Ja vēl nesen valstu spēju veikt aviācijas uzbrukumus pretinieka ieņemtajām teritorijām no jūras nodrošināja tikai piekļuve milzīgiem, dārgiem aviācijas bāzes kuģiem un to pavadošajai flotei, tad Ukraina, strauji attīstot bezpilota tehnoloģijas, ir pilnībā mainījusi šo konceptu. Izvēršot uzbrukumus okupantu pozīcijām, Ukraina ir paplašinājusi savu kaujā pārbaudīto jūras dronu funkcionalitāti, vēsta ASV aizsardzības nozares mediji.
Kā ziņo žurnālisti, Ukraina savu Melnajā jūrā norūdīto virsūdens dronu floti tagad ir piemērojusi FPV tipa trieciendronu palaišanai tālu aiz savas kontrolētās piekrastes zonas.
Šim mērķim tiek izmantots modificēts Ukrainas Drošības dienesta (SBU) izstrādātais jūras drons "Sea Baby". Šīs platformas jaunākā modifikācija ir aprīkota ar speciāliem atveramiem sānu nodalījumiem, kuros var izvietot un pārvadāt sešus līdz astoņus FPV trieciendronus, kas savukārt bruņoti ar termobāriskajiem lādiņiem "Shmel". Izdevums “Forbes”, atsaucoties uz krievijas okupācijas spēku ziņojumiem, vēsta, ka šādu jūras nesējdronu darbība jau fiksēta ap Kinburnas kosu, aptuveni 64 kilometrus uz austrumiem no Odesas.
SBU lēš, ka šo jūras un gaisa hibrīdsistēmu faktiskais darbības rādiuss sasniedz pat 1500 kilometrus, saglabājot spēju pārvadāt līdz 2000 kilogramu smagu derīgo kravu. Lai pilnībā apietu pretinieka izvērstos radioelektroniskās karadarbības (REK) traucējumus, daļa kravas nodalījumā esošo FPV dronu tiek vadīti, izmantojot optiskās šķiedras kabeļus, kurus nevar slāpēt ar radio traucējumiem.
“Defense News” norāda, ka Ukrainas bruņotie spēki FPV tipa dronu nogādāšanai mērķa tuvumā izmanto ļoti plašu un radošu aprīkojuma spektru, turklāt šīs operācijas izrādījušās ārkārtīgi sekmīgas. Jau aizvadītā gada septembrī jūras droni, kas nesa ar optisko šķiedru aprīkotus FPV dronus, veica sekmīgus triecienus krievijas ostām Tuapsē un Novorosijskā. Tāpat FPV dronu palaišanai tiek pielāgoti sauszemes roboti, un abas karojošās puses šim mērķim izmantojušas pat meteoroloģiskās zondes.
Pašlaik Ukraina operacionāli izmanto divas atšķirīgas jūras dronu saimes: SBU vajadzībām izstrādāto "Sea Baby" un "Magura V5", ko uzņēmums “Uforce” būvē Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenajai izlūkošanas pārvaldei (GUR).
"Sea Baby" pamatā tiek vadīts attālināti no mobilām sauszemes stacijām, taču tas ir aprīkots arī ar mākslīgā intelekta (MI) atbalstītām mērķēšanas un navigācijas sistēmām. Šāda integrēta sistēma ļauj dronam darboties pilnībā autonomi situācijās, kad sakari tiek slāpēti vai pilnībā pārtrūkst, kas ir ierasta parādība, ņemot vērā okupantu izvērsto radioelektronisko karadarbību Melnās jūras akvatorijā.
Kā raksta “Defense News”, Ukrainā izstrādātās jūras dronu tehnoloģijas ir piesaistījušas milzīgu starptautisku uzmanību – tās savām vajadzībām jau iepirkuši un izmēģinājuši ASV Īpašo uzdevumu spēki. Nesen pie Filipīnu krastiem notikušajās vērienīgajās militārajās mācībās "Balikatan 2026" ASV īpašo operāciju spēki, izmantojot ukraiņu ražoto "Magura", sekmīgi nogremdēja mācību mērķa kuģi. Tas bija vēsturē pirmais šīs tehnoloģijas praktiskās izmantošanas gadījums Indijas un Klusā okeāna reģionā.
"Magura" ražotāja – Lielbritānijā bāzētā uzņēmuma “Uforce” izpilddirektors Oļegs Roginskis iepriekš aģentūrai “Bloomberg” apstiprināja, ka uzņēmums jau veic sarunas ar vairākām Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm par iespējamu vietējo ražotņu izveidi.
Tikmēr Ukrainas unikālo pieredzi jūras dronu karadarbībā, kas tai faktiski ļāva bez savas klasiskās flotes padzīt un iznīcināt teju visu krievijas Melnās jūras floti, pašlaik detalizēti analizē ASV Aizsardzības departaments. ASV Jūras spēki ir izvirzījuši mērķi līdz 2030. gadam Indijas un Klusā okeāna reģionā izvietot tūkstošiem mazu, daudzfunkcionālu bezpilota kuteru un virsūdens platformu.
Arī NATO alianses līmenī aktīvi pārņem Ukrainas pieredzi. Kopīgajās alianses un Ukrainas jūras spēku mācībās "REPMUS" aizvadītā gada septembrī Ukrainas pārstāvju veidotā nosacītā pretinieka komanda ar savu dronu taktiku ātri un efektīvi neitralizēja NATO "zilo spēku" tradicionālo kuģu komandu visos piecos vingrinājuma scenārijos, liekot sabiedrotajiem izdarīt nopietnus secinājumus par jūras karadarbības nākotni.
