Krievijas karaspēks Ukrainā izvērš kopš augusta lielāko uzbrukumu; Krievija visu turpina noliegt

Aizvadītajā nedēļā “ievērojams skaits” Krievijas Federācijas specvienību karavīru ieņēma Doņeckas lidostu, kas līdz šim vērtējama kā Krievijas lielākais pret Ukrainu vērstais militārais uzbrukums kopš pērnā gada vasaras.

Tūkstošiem Krievijas karavīru īstenotā uzbrukuma mērķis ir vismaz daļēji ierobežot septembra pamiera līguma darbību un kavēt Ukrainas centienus nostiprināt ciešākas saites ar Eiropu un Rietumiem.

Atlantijas padomes pētnieks, bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbsts, kurš tikko atgriezies no Kijevas, skaidroja, ka pēc mēnešiem ilgstoša uzbrukuma cīņas galvenajā Ukrainas dienvidaustrumu lidostā uzbrukumus vadīja Krievijas specvienība, nogalinot Ukrainas karavīrus un zemessargus. Turklāt, Krievijas specvienība lidostā bija pārstāvēta “ievērojamā skaitā”.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko Davosā, Šveicē, informēja, ka pēdējo nedēļu laikā dienvidaustrumu Ukrainas Donbasa reģionā Krievija palielinājusi karavīru skaitu par 9 000.

Dž.Herbsts skaidroja, ka  Ukraina kopā ar NATO, kas tajā pašā teritorijā izmanto satelītu uzraudzību, jau pēdējā mēneša laikā ir novērojušas Krievijas īstenotu masveida atkārtotu apgādi ar tankiem, bruņutransportieriem un raķešu sistēmām. “Acīmredzot, šīs lietas tika glabātas vienkopus, gatavojoties uzbrukumu īstenošanai,” papildināja Dž.Herbsts.

Kara cena: Seši miljoni ASV dolāru dienā

Krievi un seperātisti ir ieņēmuši papildus 500 kvadrātmetrus no Ukrainas teritorijas,” intervijā precizēja Dž.Herbsts.

“Par Ukrainas valsts aizsardzību atbildīgās Ukrainas amatpersonas informēja, ka Ukrainai ik dienu nākas tērēt sešus līdz septiņus miljonus ASV dolāru tikai par to, lai uzturētu savu austrumos izvietoto karavīru spēju stāties pretī Kremļa agresijai,” atklāja Dž.Herbsts.

Vienlaicīgi, Ukrainas bruņoto spēku virsnieki Donbasā informēja laikrakstu “The New York Times”, ka Krievijas bruņotie spēki ieņem Luhanskas apgabalu, sagrābjot robežas kontrolpunktu un Luhanskas ziemeļu ciematus.

Krievijas uzbrukums: Kādi mērķi?

Krievijas uzbrukuma teritoriālie mērķi in neskaidri. Pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" līderis Aleksandrs Zaharčenko informēja Krievijas ziņu aģentūras, ka Krievijas nodrošinātie spēki varētu atkāroti ieņemt visu Doņeckas apgabalu. Šis ir mērķis, ko viņš deklarēja jau vairākas nedēļas iepriekš.

Aizvadītajā vasarā Ukraina padzina Doņeckas separātistu spēkus no apgabala ziemeļu puses vēl pirms Krievijas armija izvietoja savus desantniekus, tankus un artilērijas vienības, lai varētu apturēt Ukrainu.

Daži militārie analītiķi, jo īpaši, Džordžtaunas Universitātes profesors un bijušais Pentagona stratēģis Filips Kārbers, brīdināja, ka nākamais Krievijas iebrukums Ukrainā būtu gaidāms pavasarī. Taču pēdējo nedēļu laikā ASV valdības analītiķi Vašingtonā paziņoja, ka Krievija drīzāk varētu to veikt ziemā, nevis gaidīt pavasari. Daļēji tāpēc, ka sniega un zemās temperatūras laikā Krievijai ir taktiskas priekšrocības pār Ukrainu ar transporta un loģistikas spējām.

Lai arī kādi būtu Krievijas tiešie mērķi šajā uzbrukumā, prezidenta Vladimira Putina stratēģiskais mērķis ir gūt lielāku militāro pārsvaru pār Ukrainas valdību nekā to pieļauj septembrī parakstītā pamiera vienošanās.

Minskas vienošanās noteica, ka Krievijas vadītie spēki drīkst uzturēties tikai Donbasa reģiona dienvidu pusē un līdz šim nav spējusi atturēt Ukrainas valdību pildīt savas ciešās saistības ar ES un Rietumiem.

Vienlaikus Putins ir publiski paudis, ka Ukrainai ir jāpaliek Krievijas ietekmes sfērā un jāpievienojas Krievijas vadītajam ekonomiskajam blokam, kas ir noteicošais Putina stratēģijā, lai saglabātu Krievijas dominējošo spēku Eirāzijā, ilgtermiņa drošību un ekonomisko attīstību.

Lavrovs medijiem: “Pierādiet to!”

Krievija noliedz, ka tās karaspēks ir Ukainā, kā arī savu finansiālo un militāro atbalstu Doņeckas un Luhanskas “Tautas Republikām”, vien komentējot, ka šos grupējumus izveidoja un uztur paši ukraiņi, kas iebilst pret “fašistu” un “neonacistu” valdību Kijevā.

21.janvārī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs žurnālistiem Davosā  noliedza, ka Maskava uz Ukrainu ir nosūtījusi ieročus vai karaspēku, vai arī jebkuru citu tās tiešu iesaisti karā. “Es katru reizi saku vienu un to pašu: Ja jūs to tik pārliecinoši apgalvojat, tad iesniedziet faktus. Bet neviens nevar pierādīt faktus vai arī nevēlas,” paziņoja S.Lavrovs preses konferencē pirms došanās uz Berlīnē notiekošajām miera sarunām ar Ukrainas, Vācijas un Francijas ārlietu ministriem. “Pirms mums pieprasiet pārtraukt kaut ko darīt, lūdzu pierādiet, ka esam kaut ko izdarījuši,” norādīja S.Lavrovs.

Patiesībā jau ir sagatavots liels apjoms reportāžu no Ukrainas un Krievijas, kurās ir dokumentēts, gan tas, ka Krievija piegādā ieročus separātistiem, gan tas, ka Ukrainā ir izvietoti Krievijas karavīri, no kuriem liela daļa ir gājuši bojā, karojot Ukrainā. Tāpat arī ir sagatavotas reportāžas par to, ka Krievijas valdība atbalsta savu militāro veterānu, kā arī algotņu rekrutēšanu. Daļa no reportāžām atspoguļo Krievijas paramilitāro spēku (kazaku un čečenu) klātbūtni Ukrainas karā, kā arī cita veida Krievijas klātbūtni un saistību ar Ukrainā notiekošo.

Šīs reportāžas gatavojuši gan neatkarīgie Rietumu un Krievijas žurnālisti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, tostarp “Krievijas karavīru mates” un Maskavā esošā organizācija “Sarkanais Krusts”. Tāpat arī infromāciju sagatavojušas starptautiskās un Krievijas cilvēktiesību grupas un aktīvisti, Krievijas pilsoņi un karavīri, kas publiskojuši savus stāstus un attēlus sociālo mediju portālos.

Vairākas reportāžas jau ierobežotas ar cenzūru, bet to autori – fiziski iespaidoti. Tāpat arī citos veidos, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem, Krievijas valdība ir centusies apspiest pierādījumu publiskošanu, par kuriem S.Lavrovs Davosā ir izteicies, ka tādi nekad neesot bijuši.

 
Pēc Džeimsa Rūperta raksta atlanticcouncil.org