Krievijas draudi. Kijevas amatpersona: Krievija sākusi pilna apjoma iebrukumu Ukrainā

"Jānorāda, ka ir noticis Krievijas Federācijas bruņoto spēku pilna apjoma iebrukums Ukrainas teritorijā. Tas notiek vairākos virzienos. Un šodien ar savām darbībām Krievijas ģenerālštābs cenšas sašķelt pretterorisma operācijas karavīru spēkus, lai Donbasā pakļautu savai kontrolei apdzīvotas vietas," sacīja amatpersona.

Ukrainas austrumos Doņeckas apgabala Novoazovskas pilsētu ieņēmis Krievijas karaspēks, trešdien vakarā Ukrainas Piektā kanāla ēterā paziņoja Ukrainas armijas bataljona "Dņepra-1" 5.īpašās rotas "Doņecka" komandieris Volodimirs Šilovs.

"Šobrīd Novoazovskas pilsētu ieņēmis Krievijas karaspēks, tā ir nobloķēta ar tankiem. Iedzīvotājiem aizliegts braukt prom no pilsētas. Atbilstoši Krievijas karavīru paziņojumiem, rīt [ceturtdien] plānota pilsētas tīrīšana," apliecināja komandieris.

Šilovs sacīja, ka šī informācija viņam ir no komandiera, kurš atrodas kontrolpunktā Mariupolē, kā arī no miličiem, kas atrodas Novoazovskā.

Arī laikraksta "The New York Times" korespondents Novoazovskā Endrū Kreimers ziņo, ka Ukrainā iebrucis Krievijas karaspēks.

Neizturot Krievijas tanku, artilērijas un kājnieku spiedienu, Ukrainas karavīri otrdien bijuši spiesti Novoazovsku pamest, vēsta izdevums.

Novoazovska atrodas 15 kilometru attālumā no robežas ar Krieviju un 44 kilometrus uz austrumiem no Mariupoles.

Patlaban notiek sīvas kaujas Ilovajskas apkaimē, Doņeckas apgabalā, kā arī Luhanskas rajonā. Ukrainas armija cenšas noslēgt aplenkuma loku ap Doņecku, kas ir kļuvusi par teroristu placdarmu.

Ukraina pirmdien paziņoja, ka tā valsts austrumos sagūstījusi desmit Krievijas bruņoto spēku karavīrus. Avots Krievijas Aizsardzības ministrijā vēlāk paskaidroja, ka desantnieki "nejauši" iemaldījušies Ukrainas teritorijā.

Kijeva: Krievijas karavīri Austrumukrainā "izveidojuši štābu"

Krievijas karavīru bataljons izveidojis štābu Ukrainas austrumos Pobedas ciematā, 50 kilometrus uz dienvidiem no prokermlisko kaujinieku kontrolētās Doņeckas, trešdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko.

Tikai pirms dažām dienām Maskava skaidroja, ka Ukrainā sagūstītie desmit Krievijas armijas desantnieki Ukrainas teritorijā nokļuvuši "nejauši".

Štābu Pobedā izveidojis "taktiskais bataljons", sacīja Lisenko.

Armosijivkā - pilsētā ar 20 000 iedzīvotāju, kas atrodas 25 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Pobedas, - iebraukuši pieci bruņutransportieri un smagā automašīna, norādīja amatpersona.

Lisenko nedaudz agrāk trešdien arī paziņoja, ka prokremliskie kaujinieki Doņeckas apgabalā sagrābuši Makrines un Ščerbakas ciemus un turpina kopā ar Krieviju uzbrukt Novoazovskai.

Vašingtona: Austrumukrainā notiek Krievijas vadīts pretuzbrukums

Jauni militāri uzbrukumi Ukrainas robežai liecina, ka patlaban Austrumukrainā, pēc visa spriežot, notiek Krievijas vadīts pretuzbrukums, trešdien paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki.

"Šie uzbrukumi norāda uz to, ka patlaban acīmredzot notiek Krievijas vadīts pretuzbrukums Doņeckas un Luhanskas" apgabalos, preses brīfingā paziņoja Psaki. Abas pilsētas kontrolē prokremliskie teroristi, bet tās ielenkuši Ukrainas valdības spēki.

Austrumukrainā sagūstīts vēl viens Krievijas karavīrs

Ukrainas Drošības dienesta (UDD) pārstāvji Luhanskas apgabalā sagūstījuši vēl vienu Krievijas karavīru - Rostovā pie Donas dislocētās Krievijas Federācijas bruņoto spēku 9. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes ierindnieku Pjotru Hohlovu, pavēstīja UDD preses dienests.

1995. gadā dzimušais Hohlovs pratināšanas gaitā paziņojis, ka viņa vienība nodod teroristu organizācijām - Doņeckas un Luhanskas "tautas republikām" - bruņutehniku un munīciju.

Prokremliskie kaujinieki no Krievijas cita starpā regulāri saņem raķešu sistēmas "Grad", kāpurķēžu kaujas mašīnas BMP-2 un bruņutransportierus BTR-80.

"Mums stāstīja, ka mašīnas nodeva čečeniem," sacīja Hohlovs, piebilstot, ka galarezultātā tehnika bija jāsaņem teroristiem. Tā nosūtīta uz Doņecku.

Atrodoties Ukrainā, Hohlovs uzzinājis, ka kaujiniekiem maksā "150 tūkstošus mēnesī". Viņš kopā ar kādu armijas biedru nolēmuši Krievijas armiju pamest un karot teroristu rindās.

Teroristi: Mūsu pusē karo Krievijas karavīri, kas "paņēmuši atvaļinājumu"

Austrumukrainā prokremlisko kaujinieku pusē karo Krievijas karavīri, kas ir "paņēmuši atvaļinājumu", Kremļa telekanāla "Rossija 24" ēterā paziņoja teroristu grupējuma "Doņeckas tautas republika" līderis Aleksandrs Zaharčenko.

"Mēs nekad ne no viena neesam slēpuši, ka mūsu vidū ir daudz Krievijas iedzīvotāju, bez kuru palīdzības mums šodien karot būtu ļoti sarežģīti. Krievijas brīvprātīgo vidū šeit ir daudz bijušo štata karavīru, viņi cīnās kopā ar mums, saprot, ka tas ir pienākums," paskaidroja Zaharčenko.

Krievijas "brīvprātīgo" vidū ir arī kritušie, viņš atzina.

Karavīru mātes: Ukrainā gājuši bojā un ievainoti 400 Krievijas karavīri

Karadarbībā Ukrainā gājuši bojā un ievainoti 400 Krievijas karavīri, trešdien telekanālam "Doždj" apliecināja Krievijas Federācijas Stavropoles novada Karavīru māšu komitejas priekšsēdētāja Ludmila Bogatjenkova.

"Man ir saraksts ar 400 cilvēkiem. Tur ir gan ievainotie, gan kritušie," sacīja Bogatjenkova. Saraksts izveidots, izmantojot dažādus avotus bruņotajos spēkos, kurus atklāt komiteja nedrīkst.

Atbilstoši Karavīru māšu komitejas apkopotajiem datiem tie ir "Vladikaukāzas Šumeņas, Šali un Borzojas" vienību karavīri.

Runa ir par vairākām motorizēto strēlnieku brigādēm, kas izvietotas  Vladikaukāzā, Zieļemļosetijā, kā arī Šali un Šatojā, Čečenijā. Sarakstā ir arī citu vienību karavīri, sacīja Bogatjenkova.

Šis ievainoto un kritušo saraksts nav galīgs, bet tiek papildināts, viņa piebilda.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Krievijas mediji pieprasa atbildes par karavīru sagūstīšanu Ukrainā

Krievijas mediji trešdien pieprasa atbildes no valdības par Krievijas patieso lomu Ukrainas notikumos, šādi reaģējot uz ziņām, ka Ukrainas austrumos sagūstīti desmit Krievijas armijas karavīri.

Kremlim pienācis laiks ieviest skaidrību jautājumā - karo Krievija ar Ukrainu vai nekaro, teikts redakcijas ievadrakstā avīzē "Vedomosti".

"Klusums vai nesakarīgas atbildes no oficiālo struktūru puses tikai pastiprina aizdomu atmosfēru un liek mums atcerēties Krievijas un padomju vēstures nepatīkamās lappuses," teikts ievadrakstā.

Laikraksts arī atgādina, ka Padomju Savienība 1979. gadā sākotnēji noliedza, ka tā karotu Afganistānā, bet Kremlis vēl šā gada sākumā noliedza, ka Krimā būtu ievests Krievijas karaspēks.

Ukraina pirmdien paziņoja, ka tā valsts austrumos sagūstījusi desmit Krievijas Bruņoto spēku karavīrus. Avots Krievijas Aizsardzības ministrijā vēlāk paskaidroja, ka desantnieki "nejauši" iemaldījušies Ukrainas teritorijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien žurnālistiem skaidroja, ka nav saņēmis oficiālu armijas ziņojumu par šo incidentu, bet ka karavīri varējuši nejauši nonākt kaimiņvalsts teritorijā, veicot robežas patrulēšanu.

Vairāki opozīcijas mediji ziņojuši par Pleskavas apgabalā slepus sarīkotām divu desantnieku bērēm, minot, ka viņi nogalināti kaujās Ukrainas austrumos.

Avīze "Novaja Gazeta" vēstīja, ka tās žurnālists piedalījies "bērēs, kurās glabāti divi Pleskavas apgabala desantnieki, par kuru nāvi informācija tiek turēta slepenībā".

Viena apglabātā desantnieka Leonīda Kičatkina radinieks stāstījis - ģimenei teiks, ka viņš nogalināts netālu no prokremlisko kaujinieku kontrolētās Luhanskas pilsētas, ziņoja laikraksts.

"Viņi tikai mums pateica, ka viņš miris netālu no Luhanskas, veicot militāro pienākumu. Tas ir viss, ko mēs zinām," sacījis Daņiils Kičatkins.

Kičatkins un otrs desantnieks izvadīti ar militāru godu.

Otrs slepus apglabātais desantnieks ir 1993. gadā dzimušais Aleksandrs Osipovs, vēsta telekanāls "Doždj". Kičatkins dzimis 1984. gadā.

Ziņu portāls "Fontanka.ru" citēja kādu vārdā nenosauktu armijas majoru, kurš kapsētā teicis, ka abi jaunie vīrieši nonākuši mīnmetēju un sistēmu "Grad" raķešu ugunī un ka viņiem izdzīvot "nav bijis nekādu iespēju".

Krievijas desantnieku komandieris Vladimirs Šamanovs noliedza informāciju par karavīru nāvi. Tiesa, vēl pagājušajā nedēļā viņš vietējiem medijiem sacīja: "Visi ir sveiki un veseli."

Telekanāls "Doždj" ziņoja, ka žurnālistu grupai, kas mēģināja iekļūt kapsētā Pleskavas apgabalā, uzbrukuši vīrieši, kas mediju pārstāvjus apmētājuši ar akmeņiem.

Uzraksti ar karavīru vārdiem vēlāk no kapavietām pazuduši, vēsta "Doždj".

Kremlis: "Baumas" par mirušu desantnieku apglabāšanu vēl jāizmeklē

"Baumas" par krievu desantnieku apglabāšanu vairākās pilsētās ir nepieciešams papildus pārbaudīt, trešdien paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Neapšaubāmi, katrā ziņā šo informāciju pārbauda attiecīgie resori. (..) Tā [informācija] ir smalki jāpārbauda, pirms izdarīt kādus secinājumus," Peskovs atbildēja uz jautājumu par desantnieku apglabāšanu.

Informācija par Krievijas karavīru aktivizēšanu pie Ukrainas robežas neatbilst patiesībai, viņš piebilda.