Jaunās aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces (NA) pirmais darbs būs valsts aizsardzības dienesta (VAD) veidošana, aģentūrai LETA apliecināja politiķe.
Politiķe pateicās Saeimas atbildīgajai komisijai, kas otrdien nobalsojusi par VAD reformas virzīšanu. Arī Aizsardzības ministrija jau paspējusi virzīt vairākus neskaidros jautājumus tālākai saskaņošanai.
Tāpat priekšā darbs pie alternatīvā dienesta regulējuma sagatavošanas un pieņemšanas.
Mūrniece pauda cerību, ka jau līdz nākamā gada vasarai tiks noorganizēts pirmais brīvprātīgo iesaukums. Vienlaicīgi VAD sistēma būs regulāri jāpilnveido, jo tā būs kopumā jauna sistēma.
Tāpat svarīgs darbs būšpt Latvijā izvietotās NATO kaujas grupas paplašināšana līdz brigādes līmenim. Tam priekšā vēl darbs ar sabiedrotajiem.
Būtiska prioritāte būs arī darba turpināšana pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas.
Viņas prasība jeb uzstādījums arī būšot iekšējās kontroles stiprināšana aizsardzības resorā.
Mūrniece arī atklāja, ka viņas biroja veidošana ir vēl procesā, taču tā sastāvu drīzumā plāno paziņot. Par parlamentāro sekretāru plānots virzīt līdzšinējo zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītāju Jāni Eglīti (NA).
Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru kabineta deklarācijā attiecībā uz valsts aizsardzību politiķi apņēmušies īstenot visaptverošas valsts aizsardzības principus un turpināt sniegt militāro palīdzību un atbalstu Ukrainai, lai tā spētu atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas.
Tāpat plānots attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) tā, lai tie spētu aizsargāt Latvijas iedzīvotājus pret jauna veida draudiem, kā arī pret militāru apdraudējumu. Lai to sasniegtu, valsts aizsardzības budžetu plānots nodrošināsim vismaz 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta līdz 2027.gadam.
Politiķi apņēmušies nokomplektēt NBS vienības ar nepieciešamo personālsastāvu. Lai to panāktu, iecerēts izveidot VAD ar pirmo iesaukumu 2023.gada vidū. Tāpat plānots stiprināt NBS rezervistu sistēmu un attīstīt militāro infrastruktūru, uzlabojot karavīru dienesta apstākļus.
Topošā valdība apņēmusies nodrošināt Latvijas ārējo drošību, tai skaitā ar ilgstošu un būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā atbilstoši NATO stratēģiskajai koncepcijai, stiprinot Austrumu flangu un palielinot Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu līdz brigādes līmenim.
Plānots arī turpināt modernizēt Zemessardzi, uzlabojot tās kaujas gatavību un nodrošinājumu ar moderniem kaujas un kaujas atbalsta ieročiem, kā arī ekipējumu.
Koalīcija plāno veidot NBS jaunas spējas, jo īpaši pretgaisa aizsardzību un krasta aizsardzību, kā arī palielināsim NBS skaitlisko sastāvu, pilnveidojot sauszemes spēkus.
Jaunā valdība apņēmusies stiprināt jaunatnes patriotisko un valstisko audzināšanu, kā arī valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Tāpat iecerēts atbalstīt nacionālās aizsardzības industrijas attīstību.
