BBC korespondents Šukmans: klimata pārmaiņas var radīt jaunus konfliktus
BBC vides korespondents Deivids Šukmans stāsta par to, kā klimats ir kļuvis par aizsardzības plānošanas sastāvdaļu.
Vēl pavisam nesen globālā sasilšana bija kas tāds, par ko uztraucās tikai „Greenpeace”. Salīdzinot ar uzvaru karā, planētas glābšana bija pārāk neskaidrs koncepts, lai tam tiktu pievērsta uzmanība, pārāk miglains, lai to ietvertu aizsardzības plānošanā.
Tagad vairs tā nav.
Vistiešāko ietekmi izraisa mainīgā pasaules karte. Arktika, kas vidēji sasilst ātrāk kā citas pasaules vietas, līdz ar ledus atkāpšanos piedzīvo izmaiņas savā ģeogrāfijā.
Arktikas dabas resursi ir kļuvuši pieejamāki, un robežu strīdi ir atkal kļuvuši aktuāli.
ASV krasta apsardze bija viena no tām, kas saņēma šo modināšanas signālu, jo bija spiesta uzsākt patrulēšanu tajās jūras daļās, kas parasti līdz šim bija sasalušas.
2007.gadā Eiropas Kosmosa aģentūra konstatēja, ka slavenais Ziemeļrietumu koridors, jūras ceļš, kas savieno Atlantijas okeānu ar Kluso okeānu, bija uz īsu brīdi brīvs no ledus. Tas pavēra iespēju atvērt jaunu kuģošanas ceļu. Kruīza kuģi un jahtas sāka to izmantot, un, ja viņiem gadītos kāda problēma, Krasta apsardzes uzdevums būtu doties tiem palīgā.
Ir uzliesmojuši strīdi arī par citiem polārajiem jautājumiem. Kāds Krievijas parlamenta deputāts izmantoja mini zemūdenes, lai uzvilktu Krievijas karogu jūras dibenā zem Ziemeļpola, lai parādītu savas valsts pretenzijas uz šo teritoriju. Dānijas un Kanādas ministri cīnās par Ziemeļiem, vēzējot katrs savu karogu. Admirālis Brūkss brīdina, ka šīs nesaskaņas starp Arktikas valstīm var izvērsties par katastrofu.
Vienmēr pastāv konflikta risks tur, kur nav precīzi noteiktas robežas.
Kamēr atsevišķi vides kampaņu aktīvisti apgalvo, ka globālā sasilšana nozīmēs – un jau tagad nozīmē – to, ka būs masīva un nenovēršama katastrofa, zinātnieku smalkajā drukā rakstītie novērojumi ir daudz niansētāki. Tie liecina, ka mainīgie laika apstākļu modeļi, ko izraisa klimata pārmaiņas, laika gaitā var vēl vairāk pasliktināt sarežģītās situācijas.
„CNA” ziņojumā ir rakstīts, ka pārmaiņas saasinās jau tā marginālos dzīves apstākļus daudzās Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, izraisot plašu politisko nestabilitāti. Citiem vārdiem sakot, reģioni, līdz ar karstuma, sausuma vai vētru stipruma palielināšanos, izjutīs vēl lielāku slogu, kas papildinās jau esošo spriedzi.
Savā ziņojuma daļā ģenerālis Entonijs Zinni (Anthony Zinni), bijušais Centrālās pavēlniecības komandieris, formulē skaudru izvēli: "Mēs par to maksāsim vienā vai otrā veidā. Mēs maksāsim, lai samazinātu siltumnīcefekta emisijas šodien, un mums nāksies saņemt kaut kāda veida ekonomisko triecienu. Vai arī vēlāk mums nāksies par to maksāt, bet jau ar militāriem līdzekļiem. Un tas skars cilvēku dzīvības.”
Viens no pirmajiem, kas atzīmēja globālo sasilšanu kā drošības problēmu, bija Apvienotās Karalistes valdības bijušais galvenais zinātniskais padomnieks profesors sers Deivids Kings. Viņš nāca klajā ar skaidru brīdinājumu -
klimata pārmaiņas var galu galā izrādīties vēl bīstamākas par terorismu.
Vēl ir pāragri par to spriest. Pašas bīstamākās globālās sasilšanas sekas netiek prognozētas ātrāk kā šī gadsimta otrajā pusē un vēlāk. Bet, ja zinātniekiem ir taisnība, tad līdz ar laika ritējumu mūsu pārsvars kļūst aizvien mazāks.
Deivids Šukmans (David Shukman) ir „BBC News” Vides un zinātnes korespondents. Būdams aizsardzības korespondents no 1987.-1995. gadam un Eiropas korespondents no 1995.-1999. gadam, viņš ir regulāri veidojis reportāžas par NATO. Viņa jaunākā grāmata „Reporting Live from the End of the World” tika publicēta pagājušajā gadā.
Pēc NATO Review materiāliem