Aktuāli

J.Ulmanis: nav pieļaujama aizsardzības budžeta samazināšana par labu cīņai ar koronavīrusu

Viedoklis
Sargs.lv/Delfi.lv
zemessargi
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kaut šobrīd politiskajā un mediju dienaskārtībā Covid-19 ieņēmis galveno vietu, nav pieļaujams, ka šajā ārkārtas situācijā atsevišķi politiķi cīņā pret Covid-19 gatavi “mest” arī Latvijas aizsardzības budžetu, aizmirstot, ka bruņotie spēki ir sabiedriskās drošības mugurkauls gan militārās, gan civilās krīzēs. Tā savā komentārā portālam “Delfi.lv” uzsver Zemessardzes atbalsta fonda “Zemessargam.lv” dibinātājs Zemessardzes virsleitnants Juris Ulmanis.

Virsleitnants J. Ulmanis uzsver, ja akli metīsimies vienas problēmas risināšanā, tad pēc šīs krīzes atskārtīsim, ka esam sevi nostādījuši neapskaužamā situācijā daudzās citās jomās. Viņš norāda, ka šobrīd daži politiķi  nākuši klajā ar paziņojumiem, ka cīņā pret Covid-19 pandēmiju kā viens no finansējuma avotiem būtu jāizmanto arī Latvijas aizsardzības budžets.

“Nevar noliegt, ka citas nozares ar skaudību skatās uz šiem 2% no IKP un labprāt "iekostos kārdinošajā pīrāgā”. Taču, pirms pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, padomāsim par aizsardzības sistēmas lomu vīrusa izraisītajā krīzē un pēc tās.”
Ulmanis
Zemessardzes atbalsta fonda "Zemessargam.lv" dibinātājs
virsleitnants Juris Ulmanis

Viņš norāda, ka profesionāli apmācīta un ekipēta armija ir sabiedriskās drošības mugurkauls ne vien militārās, bet arī civilās krīzēs. Jo karavīri un zemessargi ir tie, kuri civilajiem dienestiem steidz palīgā arī pēc dabas katastrofām, piemēram, plūdiem. Tāpat Gaisa spēki ikdienas režīmā ir sniedz atbalstu cilvēku evakuācijā, piemēram, no kuģa vai sadarbībā ar mediķiem transportē pacientus no reģiona slimnīcām uz medicīnas iestādēm Rīgā.

“Slimības draudu mazināšanā un seku novēršanā armijai ir būtiska loma, ko uzskatāmi ilustrē šā brīža notikumi Itālijā. Piemēram, Latvijā jau tagad armija ir devusies uz austrumu robežu palīdzēt robežsargiem gādāt, lai valsts teritorijā neienāktu inficēti cilvēki. Cilvēki, kuri potenciāli varētu paplašināt slimības izplatību,” komentārā raksta virsleitnants J. Ulmanis.

Image
zemessargi
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Viņš atgādina, ka pasaules vēsture māca – tieši krīzes laikā mēdz sarosīties dažādi sistēmas pretinieki, jo tiek izmantots vispārējs sabiedrības apjukums.

“Nemieru kurināšana, centieni pārņemt varu, pat ārvalstu agresoru intervence – tās visas vēsturiski ir bijušas krīzes situāciju sastāvdaļas. Neaizmirsīsim arī par neskaitāmiem militāriem konfliktiem, kuri radušies starp valstīm pēc ilgstošām ekonomiskajām krīzēm. Cenšoties iegūt izdzīvošanai nepieciešamos resursus, cilvēki ir gatavi uz izmisuma soļiem. Šādus indivīdus nav grūti sakūdīt pat uz bruņotu iebrukumu citā valstī,” norāda virsleitnants J. Ulmanis. Viņš arī piebilst piebilstot, ka šādi scenāriji iespējami arī mūsdienās, un tikai spēcīga armija var atturēt oportūnistus no centieniem destabilizēt situāciju valstī.

“Esam NATO dalībvalsts un varam rēķināties ar alianses atbalstu grūtos brīžos. To nupat kārtējo reizi apliecināja NATO, īpaši aicinot veselības nozares krīzi nepadarīt par drošības krīzi,” viņš atgādināja

Virsleitnants J. Ulmanis norādīja, ka uz NATO sniegtajām drošības garantijām paļaujas trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju. Nesenā alianses dalībvalstīs veiktajā aptaujā vairums iedzīvotāju atzinuši, ka valstu dalība NATO mazina iespēju, ka kāda agresora valsts pret tām veic militāru uzbrukumu. Latvijā šim apgalvojumam piekrita 73% respondentu.

“Tas ir pārliecinošs signāls, ka mums jāturpina ievērot savus solījumus aliansei, arī tos, kuri attiecas uz finansējuma apjomu bruņotajiem spēkiem,” portālā “Delfi.lv” raksta virsleitnants J. Ulmanis.

Viņaprāt, uz šo situāciju, ko izraisījusi Covid-19 krīze, jāraugās plašāk. “Tā vietā, lai vienkārši karavīriem un zemessargiem paredzēto naudu atdotu ārstiem, vajadzētu domāt, kā lietderīgi izmantot bruņoto spēku rīcībā esošos resursus un infrastruktūru. Karavīri apzinās savus pienākumus pret valsti un sabiedrību un jebkurā brīdī ir gatavi tos pildīt”.

Pēc virsleitnanta J.Ulmaņa vērtējuma, šie pienākumi jau šobrīd tiek pildīti, tādejādi stiprinot drošību arī Covid-19 krīzes apstākļos.

Dalies ar šo ziņu