Ģenerālis Jānis Kurelis (1882 – 1954) - cīnītājs pret padomju un nacistu okupācijas varu

Ģenerālis J.  Kurelis bija profesionāls karavīrs, kurš piedzīvoja Krievijas-Japānas karu, kā arī divus pasaules karus. Pirmajā pasaules karā viņš aktīvi piedalījās karadarbībā, savukārt Otrā pasaules kara laikā uzņēmās vadīt militāro vienību, kas par savu mērķi izvirzīja cīņu par neatkarīgu Latviju, nepakļaujoties nevienai no okupācijas varām.

Ģenerālis J. Kurelis iegāja Latvijas vēsturē kā drosmīgs un varonīgs karavīrs, savukārt termins “kurelieši” no vienas vienības apzīmējuma kļuva par visaptverošu nacionālās pretošanās un brīvības cīņu dalībnieku apzīmējumu.

J. Kurelis dzimis 1882. gada 6 .maijā, Valkas novadā.  Vēlāk Kureļu ģimene pārcēlās uz Pleskavu, Krievijā, kur viņš beidza Pleskavas latviešu luterāņu draudzes skolu, un vēlāk – Pleskavas Sergija reālskolu. Pēc skolas pabeigšanas J. Kurelis kā brīvprātīgais iestājās kara dienestā Varšavā, Polijā.

1901. gadā J. Kurelis ar izcilību absolvēja Odesas junkurskolu, iegūstot podporučika dienesta pakāpi. Kad sākās Krievijas–Japānas karš (1904-1905), viņš devās uz fronti Tālajos Austrumos, kur cīņās ar japāņiem J. Kurelis par drosmi saņēma pirmos trīs kaujas apbalvojumus un paaugstinājumu dienesta pakāpē.

Tuvāko gadu laikā viņš gan kā rotas, gan bataljona komandieris piedalījās kaujās latviešu strēlnieku pulkos Latvijā un par varonību saņēma vairākus kaujas ordeņus. 1918. gadā tika atvaļināts no Krievijas armijas un devās uz Tālajiem Austrumiem, kur ar Francijas militārās misijas palīdzību sāka formēties latviešu karaspēka vienības.

J. Kurelis Latvijā atgriezās 1919. gada novembrī Latvijas Brīvības cīņu laikā. Viņš tika iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieku, ilgu laiku bijis arī Apsardzības ministrijas padomes loceklis.

Pēc atbrīvošanas cīņu beigām – 1921. gadā – pulkvedi J. Kureli iecēla par Latvijas armijas Tehniskās pārvaldes priekšnieka palīgu, bet 1922. gadā – par jaunizveidotās Tehniskās divīzijas komandieri. Tehniskajā divīzijā ietilpa aviācijas, tanku un artilērijas vienības. Ierobežota finansējuma apstākļos šī divīzija kļuva par ievērojamu kaujas spēku Latvijas armijā. 1925. gadā J. Kureli paaugstināja par ģenerāli.

1930. gadā J. Kurelis pabeidza augstāko militārās izglītības iestādi Latvijā – Kara akadēmiskos kursus. Ilgu laiku viņš bija Kara virstiesas (t.i. armijas) loceklis.

1935. gadā J. Kurelis apprecējās ar ārsti Elzu Rozenvaldi, ģimenē piedzima dēls un vēlāk arī meita.

1940. gadā ģenerāli J. Kureli atvaļināja no Latvijas armijas sakarā ar virsnieka dienestam maksimālā vecuma sasniegšanu, un pirmajos vācu okupācijas gados viņš bija Latvijas Invalīdu kooperācijas savienības uzņēmuma “Apsardze” direktors.

1943. gadā, kad vācu okupācijas vara pieļāva aizsargu organizācijas (kas palīdzētu uzturēt mieru un kārtību valstī, sargāt svarīgākās sabiedriskās iestādes u.c. valstiski nozīmīgus objektus) atjaunošanu, viņš iestājās 5. Rīgas aizsargu pulkā un 1944. gada jūlija beigās kļuva par komandieri atsevišķai militārai vienībai. To devēja par ģenerāļa Kureļa grupu, bet tās biedrus – par kureliešiem. Vienība bija paredzēta frontes pret ienaidniekiem Latvijas teritorijā aizstāvēšanai un speciāli apmācītu cilvēku grupu nosūtīšanai partizānu darbībai aiz frontes līnijas. Kurelieši nodrošināja Kurzemes aizsardzību pret vācu spēkiem. Kureliešu kopskaits sasniedza 2000-3000 vīru, viņam bija spēcīgi domubiedri – bijušie Latvijas armijas virsnieki.

Kurelis aktīvi darbojāsLatvijas centrālajā padomē, kas tika dibināta 1943. gadā, lai koordinētu dažādu pretestības grupu darbību un panāktu Latvijas Republikas faktiskās suverenitātes atjaunošanu.

Ar Kureļa starpniecību Latvijas centrālā padome nodibināja un uzturēja sakarus ar Lielbritānijas militārajiem spēkiem, ko uzskatīja par sabiedrotajiem.

Iepazīstot kureliešu mērķus (aizstāvēt Latviju gan pret padomju, gan nacistu iebrucējiem), vācu okupācijas varas iestādes izvērsa pret viņiem represīvas akcijas. Vairāki J. Kureļa štāba virsnieki tika nošauti, daudzi simti nonāca koncentrācijas nometnēs, savukārt daļa – pārspēka mākti, izklīda.

J. Kureli 1944. gadā arestēja un kopā ar ģimeni aizveda uz Dancigu, Polijā. Vācu varas iestādes izvairījās no Kureļa aresta. 1945. gada janvāra beigās Danciga tika evakuēta, J. Kurelim izdevās izbēgt no strauji tuvojošās Sarkanās armijas, sievu ar bērniem viņš satika tikai pēc diviem gadiem, kad viņi no padomju okupācijas zonas izbrauca uz pagaidu dzīves vietu Šlēsvigā – Holšteinā, Vācijā.

1951. gadā J. Kurelis ar ģimeni emigrēja uz ASV, Čikāgu. Diemžēl drīz vien ģenerāļa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, un viņš 1954. gada 5. decembrī mira. J. Kurelis ir apbedīts Čikāgā, Irving Park Acacia kapsētā. Viņa radinieki palika dzīvot ASV.

Ģenerālis J. Kurelis apbalvots:
1. Ar Krievijas apbalvojumiem par nopelniem Krievijas – Japānas un par dalību 1. Pasaules karā.
2. Ar Latvijas Republikas apbalvojumiem. Par varonību kaujā pie Mazās Juglas apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķiru, Viestura ordeņa ar šķēpiem I šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu un Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļu.
3. Ar citu valstu apbalvojumiem starpkaru periodā – Čehoslovākijas Kara krustu un Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.