Kaut šobrīd politiskajā un mediju dienaskārtībā Covid-19 ieņēmis galveno vietu, nav pieļaujams, ka šajā ārkārtas situācijā atsevišķi politiķi cīņā pret Covid-19 gatavi “mest” arī Latvijas aizsardzības budžetu, aizmirstot, ka bruņotie spēki ir sabiedriskās drošības mugurkauls gan militārās, gan civilās krīzēs. Tā savā komentārā portālam “Delfi.lv” uzsver Zemessardzes atbalsta fonda “Zemessargam.lv” dibinātājs Zemessardzes virsleitnants Juris Ulmanis.
Virsleitnants J. Ulmanis uzsver, ja akli metīsimies vienas problēmas risināšanā, tad pēc šīs krīzes atskārtīsim, ka esam sevi nostādījuši neapskaužamā situācijā daudzās citās jomās. Viņš norāda, ka šobrīd daži politiķi nākuši klajā ar paziņojumiem, ka cīņā pret Covid-19 pandēmiju kā viens no finansējuma avotiem būtu jāizmanto arī Latvijas aizsardzības budžets.
Viņš norāda, ka profesionāli apmācīta un ekipēta armija ir sabiedriskās drošības mugurkauls ne vien militārās, bet arī civilās krīzēs. Jo karavīri un zemessargi ir tie, kuri civilajiem dienestiem steidz palīgā arī pēc dabas katastrofām, piemēram, plūdiem. Tāpat Gaisa spēki ikdienas režīmā ir sniedz atbalstu cilvēku evakuācijā, piemēram, no kuģa vai sadarbībā ar mediķiem transportē pacientus no reģiona slimnīcām uz medicīnas iestādēm Rīgā.
“Slimības draudu mazināšanā un seku novēršanā armijai ir būtiska loma, ko uzskatāmi ilustrē šā brīža notikumi Itālijā. Piemēram, Latvijā jau tagad armija ir devusies uz austrumu robežu palīdzēt robežsargiem gādāt, lai valsts teritorijā neienāktu inficēti cilvēki. Cilvēki, kuri potenciāli varētu paplašināt slimības izplatību,” komentārā raksta virsleitnants J. Ulmanis.
Viņš atgādina, ka pasaules vēsture māca – tieši krīzes laikā mēdz sarosīties dažādi sistēmas pretinieki, jo tiek izmantots vispārējs sabiedrības apjukums.
“Esam NATO dalībvalsts un varam rēķināties ar alianses atbalstu grūtos brīžos. To nupat kārtējo reizi apliecināja NATO, īpaši aicinot veselības nozares krīzi nepadarīt par drošības krīzi,” viņš atgādināja
Virsleitnants J. Ulmanis norādīja, ka uz NATO sniegtajām drošības garantijām paļaujas trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju. Nesenā alianses dalībvalstīs veiktajā aptaujā vairums iedzīvotāju atzinuši, ka valstu dalība NATO mazina iespēju, ka kāda agresora valsts pret tām veic militāru uzbrukumu. Latvijā šim apgalvojumam piekrita 73% respondentu.
“Tas ir pārliecinošs signāls, ka mums jāturpina ievērot savus solījumus aliansei, arī tos, kuri attiecas uz finansējuma apjomu bruņotajiem spēkiem,” portālā “Delfi.lv” raksta virsleitnants J. Ulmanis.
Pēc virsleitnanta J.Ulmaņa vērtējuma, šie pienākumi jau šobrīd tiek pildīti, tādejādi stiprinot drošību arī Covid-19 krīzes apstākļos.