Kanādas aizsardzības ministrs: NATO daudznacionālie bataljoni īsteno atturēšanas politiku

NATO jaunie daudznacionālie bataljoni Baltijas valstīs un Polijā nav domāti agresīvu ziņu sūtīšanai Krievijai, bet gan atturēšanas politikai, ko apliecina šo kaujas grupu nelielie izmēri, uzsvēra Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans. Politiķis ir pārliecināts, ka NATO ir nepieciešams dialogs ar Krieviju, jo NATO valstis nevēlas karu, bet gan mieru un labklājību saviem iedzīvotājiem. “Mēs esam šeit, lai paveiktu savu darbu,” sacīja ministrs.

       
Patlaban Kanādas spēki NATO bataljonā ir pārstāvēti ar karavīriem un bruņumašīnām. Rotācijas kārtībā spēki mainīsies. Kādas vienības mēs varam sagaidīt nākotnē šī bataljona sastāvā?

Bataljona vadība noskaidros, kas bataljonam tiešām ir vajadzīgs un kuras nācijas vislabāk spēj veikt attiecīgos ieguldījumus. Mums ir ļoti paveicies, jo mūsu kaujas grupā ir nācijas no lielas Eiropas daļas ar unikālām zināšanām un prasmēm. Mēs tiešām gaidām, kad varēsim sākt strādāt kopā ar visām šīm dažādajām nācijām. Bataljonā notiks rotācija, līdz ar to mainīsies gan Kanādas, gan arī citu bataljonā iesaistīto valstu vienības.

Kā bataljons gatavosies saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas mācībām "Zapad" šoruden? Vai šīs mācības tuvākajā nākotnē var uzskatīt par lielāko pārbaudījumu jaunajam bataljonam?

NATO daudznacionālie batalojni Baltijā un Polijā nav domāti agresīvu ziņu sūtīšanai, tie ir izveidoti atturēšanas politikai, ko apliecina arī kaujas grupu nelielie izmēri. NATO veido daudzas nācijas - no Eiropas un otrpus okeāna. Visas šīs nācijas spētu pieņemt nepieciešamos lēmumus, ja Krievija sāktu rīkoties agresīvi. Tās spēj kooperēties un veikt nepieciešamās militārās darbības, tās ir demonstrē dienestu savietojamību - tieši to reprezentē šīs kaujas grupas. Mēs vēlamies nosūtīt spēcīgu atturēšanas signālu, bet tajā pašā laikā mēs arī vēlamies, lai Krievija zinātu, ka dialogs ir mūsu prioritāte. Mēs vēlamies, lai dialogs tiktu atvērts un notiktu konstruktīvas sarunas.

Vai jūs ticat šāda dialoga iespējai?

Mums tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu mieru visām mūsu dalībvalstīm. Neviens nevēlas konflikta eskalāciju. Mēs vēlamies, lai visi iedzīvotāji būtu drošībā un mūsu ekonomikas attīstītos. Līdz ar to mums ir jātic sadarbības iespējām, mums jānodrošina, lai lēmumi, kurus mēs pieņemam, attur no iespējama konflikta. Es domāju, ka NATO ir sekmīgi īstenojusi atturēšanos politiku, un arī tagad mēs sūtām tieši šādu signālu. Kanāda to uztver ļoti nopietni.

Pagājušajā gadā izskanēja, ka Kanāda nemaz neesot vēlējusies vadīt bataljonu Latvijā. Šis jautājums tika uzdots arī premjerministram Džastinam Trudo. Vai varat komentēt šos pieļāvumus?

Es nezinu, kurš ko tādu izdomāja - mēs ar lepnumu vadīsim bataljonu Latvijā. Kāpēc lai mēs šeit būtu, ja mēs to negribētu?

Politiskā spiediena dēļ NATO ietvaros?

Manuprāt, jūs par zemu novērtējat mūsu premjerministru un valdību. Tas, ko mēs darām, ir vislabākajās valsts interesēs. Kanāda tiešām tic tam, ka ir vajadzīga iesaiste pasaules notikumos. Tad, kad bija jāpieņem lēmums, mēs ticējam tam, ka mūsu līderība būs nozīmīga. Nesaprotu, kur radās šāds stāsts.

Kā jūs skaidrojat Kanādas sabiedrībai, kāpēc ir jātērē gana lieli līdzekļi, lai nosūtītu savus karavīrus uz tādu mazu un Kanādā samērā nepazīstamu valsti kā Latvija, kur karadarbība nenotiek?

Katru reizi, kad Kanāda nosūta savus spēkus kādā misijā pasaulē, tās valdībai ir atbildība skaidrot valsts iedzīvotājiem, ko mēs darām un kāpēc tas tiek darīts. Līdz šim mēs esam to izdarījuši. Kanādā ir multinacionāla sabiedrība, kurā ir cilvēki no visas pasaules. Mēs esam liela nācija un mums ir pienākums attiecībā uz pasauli. Mēs nevaram izdarīt visu, bet to, ko mēs darām, mēs izdarām ļoti labi. Kanāda ir ļoti lepna par to, ka mēs esam viena no NATO dibinātājvalstīm - mūsu valdība tic daudzpusībai. Mēs esam ļoti lepni būt šeit, Latvijā. Uz to jāskatās arī, kā uz sadarbību un attiecībām starp divām valstīm un to iedzīvotājiem. Tāpat tas ir pozitīvi abu valstu ekonomikām, tā ir iespēja strādāt kopā.

Kā Kanādas vadītais bataljons ir sagatavojies informatīvajām kampaņām pret to no Krievijas puses? Vai esat karavīrus tam īpaši gatavojuši?

Propaganda no Krievijas puses ir satraucoša, īpaši tāpēc, ka nav skaidrs, kāpēc valsts izmantotu šādu taktiku. Rietumu valstis nerada viltus ziņas. Preses brīvība ir ļoti nozīmīga Kanādas vērtība, tā ir daļa no mūsu demokrātijas. Kanādā cilvēki spēj atšķirt faktus no viltus ziņām, tomēr tajā pašā laikā mums ir jābūt piesardzīgiem, lai kontrolētu ziņu plūsmu un reaģētu uz neīstiem stāstiem. Mūsu karaspēks ir ārkārtīgi profesionāls, labi sagatavots, ļoti cieņpilns pret uzņemošo valsti, jo, kā jau uzsvēru, Kanāda ir multinacionāla sabiedrība.

Jūs jau pāris reizes esat bijis militārajā bāzē Ādažos. Kā jūs vērtējat infrastruktūras stāvokli un tās pārmaiņas pēdējā laikā?

Mums šķiet, ka viss norit ļoti gludi. Mēs zinām, ka kaut ko izveidot īsā laika posmā ne vienmēr ir ļoti viegli, un patiesībā mums šķiet iespaidīgi, cik ātri tika uzceltas vajadzīgās apmešanās vietas. Arī pagaidu mītnes ir ļoti labas. Mums kopumā nav nekādu sūdzību, mēs tiešām novērtējam to milzīgo atbalstu, ko Latvija mums ir nodrošinājusi.

Patlaban publiski zināms, ka Kanādas spēkos bataljonā būs vismaz viens latviešu izcelsmes karavīrs. Vai tā ir tikai sakritība vai mērķtiecīga rīcība?

Es par to vispār neesmu pārsteigts.

Kāds varētu būt šīs misijas beigu datums?

Beigu datums? Mēs pašlaik nerunājam par beigu datumu. Mēs esam šeit, lai paveiktu savu darbu.