Krievijas jaunā konstitūcija iezīmē mūsdienu Krievijas imperiālistiskās ambīcijas

Ārvalstīs
Sargs.lv/AtlanticCouncil
Putins
Foto: Foto: AP/Scanpix

Šovasar pieņemtie Krievijas Konstitūcijas grozījumi deva iespēju Krievijas Prezidentam Vladimiram Putinam turpināt savu prezidentūru. Neskatoties uz ietekmi uz Krievijas iekšpolitiku, jaunajā Krievijas konstitūcijā iekļauti punkti, kas raisa bažas Krievijas kaimiņvalstīs. Būtiskākie no šiem punktiem ir Krievijas likumu prioritizēšana pār starptautiskajiem tiesību aktiem un Krievijas valstij paredzētās tiesības sniegt visa veida atbalstu krievu nācijai piederīgajiem savu interešu nodrošināšanai, uzsver domnīca “Atlantic Council”.

Jūlijā pieņemtie Krievijas Konstitūcijas grozījumi ievērojami izmainīja Krievijas politisko kārtību. Politikas eksperti norādīja, ka konstitucionālās reformas pamatmērķis bija sniegt iespēju paildzināt Krievijas Prezidenta Vladimira Putina palikšanu amatā līdz 2036. gadam, tādiem punktiem kā viendzimuma attiecību ierobežojumi un Krievijas “pareizās” vēstures stiprināšana kalpojot tikai politiskajam fonam.

Jaunā Konstitūcija stiprina Kremļa kontroli pār Krievijas politisko eliti, ļaujot no tās izslēgt cilvēkus ar dubultu pilsonību, ārzemju rezidenta statusu vai ārzemju banku kontiem. Krievijas Prezidenta kandidāts var būt tikai tāda persona, kas nepārtraukti dzīvojusi Krievijā vismaz 25 gadus, tādējādi izslēdzot lielāko daļu personu, kas studējuši ārzemēs vai ieņēmuši nozīmīgus amatus ārpus Krievijas.

Krievijas kaimiņiem daudz svarīgākas varētu būt izmaiņas, kas stiprina Krievijas īstenoto agresīvo ārpolitiku. Lai arī 21. gadsimta gaitā Krievija vairākkārt rupji pārkāpa starptautiskos līgumus un vienošanās, vismaz formāli Krievija turpināja būt daļa no starptautiskās sistēmas. Jaunā Konstitūcija tagad nosaka, ka Krievijas likumi ir augstākstāvoši par starptautiskajiem likumiem. Šajā kontekstā Krievijas kaimiņiem bīstamākais ir punkts, kas sniedz iespēju Krievijai sniegt atbalstu krievu nācijai piederīgajiem savu tiesību un interešu nodrošināšanai, kā arī kopēju krievu kultūras saišu nodrošināšanai. Šis punkts sniedz tiesības Krievijai pašai lemt par “Krievu pasaules” koncepta ģeogrāfiskajām un politiskajām robežām.

Krievija pēdējos gados ir ievērojami palielinājusi Krievijas pasu izplatīšanu tās kaimiņvalstu pilsoņiem, tādējādi veidojot politisko bāzi, uz kuras pamata Krievija var īstenot agresīvas darbības pret savām kaimiņvalstīm, kā arī nostiprina savu varu Austrumukrainas okupētajos apgabalos.

Visbeidzot, Krievijas jaunās Konstitūcijas 67. punkts tieši attiecas uz Ukrainu. 67. punkts aizliedz diskusijas par Krievijas teritoriju atgriešanu ārvalstīm, tādējādi liedzot Putina pēctečiem pat apsvērt iespēju par Krimas atgriešanu Ukrainai.

“Atlantic Council” uzsver - jaunā Krievijas Konstitūcija ir jāuztver kā atgādinājums par realitāti tām valstīm, kas vēl joprojām cer uz pragmatiskiem kompromisiem attiecībās ar Krieviju. Bijušajām PSRS valstīm mājiens ir daudz skaidrāks - Krievija cenšas atjaunot savu dominanci reģionā un turpinās to darīt vismaz tik ilgi, kamēr pie varas atradīsies Vladimirs Putins.

Nākotne Krievijas kontekstā neatstāj vietu lielām cerībām – agresīva ārpolitika vienlaikus ar ekonomisko stagnāciju un politisku apspiešanu Krievijā rada augsni jaunām ārpolitiskām avantūrām, kas novērstu Krievijas sabiedrības uzmanību no iekšējām problēmām. Pašlaik Kremli nodarbina Baltkrievijas jautājums, turpinās asiņainais pamiers Austrumukrainā, un ir paredzams, ka dažāda veida Kremļa īstenotas provokācijas būs nozīmīgākais Rietumu ārpolitikas izaicinājums.

“Atlantic Council” norāda – Krievijas jaunā Konstitūcija skaidri parāda Krievijas plānus nākotnei, tāpēc Rietumiem nevajadzētu vēlreiz izdarīt kļūdu, novērtējot Krievijas agresivitāti par zemu.

Dalies ar šo ziņu