Vai Putins spēj divās dienās nokļūt līdz Varšavai?
Vai Putins spēj divās dienās nokļūt līdz Varšavai?
Nesen medijos izskanēja ziņas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot piedraudējis vajadzības gadījumā divu dienu laikā ieņemt ne tikai Kijevu, bet arī Rīgu, Viļņu, Tallinu, Varšavu un Bukaresti.
Kā 18.septembrī vēstīja vācu laikraksts "Süddeutsche Zeitung", Kremļa saimnieks to esot sacījis sarunā ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kas savukārt Putina izteikumus esot atstāstījis Eiropas Savienības (ES) amatpersonām. Tomēr gan Brisele, gan Kijeva, gan Maskava nav medijiem nedz noliegušas, nedz apstiprinājušas, ka Krievijas līderis patiesi būtu atļāvies šādus izteikumus.
Neskatoties uz to, tīmekļa izdevums "EUobserver" iztaujājis trīs Krievijas ekspertus - Pāvelu Bajevu, Pāvelu Podvigu un Igoru Sutjaginu -, lai noskaidrotu, vai Putins patiesi to spētu paveikt.
Bajevs savulaik strādājis Krievijas Aizsardzības ministrijas pētniecības institūtā, taču tagad ir Norvēģijas domnīcas PRIO pētnieks. Savukārt kādreizējais Maskavas Fizikas un tehnoloģiju institūta līdzstrādnieks Podvigs tagad strādā ANO Atbruņošanās pētījumu institūtā Ženēvā. Sutjagins līdz savam arestam aizdomās par spiegošanu strādāja Krievijas Zinātņu akadēmijā. 2010.gadā pēc savstarpējās Krievijas un Rietumu spiegu apmaiņas viņš nonāca Lielbritānijā un šobrīd strādā Londonas domnīcā RUSI.
Īsā pētnieku atbilde uz "EUobserver" jautājumu bija "nē".
Viņuprāt, ticamākie draudi, ko šobrīd rada Krievija, ir tā dēvētais hibrīdkarš pret Baltijas valstīm, kas ietvertu ekonomisko spiedienu, politiskās diversijas un slepenās militārās operācijas.
ASV prezidents Baraks Obama, nesen apmeklējot Tallinu un Varšavu, gan apsolījis, ka jebkāds Krievijas uzbrukums NATO austrumu pierobežas dalībvalstīm novedīs pie automātiskas alianses līguma 5.panta iedarbināšanas. Taču līdz šim NATO līguma 5.pants praksē nekad vēl nav ticis pārbaudīts, un nav zināms, vai amerikāņi un francūži būs gatavi mirt kodolkarā par Igauniju vai Poliju, atzīst pētnieki. Ja 5.pants netiek iedarbināts, Baltijas valstis, ņemot vērā to atrašanos tiešā Krievijas tuvumā, ir "neaizstāvamas", brīdina eksperti.
Taču Bukareste un Varšava, viņuprāt, ir pilnīgi citā situācijā. "Par Bukaresti nav pilnīgi nekādu jautājumu - Krievijas karaspēkam būtu jāšķērso tik plaša teritorija, ka tas tehniski nav iespējams," norāda Bajevs. "Lai sasniegtu Bukaresti, būtu jāizsēdina liela mēroga jūras desants, taču Krievijai nav iespēju to paveikt," viņam piebalso Sutjagins.
Tomēr viņš piebilst, ka Varšava ir mazāk pasargāta. Krievijas tanki un kājnieki var iebrukt Polijā no Baltkrievijas teritorijas, bet raķetes "Iskander" uz Polijas pilsētām iespējams raidīt no Kaļiņingradas apgabala. Krievija var Varšavā izsēdināt arī gaisa desantu, brīdina eksperts.
Tomēr Krievijas armijai, kas darbosies tālu no savām bāzēm, jārēķinās ar degvielas un apgādes problēmām. "Varbūt viņi var sasniegt Varšavu, taču ko viņi darīs pēc tam?" retoriski vaicā Sutjagins. Tikmēr Bajevs pret Krievijas armijas kaujasspējām izturas vēl skeptiskāk. Atšķirībā no Aukstā kara laikiem Krievijas bruņotie spēki netiek uzturēti tādā gatavības stāvoklī, lai spētu veikt liela mēroga operācijas. "Nav mobilizācijas struktūras konvencionālam karam, un Varšava, iespējams, pārsniedz Krievijas iespējas," atzīst pētnieks.
Tomēr Bajevs un Sutjagins ir vienisprātis, ka Kijeva Maskavai "ir sasniedzama". Vienlaikus Bajevs gan norāda, ka jau Krievijas iebrukums Krimā un Ukrainas kontinentālās teritorijas austrumos radījis tik negatīvas emocijas, ka krieviem, dodoties vēl dziļāk Ukrainā, jārēķinās ar ilgstošu tautas pretestību.
"Nedomāju, ka krievu virsnieki jutīsies laimīgi, saņemot šādu pavēli (..). Viņi jau tagad jūtas nodoti, jo Krievija atteikusies pienācīgi apglabāt Ukrainā kritušos karavīrus,"
atzīst PRIO pētnieks.
Taču, ja Obama savu vārdu turēs, Putina apgalvojumi šķiet vēl mazāk ticami. Sutjagins norāda, ka NATO lidmašīnas var nodarīt Krievijas armijai ļoti smagus zaudējumus jau brīdī, kad tā šķērsos kādas dalībvalsts robežu. "Bez pārākuma gaisā viņam (Putinam) nav cerību uzvarēt šādā konfliktā," uzsver RUSI eksperts. "NATO sauszemes spēku attiecība pret Krievijas spēkiem Eiropā ir četri pret vienu, pat ja ņem vērā krievu vienības Āzijā. Ja tās netiek skaitītas, attiecība ir septiņi pret vienu."
Savukārt Bajevs norāda, ka Krievijai nav aizsardzības pret NATO "tālās darbības un augstās precizitātes" ieročiem, piemēram, pret konvencionālajām spārnotajām raķetēm.
Putins, iespējams, cer, ka NATO nedos prettriecienu, vēršoties pret mērķiem Krievijas teritorijā, taču viņš par to nevar būt pārliecināts,
piebilst Sutjagins.
Bajevs uzskata, ka iespējamā konflikta eskalācija līdz kodolkaram ir gandrīz neiedomājama. "Pastāv sen iesakņojušies tabu, un tie, domājams, saglabāsies neatkarīgi no tā, cik vājprātīgs var izrādīties kāds līderis," norāda pētnieks.
Neskatoties uz to, militārie analītiķi par iespējamo kodolkonfliktu domā. Viņaprāt, starp kodolieročiem, kuru izmantošana ir visticamākā, varētu būt torpēdas un pretkuģu raķetes, kas tiek pielietotas jūrā, kur tās nevar nodarīt papildu kaitējumu.
Pastāv teorētiska iespēja, ka Krievija varētu pielietot arī "taktiskos" kodolieročus, lai "izlīdzinātu" savas un NATO dalībvalstu armiju spēkus, atzīst Bajevs. Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Rietumu armijas ir pārorientējušas savu militāro doktrīnu uz "elastīgu reakciju", kas paredz konvencionālo augstas precizitātes ieroču triecienu pastiprināšanu, nevis taktisko kodolieroču izmantošanu.
Taču Podvigs ir pārliecināts, ka pat Krievija taktiskos kodolieročus izmantos, vienīgi aizstāvoties. "Militārā doktrīna nosaka, ka Krievija kodolieročus izmantos vienīgi tad, ja Krievijas valstij radīsies iznīcināšanas draudi," norāda ANO atbruņošanās eksperts. "Piemēram, ja Krievijas spēkiem draud sakāve, iespējama kodolieroču izmantošana pret kādu izolētu salu jūrā. Loģika ir tāda, ka gadījumā, ja jūs izmantojat kodolieročus, pat ja jūs nedodat triecienu ienaidniekam, jūs to apturat, demonstrējot savu apņēmību izmantot jebkurus līdzekļus, lai apturētu agresiju." Tiesa gan, Krievija nesen paziņojusi, ka tās militārā doktrīna tiek pārskatīta, un izskanējušas ziņas, ka jaunā doktrīna varētu paredzēt arī preventīvu kodolieroču izmantošanu.
Tajā pašā laikā kopš iebrukuma sākuma Ukrainā Krievija ir veikusi divus stratēģisko ballistisko raķešu izmēģinājumus, bet oktobrī un decembrī plānoti vēl divi starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumi. Podvigs gan apgalvo, ka šiem izmēģinājumiem neesot nekāda sakara ar konfliktu Ukrainā. Viņš norāda, ka atšķirībā no Krievijas taktiskajiem kodolieročiem, kas ir "melnais caurums" un par kuriem atvērtie avoti nesniedz nekādu informāciju, Krievijas starpkontinentālās raķetes kontrolē starptautiskie līgumi. Izmēģinājumi notiek saskaņā ar pieņemto praksi, un NATO valstis par tiem tiek brīdinātas vairākus mēnešus iepriekš.
"Manās sarunās ar cilvēkiem abās pusēs neesmu pamanījis nekādu konkrētu satraukumu par Ukrainas konflikta kodoldimensiju," atzīst Podvigs.
Daudzas no Krievijas starpkontinentālajām raķetēm ir ražotas vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un ir novecojušas, bet to skaits ir mazāks nekā Aukstā kara laikā. Tomēr Podvigs atzīst, ka pēdējo gadu laikā Krievija savu kodolarsenālu ir modernizējusi. "Krievijas kodolspēki ir pieņemamā stāvoklī (..). Nav pamata uzskatīt, ka Krievija nevarētu dot ļoti nopietnu stratēģisko triecienu."
Taču gadījumā, ja ziņas par Putina izteikumiem ir patiesas, kāds bijis viņa nolūks? Ja šāda ieroču žvadzināšana varētu aprīt nervozus "klubkrēsla ģenerāļus", īstie ģenerāļi labi zina, ka šie draudi nav nopietni ņemami, atzīst Bajevs. Viņš gan pieļauj iespēju, ka Putinam ir izkropļots priekšstats par paša iespējām. "Viņš mīt Kremļa galmā, kas ir ap viņu ļoti stingri organizēts un kur neviens neiebilst viņa viedoklim. Viņi saka: "Jā, prezident. Protams, mēs to varam izdarīt.""
Tikmēr Krievijas un Rietumu armiju komandieriem vienam par otru ir daudz skaidrāks priekšstats nekā Aukstā kara laikā, norāda Bajevs, piebilstot, ka, piemēram, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu joprojām tā arī nav iekļauts nedz ES, nedz ASV "melnajos sarakstos" un Pentagona šefs Čaks Heigels ar savu krievu kolēģi regulāri sazinās personiski.
Arī Podvigs atzīst, ka "ir ļoti grūti izzināt, kas Putinam prātā", tomēr vienlaikus atzīst, ka Kremļa saimnieka izteikumi drīzāk bijuši vien "retoriska frāze". "Viņš cenšas izrādīties kā persona, kas gatava uzņemties risku, ko Rietumi nespēj." Atšķirībā no Bajeva Podvigs uzskata, ka "blefs, šķiet, darbojas. Neviens nevēlas likt atbildes likmi. Jāsaprot, ka Rietumi ar ieroču piegādēm Ukrainai daļēji ir ļoti piesardzīgi tāpēc, ka, manuprāt, neviens nevēlas doties virzienā, kas varētu konfliktu eskalēt."
(Avots: "EUobserver".)
LETA