SIPRI: pasaulē pieaudzis izvietoto kodolgalviņu skaits

Ārvalstīs
Sargs.lv/ SIPRI.org
Ar kodolgalviņu aprīkotā ASV nesējraķete "TITAN"
Foto: Foto: Pixabay.com

Neraugoties uz to, ka kodolieroču skaits pasaulē kopumā samazinās, pērn pieaudzis uz kodolieroču nesējiem izvietoto kaujas galviņu skaits, tā paziņojis Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūts (SIPRI).

Kodolieroču skaits deviņās kodolvalstīs - ASV, Krievijā, Lielbritānijā, Francijā, Ķīnā, Indijā, Pakistānā, Izraēlā un Ziemeļkorejā - 2021.gada sākumā bija 13 080, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš - 13 400, teikts Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā.

Tomēr tas ietver no bruņojuma noņemtās kodolgalviņas, kuras paredzēt likvidēt, un bez tām kopīgais kodolarsenāls pieaudzis no 9380 līdz 9620 kodolieročiem.

Operatīvajos spēkos izvietoto kodolieroču skaits pieaudzis no 3720 līdz 3825, un no tiem aptuveni 2000 tiek turēti operatīvajā gatavībā, kas nozīmē, ka tos var palaist dažu minūšu laikā, pavēstīja SIPRI.

Kā norādīja SIPRI pētnieks Hanss Kristensens, visās kodolvalstīs novērojama kodolieroču modernizācija.

Kaut arī ASV un Krievija turpināja samazināt kopējo kodolieroču krājumus, demontējot norakstītās kaujas galviņas, tiek lēsts, ka 2021. gada sākumā abas kodolvalstis uz dažāda veida platformām bija izvietojušas par 50 kodolgalviņām vairāk nekā gadu iepriekš.

Saskaņā SIPRI pētnieku konstatēto, ASV un Krievija palielinājusi arī savus kodolmateriālu krājumus par aptuveni 180 kaujas galviņām, kas uzmontētas uz starpkontinentālajām raķetēm. Vienlaikus abu valstu izvietotie stratēģiskie kodolspēki palika robežās, kuras noteica 2010. gada Līgums par pasākumiem stratēģisko uzbrukuma ieroču turpmākai samazināšanai un ierobežošanai (NEW START), lai gan līgums neierobežo kopējos kodolieroču krājumus.

“Šķiet, ka kopējais kodolgalviņu skaits dažādu valstu krājumos sāk pieaugt. Tā ir satraucoša pazīme, kas apliecina, ka kopš Aukstā kara beigām redzamā kodolieroču samazināšanās tendence ir apstājusies,” atzina SIPRI Kodolatbruņošanās, ieroču kontroles un neizplatīšanas programmas vecākais līdzstrādnieks un Amerikas Zinātnieku federācijā Kodolinformācijas projekta direktors Hans Kristensens.

"Fakts, ka Krievija un ASV šogad februārī spēja pēdējā brīdī pagarināt “NEW START” līgumu, šo situāciju atviegloja, tomēr izredzes uz papildu divpusēju kodolieroču kontroli starp kodolvalstīm joprojām ir vājas," atzina H. Kristensens.

Šobrīd Krievija un ASV kontrolē 90% pasaules kodolarsenāla. Abas valstis īsteno dārgas programmas kodolgalviņu, nesējraķešu, stratēģisko bumbvedēju un kodolieroču ražošanas jaudu modernizācijai.

Savu kodolspēku palielināšanā iegulda arī citas valstis. Piemēram, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas un sagatavotajā integrētajā Aizsardzības, drošības un ārpolitikas pārskatā sacīts, ka Lielbritānija plāno savu kodolarsenālu plāno palielināt no pašreizējām180 līdz 260 kodolgalviņām.

Ķīna jau veic savu kodolspēku paplašināšanu. To pašu plāno darīt arī Indija un Pakistāna.

Arī Ziemeļkoreja turpina uzlabot savu kodolprogrammu kā galveno nacionālās drošības stratēģijas elementu. Kaut arī 2020. gadā tā neveica nevienu kodolizmēģinājumus vai to nesēju testu, šīs programmas tika turpinātas

Dalies ar šo ziņu