Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un Nacionālo bruņoto spēku vienības šogad piedalās gadskārtējā izglītības izstādē „Skola”, kurā jauniešiem ļauj uzzināt vairāk par studiju iespējām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas pārstāvis kapteinis Arnis Mežals uzver, ka, studējot akadēmijā studentam ir daudzas priekšrocības, salīdzinot ar klasiskajām Latvijas izglītības iestādēm. Pirmkārt, studijas ir bez maksas, nav arī jāmaksā par materiālu drukāšanu, kā arī eksāmenu pārlikšana ir par brīvu. Kapteinis uzver, ka kadets no pirmās studiju dienas katru mēnesi saņem nevis stipendiju, bet karavīra atalgojumu, kas pēc nodokļu nomaksas ir aptuveni 870 eiro.
Ar iegūtu vidējo izglītību Nacionālajā akadēmijā iespējams apgūt kādu no trīs piedāvātajām profesionālā bakalaura studiju programmām: Sauszemes spēku militārā vadība, Jūras spēku militārā vadība un Gaisa spēku militārā vadība. Sauszemes spēku militārās vadības studiju programma ilgst četrus gadus, Jūras spēku un Gaisa spēku militārās vadības studiju programmas ilgs četrus ar pusi gadus. Studijas norisinās Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kā arī akadēmijas partneraugstskolās – Latvijas Jūras akadēmijā un transporta un sakaru institūtā. Studijas aizsardzības akadēmijā ir bez maksas.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Aizsardzības akadēmija ir unikāla ar to, ka absolvējot studijas, studentam jau ir nodrošināta darba vieta Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tāpēc akadēmija ir ieinteresēta ieguldīt pēc iespējas vairāk studentā un viņa prasmēs - plānošana, kritiskajā domāšanā, komandas un projektu vadībā, fiziskajā sagatavotībā, operāciju plānošanā, vēsturē un psiholoģijā,” stāsta kapteinis Arnis Mežals.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas metodiķe Ilona Ozoliņa stāsta, lai iestātos aizsardzības akadēmijā, jaunietim jābūt vidusskolas absolventam ar iegūtu atestātu un pozitīvām atzīmēm. Iestāšanās pārbaudījumos tiek vērtētas jauniešu angļu valodas zināšanas un fiziskā sagatavotība.
Pie Nacionālās aizsardzības akadēmijas stenda netrūkst jauno studēt gribētāju. Te var sastapt gan jauniešus no Rīgas, gan reģioniem.
Adrians no Riebiņas stāsta, ka par studiju iespējām akadēmijā uzzinājis no mammas. Viņš darbojas deju kolektīvā, kur daudzi cilvēki studē aizsardzības akadēmijā. “Viņi pastāstīja par studiju iespējām un tas mani uzrunāja, jo daudz jādara fiziski. Tāpat pieejamas apmaiņas programmas studijām ārzemēs. Esmu ieradies, lai uzzinātu iespējami par šīm studijām,” teic Adrians.
Pēc Adriana vērtējuma labākais karavīra profesijā ir iespēja kalpot valstij, darot to, kas patīk. “Kas var būt labāks? Esmu patriots, tāpēc cenšos darīt to, ko uzskatu par vajadzīgu. Atbraucu uz izstādi tikai Nacionālās aizsardzības akadēmijas dēļ, jo tas mani tas patiešām ļoti interesē un patiesi vēlos akadēmijā mācīties.”
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Rīdzinieks Lauris studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā redz kā loģisku turpinājumu līdzšinējai dalībai Jaunsardzē. “Plānoju savu mūžu saistīt ar armiju. Atbraucu uz izstādi, lai iegūtu praktiskus padomus un saprastu, kas man būtu piemērotākais. To šeit arī ieguvu,” viņš saka.
“Viss, kas saistīts ar armiju, man šķiet pozitīvs. Citi uzskata, ka cilvēki iet armijā, lai tikai dabūtu pašaut. Man tas nav galvenais. Man svarīgākais ir komanda.” uzsver Lauris.
Savukārt Adrians studijās akadēmijā palīdzēs rūdījums tuvcīņu sportā, ko viņš apguvis no bērnības. “Tā ir disciplīna, cieņa vienam pret otru, neatlaidība. Tāda cilvēkam ir jābūt. Karavīra profesija prasa izturību. Tā ir domāta man,” uzsver Adrians.
Tikmēr rīdzinieku Kārli uzrunājis akadēmijā valdošais komandas gars un saliedētība . “Esmu izvēlējies šo ceļu profesionālā līmenī, jo vēlos kļūt par virsnieku. Kļūstot par karavīru var iegūst zināšanas, kuras nekur citur Latvijā nevar iegūt.”
Par dienesta iespējām izstādē informē arī Zemessardze. Studentu bataljona 1. rotas vecākais apmācību instruktors kaprālis Pēteris Jēkabsons interesentiem stāsta par iespējām apvienot dienestu Zemessardzē ar studijām civilajās augstskolās vai darba gaitām. Kaprālis P. Jēkabsons vērtē, ka kopumā jauniešu izrādītā interese par dienestu ir augsta.
Izstādē iespējams uzzināt vairāk arī par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas jauno profesionālā bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība”, kas uzsākat sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Jaunsardzes centru un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.
“Absolvējot šo programmu, tiks iegūtas divas kvalifikācijas - sporta skolotāja un valsts aizsardzības mācības skolotāja kvalifikācija. Tas nozīmē, ka absolvents var strādāt gan kā sporta skolotājs, gan valsts aizsardzības mācības skolotājs,” stāsta Jaunsardzes centra Plānošanas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Katrīna Tiltiņa.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Mācības ilgst četrus gadus pilna laika klātienē un četrus ar pusi gadus nepilna laika klātienē. Pirmajos divos gados studentam jāapgūst vispārizglītojošie skolotāja kvalifikācijas un informācijas tehnoloģiju studiju kursi. Savukārt 3. un 4. studiju gadā notiks padziļinātāka specializācija tādās kvalifikācijās kā sporta un veselības skolotājs un valsts aizsardzības mācības skolotājs.