Ministrs: konsekventi un pēctecīgi lēmumi – Latvijas nacionālās drošības pamats
Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.
Domāju, mēs visi esam vienisprātis, ka valsts aizsardzība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem valsts nacionālajai drošībai, neatkarībai šodienas pasaulē un šī likumsakarība attiecas arī uz Latvijas Republiku. Mūsu ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocībām ir trūkumi un mūsu valsts vēsturei ir garas un tumšas ēnas. Tādēļ, manuprāt, mums visiem - cilvēkiem, kuri jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo neatkarīgā valstī un it īpaši politiķiem, ir pienācis laiks īstenot valsts interesēm atbilstošu un pēctecīgu attīstību.
Uzņemoties aizsardzības ministra pienākumus, es vēlos publiski apliecināt, ka apzinos atbildību un mans galvenais mērķis šajos nedaudzajos mēnešos līdz nākamajām vēlēšanām ir konsekventi īstenot jau uzsāktos darbus Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Jāturpina Sauszemes spēku mehanizācijas, jāstiprina pretgaisa aizsardzība, kibertelpas aizsardzības pasākumi, jāuzlabo karavīru sadzīves apstākļi, jāstiprina mūsu valsts pašaizsardzības pamats – Zemessardze. Arī turpmāk nozīmīgs darbs ir jauniešu dalības Jaunsardzē veicināšana, tādejādi palīdzot izvēlēties gan saturīgu brīvā laika pavadīšanas veidu, gan sākotnējo izglītību un nākotnes profesiju. Iesākto darbu ir daudz, esmu pārliecināts, ka tie ir pārdomāti un mērķtiecīgi. Pārdomāti un mērķtiecīgi tie arī jāturpina.
Acīmredzami man būs jāvada diskusija par Latvijas karavīru dalību ES militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā. Manuprāt, šī diskusija arī kalpos tam, lai kā galveno prioritāti militārās misijās mēs noteiktu mūsu karavīru drošību – nav pieļaujama situācija, ka mūsu cilvēku drošība elementārā līmenī ir atkarīga no sabiedrotajiem.
Valsts militārā aizsardzība ir dārga un resursu ietilpīga. Kvalificēta, mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām atbilstoši izglītota virsnieka sagatavošana prasa apmēram 10 gadus. Ekipējuma un infrastruktūras izmaksas ir Latvijas valsts budžetam ārkārtīgi augstas un bez mūsu sadarbības partneru atbalsta mēs nebūtu varējuši īstenot, piemēram, Lielvārdes militārā lidlauka būvniecību, kā arī attīstīt citas nozīmīgas spējas. Lai mērķtiecīgi un ilgtermiņā īstenotu NBS attīstības plānu, ir jāīsteno iepriekšējās valdības apņemšanās septiņu gadu laikā palielināt finansējumu līdz 2% no IKP. Diemžēl vēl iepriekšējās valdības laikā aizsardzības budžets kopumā samazinājās, kas būtiski ierobežo gan mūsu saistību izpildi NATO, gan bruņoto spēku attīstību.
Ierobežota finansējuma apstākļos jo svarīgāk ir koncentrēties uz aizsardzības prioritātēm, vienlaikus attīstot savu izcilību.
Šādas rīcībpolitikas īstenošana iespējama vienīgi skaidri saskatot kopējos attīstības mērķus un sadarbojoties. Tādēļ es uzskatu, ka mans pienākums ir panākt virzības uzsākšanu vai vismaz plašākas debates vairākos virzienos, lai vienotos par mērķu sasniegšanas ceļiem. Viens no, manuprāt, būtiskiem virzieniem, pagājušajā gadā pieņemtā un par ambiciozu nodēvētā Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna 12 gadiem īstenošana, izstrādājot detalizētus ieviešanas plānos, kuri pakāpeniski jāīsteno atbilstoši pieejamajam budžetam. Vēl viens darbības virziens saistās ar principu, ka šodienas valsts aizsardzība balstās ne tikai uz militāru spēku, bet arī intelektu, tā ir viedā aizsardzība (smart defense).
Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir izpelnījušies sabiedroto atzinību par savu darbu, un vēlreiz vēlos uzsvērt, ka mums kā valstij ir jābūt vēl atbildīgākai par saviem karavīriem. Mums jārod veidi, kā aizsardzības sistēmā nodrošināt, ka virsnieki tiek izglītoti ne tikai par taktiska un operacionāla līmeņa komandieriem, bet arī ir gatavi izaugt par stratēģiska līmeņa līderiem.
Debates par un ap NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru skarbi izgaismoja būtisku Latvijas valsts problēmu – nepietiekamu pētniecisko resursu analīzei un sekojošai lēmumu pieņemšanai. Tādejādi Latvijas zinātnes noplicinātais resurss tieši ietekmē Latvijas valsts drošību. Mana pieredze Saeimas Nacionālās drošības komisijā ļauj man apgalvot, ka nepieciešams stiprināt starpinstitucionālo sadarbību, pirmkārt starp Aizsardzības un Ārlietu resoriem, lai precīzāk prognozētu nākotnes apdraudējumu un veiksmīgāk īstenotu Latvijas drošības intereses.
Latvijas valsts aizsardzības un drošības pamats ir mūsu dalība NATO un sadarbība ar mūsu stratēģisko partneri ASV. Taču vienlīdz svarīga ir arī sadarbība Baltijas valstu starpā. Baltijas valstu starpā ir izveidoti un funkcionē vairāki sadarbības projekti, kā arī ir izskanējuši jauni sadarbības priekšlikumi. Vadot Baltijas asambleju, pārliecinājos, ka katrs no šādiem sadarbības soļiem prasa daudzu gadu darbu un svarīgākais ir neatlaidīgi un mērķtiecīgi turpināt uzsāktās sarunas un kopīgos projektus. Domāju, ka esošā Baltijas valstu sadarbības pieredze vieš pārliecību, ka tās ar laiku spēs vienoties par jaunām jomām, kurās apvienot savus spēkus un resursus.
Valsts budžeta izdevumiem aizsardzībai 2020.gadā jāsasniedz 2% no IKP. Vienlaikus sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka ieguldītā nauda tiek izlietota efektīvi nodrošinot, ka Latvijas drošība ir garantēta un Latvija kā NATO dalībvalsts spējīga aizsargāt savu neatkarību un dot pienesumu drošībai pasaulē. Mūsu karavīriem jābūt pārliecinātiem, ka cilvēki un valsts novērtē viņu ieguldījumu un patriotismu.