Putins un Ukrainas Melnās jūras apgabali – atkārtots Jaunkrievijas mēģinājums

Ārvalstīs
Sargs.lv/JamesTown Foundation
Vladimirs Putins
Foto: Foto: EPA/Scanpix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ikgadējā preses konferencē, atskatoties uz aizvadīto gadu, publiski apšaubījis Ukrainas tiesības uz Krievijas nacionālistu pasludināto “Jaunkrievijas” teritoriju.

V. Putins neslēpa arī uzskatus par Ukrainas centrālās daļas piederību Krievijai un tās tautai. Jau 2014. gadā Krievijas prezidents izsludināja “Novorosijas” jeb “Jaunkrievijas” projektu, tajā laikā cerot izveidot Krievijas protektorātu astoņos Ukrainas apgabalos gar Melnās jūras krastu. Šis projekts gan nebija ilglaicīgs un visai labi neizdevās, norāda “Jamestown Foundation” analītiķis Vladimirs Sokors (Vladimir Socor).

2019. gada preses konferencē V. Putins par šo tēmu sāka runāt atkal. Šoreiz to nodēvējot citā vārdā – “Pričernomorije” jeb Melnās jūras piekrastes zemes. “Izveidojoties Padomju Savienībai, Krievijas senču zemes, piemēram, “Pričernomorije” un Krievijas rietumu zemes, kurām nebija nekāda sakara ar Ukrainu, tika nodotas Ukrainas PSR rīcībā,” uzrunā norādīja V. Putins. Pēc viņa teiktā – ideja bijusi tā laika vadonim Vladimiram Ļeņinam, kuru Josifs Staļins vēlējās vērst par labu, taču vēlāk pārdomāja. “Tāpēc tagad mums ar to ir jācīnās.”

Arī 2014. gadā viņš izteica līdzīgu argumentu – “Novorosija” teritoriju Krievijas lielinieki 1922. gadā nodeva Padomju Ukrainas rīcībā.

“Jamestown Foundation” analītiķis uzsver, ka termins “Pričernomorije” lietots Krievijas Cara un padomju laikos un ģeogrāfiski ir vienlīdzīgs terminam “Novorosija”, taču pēdējais ir ar lielāku politisko uzsvaru.

“Pričernomorije” agrāk ietvēra Krievijas Impērijas un vēlāk PSRS teritorijas gar Melnās jūras ziemeļu piekrasti, kā arī Azovas jūras piekrasti no Besarābijas līdz Kubaņai. Gandrīz visa šī piekraste, izņemot Kubaņu, 1991. gadā kļuva par neatkarīgās Ukrainas teritoriju, līdz 2014. gadā Krievija anektēja Krimu un Novoazovskas reģionu.

Ar izteikumiem preses konferencē V. Putins papildus terminam “Pričernomorije” nu izveidojis jaunus terminus – “Krievijas rietumu zemes” un “senču zemes”. Kā skaidro analītiķis, tas norāda uz Krievijas spēju plānot kārtējos negodīgos plānus attiecībā uz tās “senču zemēm”. “Zapadnaja Rus” Krievijas impērijas laikos bija termins, kādā dēvēja impērijas zemes tagadējās centrālās Ukrainas un Baltkrievijas teritorijā.

Saskaņā ar V. Putina teikto poļu publicisti bija pirmie, kas ukraiņiem piedēvēja īpašu “ukraiņu identitāti”. “Nevar noliegt, ka ukraiņu identitāte pastāv, un tā ir pieņēmusi konkrētu veidolu… Ir elementi, kas kādā brīdī kļuvuši par šīs identitātes sastāvdaļu. Mums tas jārespektē, mēs to darām un darīsim, īpaši Krievijā… Starp mums dzīvo trīs miljoni ukraiņu, aptuveni tikpat daudz ukraiņu pie mums ieradušies arī pēc traģiskajiem notikumiem Donbasā. Cilvēkiem, kuri pie mums ierodas no Centrālāzijas vai Ziemeļkaukāza, ir daudz sarežģītāk šeit adaptēties,” norādījis V. Putins.

Pieminot ukraiņu identitāti (bet ne nacionālo identitāti), Krievijas prezidents kārtējo reizi sev ierastā manierē variē ar tēmu “krievi un ukraiņi praktiski ir vieni un tie paši cilvēki”. Savā uzrunā viņš arī izteicās, ka ukraiņiem ir “tāpat kā krieviem ir austrumslāvu etniskā piederība”.

Iepazīstinot ar “Pričernomorije” tēmu, Putins izmanto savu 2014. gada “Novorosijas” termina retoriku. Toreiz viņš sacīja – “boļševiki būtiskas vēsturiskās Krievijas dienvidu zemes iekļāva Padomju Ukrainas sastāvā, neņemot vērā to iedzīvotāju etnisko piederību, kas mūsdienās ir Ukrainas dienvidu un austrumu reģioni.” Papildus viņš piebilda, ka abas valstis nav vienkārši kaimiņi, uzsverot – “jau vairākas reizes esmu uzsvēris, ka mēs praktiski esam vieni un tie paši cilvēki”.

Kremlis politisko projektu “Novorosija” apturēja pēc tam, kad 2014. gadā ar Ukrainu parakstīja Minskas pamieru. Pēc tam Maskava savu varu okupētajās teritorijās nostiprināja ar “mēs esam tie paši cilvēki” teoriju, kas attiecas ne tikai uz Ukrainas Melnās jūras piekrastes teritorijām, bet visu valsti kopumā. Šī preses konference ir pirmā reize piecu gadu laikā, kad V. Putins atsācis runāt par “Novorosiju”, paslēpjot to zem jaunā “Pričernomorije” nosaukuma, kas sevī ietver tās pašas teritorijas.

Pērn 23. decembrī tika atklāta jaunā dzelzceļa līnija starp Krieviju un okupēto Krimas pussalu. Pirmo braucienu pāri Kerčas šauruma dzelzceļa tiltam pārraudzīja pats Vladimirs Putins.

Šādi V. Putina izteikumi seko pēc 2019. gada 9. decembra Normandijas samita. Acīmredzot Maskava plāno parādīt, ka tā joprojām saglabā stratēģisko iniciatīvu un piespiešanas spējas attiecībā pret Ukrainu. Kremlis vēlas, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izpildītu saistības, kuras viņš parakstīja šajā samitā, un ziņotu par izpildi nākamajā Normandijas samitā aprīlī. Gan Ukrainas valdība, gan Vācijas un Francijas amatpersonas nav komentējušas Kremļa izteikumus pret Ukrainu pēc notikušā samita.

Dalies ar šo ziņu