Liepājā ražotais bruņu vilciens – atbalsts brīvības cīnītājiem

Vēsture
Sargs.lv

Liepājā ražotais bruņu vilciens – atbalsts brīvības cīnītājiem

Liepājas pilsēta savu brīvības cīņu atceres un atbrīvošanas gadadienu var svinēt arī 14. novembrī, trīs dienas pēc simboliskās Lāčplēša dienas. 1919. gadā šajā dienā tika novērsts uzbrukums Liepājai. Kaujā liela nozīme bija Liepājas dzelzceļa depo darbnīcās konstruētam bruņu vilcienam.

Brīvības cīņu laikā bruņu vilcieni Latvijas teritorijā jau bija zināmi. Bruņots vilciens bija droša un mobila munīcijas un darbarīku noliktava, un tā klātbūtne vien stiprināja kareivju ticību uzvarai. Šādi vilcieni veicināja Latvijas armijas uzvaru gan Cēsu kaujās, gan rīdzinieku cīņās ar Bermontu. Taču tie bija ražoti Igaunijā. Vēl pāris bruņu vilcienu Latvijas armija bija ieguvusi kā kara trofejas.

1919. gada 28. oktobrī Liepājas dzelzceļa depo darbnīcā tika pabeigta pilnīgi jauna bruņu vilciena būve, ko vadīja vietējais inženieris Sproģis. Vilcienam deva Kalpaka vārdu, un tas nekavējoties tika iesaistīts cīņās pret bermontiešiem.

„Kalpaks” bija vieglais bruņu vilciens, kas nozīmē, ka tam bija tikai divi bruņu vagoni, viena daļēji ar bruņām segta lokomotīve un platforma, kuras bortu varēja izmantot kā aizsegu apšaudē. Vilciens bija būvēts no metāla plātēm, un tam bija arī sakaru sistēma. Bruņu vilcienus dalīja vieglajos un smagajos pārsvarā pēc artilērijas ieročiem, ar kuriem tie bija aprīkoti. Bet „Kalpakam” pirmajās dienās artilērijas nemaz nebija!

4. novembrī Liepāja piedzīvoja uzbrukumu. Kaujā devās arī „Kalpaks”, bruņots tikai ar rokas ieročiem, kurus nēsāja karavīri. Rezultātā pirmais vilciena komandieris, kā arī vairāki kareivji kaujā krita. Liepājā šajā laikā uzturējās Lielbritānijas Kara flotes pārstāvji, kuri pēc smagajiem 4. novembra zaudējumiem piekrita „Kalpaka” apbruņošanai aizdot vienu jūras lielgabalu un divus rokas ložmetējus. Vieglajam bruņu vilcienam tas jau skaitījās pieņemams aprīkojums. Lielgabals tika aizdots ne tikai ar visu munīciju, bet arī apkalpi.

14. novembrī sākās pēdējais bermontiešu uzbrukums Liepājai. To, tāpat kā uzbrukumu novembra sākumā, veica t.s. Plēves grupa, kā rīcībā bija samērā spēcīga artilērija. Jau 4.00 rītā sākās artilērijas uzbrukums Liepājas fortiem, pēc divām stundām tas jau bija sasniedzis savu maksimālo spēku. Pēc artilērijas apšaudes Plēves grupa pārgāja tiešā uzbrukumā un ieņēma visu fortu līniju, kā arī Saules muižu ( tagadējā Jaunā pasaule un Cukura iela). Saules muižu atkaroja pēc tam, kad bruņotais vilciens no sāniem atklāja uz iebrucējiem artilērijas uguni. Tieši „Kalpaka” līdzdalības dēļ Saules muiža tika ieņemta, un turpmākajā kaujas gaitā vilciens, kamēr tam pietika granātu, atbalstīja rotas, kas uzbruka cietokšņa Vidus fortam.

Lai gan „Kalpaks” kalpoja tikai pāris mēnešus, tas bija pierādījums Liepājas dzelzceļa darbnīcas meistaru izveicībai, kā arī nozīmīgs atbalsts cīņās par pilsētas atbrīvošanu.

Paraksts foto 1919. gada novembris. Latvijas armijas karavīri kopā ar Lielbritānijas Kara flotes matrožiem pie Liepājā konstruētā bruņuvilciena „Kalpaks” pēc tā apbruņošanas.

Ilze Dobele,
"Katram Liepājniekam"

Dalies ar šo ziņu