar kādām nākotnes militārām darbībām no Krievijas vai prokrievisko separātistu puses," teikts ziņojumā.

Cits "ierobežotais" variants ir kaujinieku kontrolēto teritoriju paplašināšana līdz Luhanskas un Doņeckas apgabalu robežām.

Viens no visbiežāk apspriestajiem scenārijiem ir sagrābto Donbasa teritoriju apvienošana ar Krimu, ieņemot arī Ukrainas Azovas jūras piekrasti.

Šajā gadījumā tiek prognozēts uzbrukums plašā frontē, lai nodrošinātu Krimai Dņepras ūdeni un izveidotu sauszemes koridoru.

"Šāda uzbrukuma laikā bruņoto spēku pirmais ešelons ātri pārvietosies pa Ukrainu Hersonas un Jaunās Kahovkas virzienā Dņepras krastos, kur tiks izveidotas aizsardzības pozīcijas," norāda "Stratfor".

Tomēr attiecībā uz šo variantu Krievijai ir nopietni riski, kas ir saistīti ar to, ka priekšējo pozīciju apgāde būs atkarīga no garas, bet šauras piekrastes līnijas, kuru būs grūti kontrolēt.

Tāpēc kā citu iespējamo scenāriju amerikāņu analītiķi uzskata visas Ukrainas dienvidu piekrastes sagrābšanu ar izeju uz Piedņestru.

Tādējādi Ukraina pilnībā tiktu nogriezta no Melnās jūras un reģionā tiktu nodrošinātas visas Krievijas intereses, tomēr tas būtu "saistīts ar sarežģītu un bīstamu operāciju īstenošanu lielā upē (Dņeprā) ar plašu un ievainojamu loģistiku".

Lai izvairītos no iespējamiem riskiem, ka apgādes ceļi varētu tikt nogriezti, Krievija varētu mēģināt sagrābt daļu Austrumukrainas ar Harkovu, Dņepropetrovsku un Zaporožji.

Šāds "Stratfor" analītiķu apskatītais scenārijs faktiski nozīmē visas Kreisā krasta Ukrainas sagrābšanu.

Tomēr, kā norāda analītiķi, tam būs vajadzīgs liels karaspēks Ukrainas austrumos, kā arī plaša cīņa ar pretošanās kustību Kijevas, Harkovas un Dņepropetrovskas apgabalos.