Latvija un ASV – uzticamas sabiedrotās pagātnē un nākotnē

Vēsturiski Latvijas un ASV politiskās attiecības veidojušās pozitīvi jau kopš brīža, kad ASV neatzina Baltijas valstu okupāciju Otrā pasaules kara laikā. ASV līdz ar Ziemeļvalstīm bija vienas no aktīvākajām atbalstītājām demokrātijas atjaunošanai Latvijā pēc PSRS sabrukuma. ASV atbalstīja arī Latvijas armijas atjaunošanu, kas tika sākta 1991.gadā. Atjaunotajiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ASV sniedza atbalstu, ekspertu padomus un nodrošināja karavīru apmācību. ASV atbalsts bijis nenovērtējams, sākot ar padomju okupācijas neatzīšanu līdz palīdzības sniegšanai padomju karaspēka izvešanā no Latvijas teritorijas, atbalstot Latvijas iestāšanos NATO un Alianses ietvaros dodot drošības garantijas, tostarp sniedzot arī padomus aizsardzības plānošanā.

Tā kā daudzas Eiropas valstis izvēlējās izvairīties no konflikta vai arī baidījās atbalstīt Baltiju, lai neizsauktu Krievijas dusmas, vēsturiski draudzīgās attiecības, kopīgās vērtības un ASV militārā varenība padarījusi ASV par Baltijas valstu drošāko partneri militārajā un politiskajā jomā. Pārfrāzējot visiem zināmo jautājumu: „Kam zvanīt nepieciešamības gadījumā?”, ASV bija pirmā, kam Latvija zvanītu, sastopoties ar militāru izaicinājumu.

Ja būtu nepieciešams izcelt vienu Latvijas – ASV sadarbības aspektu pēdējo divdesmit gadu laikā, jāmin sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi.

Saukt šo sadarbību par Latvijas un ASV attiecību stūrakmeni nebūtu pārspīlēts. Tā sākās kā Mičiganas palīdzība Latvijas Zemessardzei, bet tagad ir izvērsusies par plašāku sadarbību, kā rezultātā tikušas attīstītas tādas aizsardzības spējas kā gaisa atbalsta kontrole un nodrošināta dalība starptautiskajās mācībās „SaberStrike 2012”. Latvija un Mičigana sadarbojās arī padomnieku grupā AFRICOM misijā Libērijā, nodrošinot instruktoru apmācību šīs valsts bruņotajos spēkos. Lai gan mūsu iesaiste nav liela, tā apliecina ASV un Mičiganas Nacionālās gvardes atbalstu Latvijai, sniedzot mums iespēju dot ieguldījumu citu valstu bruņoto spēku attīstībā.

Kopš Latvijas iestāšanās NATO un ES, ciešā sadarbība starp abām valstīm ieguvusi jaunus virzienus. Latvijas karavīri uzsāka dalību starptautiskajās operācijās. Un tagad, 20 gadus vēlāk, mēs jau redzam veiksmīgu latviešu un amerikāņu sadarbību, par ko liecina abu valstu karavīru kopīgā iesaiste starptautiskajā operācijā Afganistānā no 2008. līdz 2010.gadam, kā arī gaisa atbalsta kontrolieru apmācība. Sadarbība ar ASV un dalība NATO palīdzēja Latvijas bruņotajiem spēkiem ātrāk attīstīties un kļūt par atbalsta un ekspertīzes sniedzējiem citām valstīm. 2012.gadā Latvija pieņēma lēmumu sniegt finansiālu palīdzību Afganistānas drošības spēku apmācībai pēc 2014.gada. Kopā ar Mičiganas Nacionālo gvardi latvieši ir snieguši palīdzību Libērijai Partnerattiecības mieram programmas ietvaros. Latvijas pieredze, 1990-tajos gados veicot militārās jomas reformas, ir noderīga daudzviet pasaulē.

Tomēr abu valstu draudzībai un partnerībai ir arī savi izaicinājumi. Finanšu krīze un aizsardzības budžetu samazināšana abpus Atlantijas okeānam ir likusi gan Latvijai, gan ASV izvērtēt savu sadarbību.

Mums jākoncentrējas uz jomām, kas ir abpusēji nozīmīgas un saskan ar abu valstu drošības un aizsardzības prioritātēm.

Arī visā pasaulē, tai skaitā NATO dalībvalstīs, finanšu krīze ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz valstu aizsardzības budžetiem. Kamēr valstis mēģina sabalansēt militāros izdevumus, ir sākušās asas debates par to, vai Eiropas sabiedrotie sniedz pietiekami lielu ieguldījumu kolektīvajā aizsardzībā. Kļūst arvien acīmredzamāk, ka Eiropas valstis zaudē savu militāro spēku, jo aizsardzībai tiek piešķirts mazāk naudas, turklāt sabiedrība to atbalsta. ASV lēmums pievērst lielāku uzmanību Āzijai ir saasinājis šīs debates, īpaši Baltijas valstīs, kas ir noraizējušās par ASV spēku klātbūtnes samazināšanos Eiropā. Daudzas Rietumu un Dienvideiropas valstis to neuzskata par aktuālu problēmu. Tomēr Austrumeiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis, saredz šeit draudus reģiona stabilitātei, ņemot vērā pieaugošo demokrātijas ierobežošanu, nestabilitāti un militāro tēriņu pieaugumu valstīs, kas robežojas ar Eiropas Savienību un NATO.

Nav akadēmisku pētījumu, kas pierādītu, ka ekonomiskās grūtības rada sabiedrībai jaunus drošības izaicinājumus. Drīzāk otrādi. Tāpēc ir naivi domāt, ka ilgtspējīgu attīstību var sasniegt uz drošības rēķina un visu iespējams sasniegt bez militārā spēka. Kā rakstījis Makjavelli: „Neapbruņojies bagātnieks ir nabaga karavīra balva” (Kolins S.Grejs, 2009, 97.lpp). Finanšu un ekonomikas krīzes laikā šo mācību īpaši jāpatur prātā eiropiešiem.

Arī Latvija ekonomikas krīzes laikā nevarēja izvairīties no aizsardzības budžeta samazinājumiem. Latvija pirmo triecienu saņēma jau 2008.gadā, kad IKP kritās par 18%. Tas nozīmēja stingrus taupības pasākumus, ko Latvijas valdība un iedzīvotāji bija ar mieru uzņemties. Lai gan tika samazinātas visu ministriju izmaksas, vienu no lielākajiem samazinājumiem piedzīvoja tieši aizsardzības nozare un 2012.gadā tās budžets bija tikai apmēram 1% no IKP, kas bija tik tikko pietiekami, lai uzturētu esošās kaujas spējas, bet ne nodrošinātu attīstību. Pēc tam, kad bija veiktas pamatīgas reformas – gan ekonomikā, gan militārajā jomā – mēs sākam domāt par nākotni un izaugsmi. Tā rezultātā Latvija ir kļuvusi par piemēru citām Eiropas valstīm, izejot no krīzes ar 5,5 % IKP pieaugumu 2011.gadā un apmēram 4-6% plānoto pieaugumu 2012.gadā. Turklāt 2012.gadā Latvijas parlaments atbalstīja divus nozīmīgus dokumentus, kas veidos Latvijas militāro vēsturi.

Pirmkārt, tika pieņemta Valsts aizsardzības koncepcija, kas nosaka ikgadēju valsts aizsardzības budžeta pieaugumu no pašreizējā 1% līdz 2% no IKP 2020.gadā. Paredzams, ka pieaugums nebūs straujš, lai izvairītos no nesabalansētas izaugsmes, jo visiem attīstības plāniem nepieciešama rūpīga plānošana un izpilde, kas nebūs iespējama, nepalielinot administratīvā personāla skaitu. Vienlaikus aizsardzības joma ir apņēmusies ierobežot administratīvo darbinieku skaitu līdz 10% no visa darbinieku skaita un personāla izmaksas nevar pārsniegt 50% no visiem aizsardzības jomas izdevumiem.

Otrkārt, valdība apstiprināja arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu. Tajā ir noteiktas attīstības prioritātes turpmākajiem 12 gadiem, balstoties uz nacionālajām prioritātēm, Alianses attīstību un atbalsta sniegšanu civiliedzīvotājiem. Prioritāšu saraksta augšgalā ir spējas, kas ir īpaši vērtīgas starptautiskajās operācijās, piemēram, Speciālo uzdevumu vienības attīstīšana. Tādējādi attīstības plāns tiek saskaņots ar budžeta plānošanu un izpildi.

Abi iepriekš minētie dokumenti līdz ar pirms krīzes periodā paveikto un reformu pieredzi pēc aizsardzības budžeta samazinājuma nodrošinās to, ka Latvija arī turpmākajās desmitgadēs spēs sniegt ieguldījumu NATO, īpaši esot stratēģiska ASV partnervalsts.

Jāuzsver, ka smagais darbs pie reformām, aizsardzības spēju saglabāšana, kaujas spējas, dalība starptautiskajās operācijās (un pat karavīru skaita palielināšana), vienlaikus saglabājot augstu civilo iesaisti Latvijā, nebūtu bijusi iespējama bez ASV atbalsta.

Analizējot pašreizējo Latvijas un ASV sadarbību starptautiskās un militārās sadarbības jomā, jāuzsver trīs aspekti. Pirmkārt, sadarbība drošas transporta līnijas izveidē turp un atpakaļ no Afganistānas, vienota nostāja par Centrālāzijas tālāko attīstību un pieaugoša NATO spēku redzamība Baltijas jūras reģionā. Tā kā transporta ceļš caur Pakistānu NATO un ASV kravām kļūst arvien bīstamāks, Ziemeļu izplatīšanas ceļš caur Centrālāziju, Krieviju un Latviju iegūst arvien lielāku ģeopolitisko nozīmi, nogādājot nemilitāro kravu no Latvijas ostām līdz Afganistānai. Šis ir viens no projektiem, kur tiek veidota veiksmīga sadarbība ar Krieviju, kas saskata šajā iniciatīvā ne tikai ekonomisko izdevīgumu, bet arī iespēju dienvidu robežas stiprināšanai.

Turklāt Ziemeļu izplatīšanas ceļš liek NATO un īpaši Eiropas Savienības valstīm pārvērtēt savu līdzšinēji pasīvo politiku attiecībā uz Centrālāzijas valstīm. Šis reģions iegūst arvien lielāku nozīmi savas stratēģiskās atrašanās un to izaicinājumu dēļ, kas var rasties pēc sabiedroto karaspēku izvešanas no Afganistānas. Ekstrēmisma pieaugums šajā reģionā nebūtu neviena interesēs, lai gan tāda iespēja pastāv, ja pārejas process Afganistānā nenorit veiksmīgi. Lai Centrālāzijas reģionā panāktu lielāku stabilitāti, kā arī nodrošinātu ātrāku un efektīvāku kravu pārvadāšanu visām iesaistītajām pusēm, Latvija un ASV ir uzsākušas sadarbību ar tādām valstīm kā, piemēram, Uzbekistāna. Turklāt Latvija attīsta tranzīta ideju Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, kuras mērķis ir izmantot Ziemeļu apgādes ceļa infrastruktūru, lai stiprinātu Centrālāzijas ekonomiskās saites ar pārējo pasauli, tādējādi sekmējot arī Centrālāzijas un Afganistānas attīstību un stabilitāti.

Runājot par Baltijas reģiona drošību, 2012.gadā notika ceturtās „Baltic Host” un otrās „Saber Strike” mācības, kurās līdz ar Latviju, Lietuvu un Igauniju piedalījās arī ASV un Kanāda. Mičiganas Nacionālā gvarde piedalījās mācībās ar A-10 iznīcinātājiem. Šīs mācības bija ļoti nozīmīgas sabiedroto karaspēku savietojamības uzlabošanai. ASV Sauszemes un Gaisa spēku dalība mācībās bija pierādījums sabiedroto klātbūtnei reģionā, kas bija īpaši nozīmīgi, ņemot vērā nesenos incidentus ar Krievijas iznīcinātāju pieaugošo aktivitāti NATO gaisa telpas virs Baltijas tuvumā.

Ādažu poligons garantēja lielisku treniņu vietu ASV karavīriem, īpaši vingrinoties tuvā gaisa atbalsta nodrošināšanai – Latvija ir viena no retajām vietām Eiropā, kur to var apgūt.

Ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē mums būs jāstājas pretī daudziem izaicinājumiem. Kamēr NATO un Eiropas Savienības valstis samazina aizsardzības budžetu, tādas Āzijas valstis kā Ķīna un Indija to palielina, tāda pat tendence novērojama arī Krievijā. NATO iesaiste Afganistānā pēc 2014.gadā joprojām prasīs nozīmīgu ieguldījumu, kamēr nemieri Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā var pieprasīt strauju rīcību, kā jau tas pierādījās Lībijas krīzes gadījumā. Ir valstis, kas joprojām apdraud mieru pasaulē ar kodolieročiem, un asimetrisko draudu parādīšanās liek valstīm attīstīt jaunas aizsardzības spējas.

ASV lēmums pievērsties Āzijai izraisījis bažas vairākās Eiropas valstīs par to, ka tas varētu būt ilgtermiņa lēmums. Diemžēl Eiropas valstu vadītāji nav pievērsuši šim aspektam pietiekami lielu uzmanību un nav uzskatījuši par vajadzīgu ieguldīt vairāk līdzekļu Eiropas aizsardzības spējās. Tomēr ir skaidrs, ka Latvijai šobrīd ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība abpusēji izdevīgai Latvijas un ASV sadarbībai. Tikai rūpējoties par to, lai ASV nodokļu maksātāju nauda, sadarbojoties ar Latviju, tiek izmantota pēc iespējas gudrāk, mēs varēsim saņemt vajadzīgo politisko atbalstu kopīgiem projektiem nākotnē. Pateicībā par šo palīdzību ASV vēlas redzēt Latviju kā sabiedroto, kas ir gatava dot ieguldījumu starptautiskajā drošībā un stabilitātē, piedaloties starptautiskajās operācijās, atbalstot jaunattīstības valstis, utt.

Baltoties uz bruņoto spēku attīstības prioritātēm, Latvija ir apņēmusies padarīt sadarbību ar ASV tik mērķorientētu un abpusēji izdevīgu, cik vien tas ir iespējams.

Latvija plāno turpināt kopīgo mācību attīstīšanu, lai dalība tajās būtu izaicinājums arī ASV karavīriem. Tas ietver arī uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu un infrastruktūras uzlabošanu, lai nodrošinātu visas mācību vajadzības. Kopīgas mācības arī turpmāk būs ļoti svarīgas, lai saglabātu un uzlabotu dažādu valstu karaspēku spējas dienēt vienotās operācijās, ja arī nākotnē tāda vajadzība rastos.

20 gadi veiksmīgas sadarbības politikas, militārajā un drošības jomā joprojām balstās uz kopīgām vērtībām – neatkarība, brīvība un demokrātija – kas vēstures griežos ir saglabājušas savu nozīmi gan Latvijā, gan ASV. Kā jau daudzkārt pierādīts, vēsture ne vien izsijā uzvarētāju, bet arī parāda, kuri ir mūsu draugi. Latvijas un ASV draudzība ir paliekoša vērtība, un to pierāda Baltijas reģiona augstie drošības standarti,  kurus īsteno Latvijas un ASV karavīri.