Nelikumīgās vēlēšanas 1940. gada 14. jūlijā

Vēsture
Sargs.lv
Image
14. jūlijs

80 gadus pēc Latvijas okupācijas Krievijas vēstniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē “Twitter” izplatījusi ierakstu, kurā nelikumīgās vēlēšanas 1940. gada 14. jūlijā ataino kā svētkus. "Sargs.lv" skaidro, kā patiesībā notika “demokrātisko vēlēšanu” organizēšana.

1940. gada 16. jūnijā pulksten 14 PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs izsauktajam Latvijas sūtnim Fricim Kociņam nolasīja PSRS ultimātu, kurā tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana, tajā iekļaujot PSRS puses norādītas personas, un neierobežota padomju karaspēka ielaišana Latvijā. Ierunu gadījumā tika draudēts ar militāru Latvijas okupāciju. Šajā laikā Sarkanā armija jau bija okupējusi Lietuvu un sāka īstenot līdzīgu operāciju pret Igauniju.

Mazāk nekā mēnesi vēlāk – 1940. gada 4 jūlijā - jaunizveidotā valdība jau izsludināja ārkārtas vēlēšanas. Kabinets noteica parlamenta vēlēšanu laiku 1940.gada 14. un 15.jūlijā.īsais periods – tikai desmit dienas – tika izvēlēts, lai pilsoniskie elementi nespētu izveidot savu sarakstu, kas konkurētu ar vienīgo “Latvijas darbaļaužu bloka” sarakstu.

Neskatoties uz to, zvērinātā advokāta A.Ķeniņa dzīvoklī notika apspriede ar mērķi dibināt vēlēšanu sarakstu “Demokrātisko latviešu aicinājums”. Lai gan marionešu valdība kontrolēja visas spiestuves, īsā laikā izdevās saorganizēt kandidātu saraksta vēlēšanu platformas izdošanu, informējot, ka sarakstā kandidēs A.Ķeniņš, ģen. J.Balodis, V.Zāmuēls, K.Skalbe, H.Celmiņš, P.Berģis. 9.jūlijā demokrātisko latviešu vēlētāju grupas telpās iebruka čekisti,  apcietināja biroja tehnisko vadītāju, konfiscēja un iznīcināja visus vēlēšanu materiālus. Vienlaikus tika arestēti daudzi šīs grupas darbiniekus un viņu palīgus. Līdzīgā veidā tika apturēts arī jebkurš cits mēģinājums vēlēšanām pieteikt alternatīvu sarakstu.

Vēlēšanas norisinājās divas dienas – 14. un 15. jūlijā. pēc oficiālās statistikas, vēlēšanās piedalījās piedalījušies 94,8% pilsoņi, no kuriem 97,8% balsojuši par Latvijas darbaļaužu bloka kandidātiem. Salīdzinājumam: 1.Saeimas vēlēšanās piedalījās 82,2% balsstiesīgo, 2.Saeimas — 74,9%, 3.Saeimas — 79,3% un 4.Saeimas — 80%. Pirmais jaunizveidotās Saeimas lēmums bija Latvijas “brīvprātīga” iekļaušana PSRS sastāvā.

Šādi – pārkāpjot vēlēšanu likumu, ierobežojot tiesības piedalīties alternatīviem politiskajiem spēkiem, un iegūstot aizdomīgi augstu vēlētāju aktivitāti, Krievija turpina rīkot vēlēšanas vēl joprojām.

2020. gada 14. jūlijā Krievijas vēstniecība mikroblogošanas vietnē Twitter publicēja ierakstu: “1940.gada 14.jūlijā agri no rīta Latvijas iedzīvotāji, ieskaitot Latvijas armijas karavīru organizētas kolonnas (foto), devās uz vēlēšanu iecirkņiem, vēloties nobalsot par jaunu komunistisku varu. Ielas rotāja Latvijas karogi, tie bija svētki, tautas plebiscīts. #Latvija #PSRS”

Image
Krievija
Twitter/LV_RUSEMBAS
Twitter/LV_RUSEMBAS

Līdzīgu ierakstu par vēlēšanām Igaunijā publicēja arī Krievijas vēstniecība Igaunijā.

Image
Fake News
Twitter/LV_RUSEMBAS
Twitter/LV_RUSEMBAS

Uz ierakstu asi reaģēja Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, norādot uz Krievijas īstenoto revizionisma politiku un acīmredzamo Krievijas vēstniecības darbinieku kļūdu.

Image
Ārlietu ministrija
Foto: twitter/edgarsrinkevics
Foto: twitter/edgarsrinkevics

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, bažījoties par Krievijas vēstniecības Latvijā sociālo tīklu lietotāju kontu drošību, apliecināja gatavību sniegt arī nozares kiberspeciālistu vai citu nepieciešamo speciālistu palīdzību.

Image
Pabriks
twitter/Pabriks
twitter/Pabriks

 

Dalies ar šo ziņu