Visa atbildība par krīzi, kas izveidojusies uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, ir jāuzņemas Baltkrievijai, jo Latvija nepadosies šādai spēka politikai, kādu pašlaik izmanto pašpasludinātā Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīms, tā preses konferencē par šī brīža drošības aktualitātēm saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš arī aicina Baltkrieviju “izmantot veselo saprātu” un atjaunot kontaktus ar Latvijas Valsts robežsardzi, kā to paredz 2014. gadā noslēgtais abu valstu līgums par sadarbību uz kopīgās robežas. Baltkrievija vienpersoniski dialogu ar Valsts robežsardzi ir izbeigusi, līdz ar to šobrīd neesot nekādas tiešās saiknes abu valstu dienestu starpā.
Kā norāda Pabriks, vēl aptuveni pirms gada Latvijas attiecības ar Baltkrieviju varēja raksturot kā “ļoti normālas” neatkarīgi no tā, ka abās valstīs pastāv dažādi politiskās pārvaldes modeļi un dažādi uzskati par notiekošo.
Tāpēc, lai novērstu nejaušu iespējamo militāro konfrontāciju, Latvijas aizsardzības ministrs aicina Baltkrievijas pusi “izmanto veselo saprātu” un atjaunot kontaktus ar Latvijas robežsardzi, jo tas ir tikai normāli, ka krīzes situācijā abas iesaistītās puses sarunājas.
Viņš pārliecināts – ja Baltkrievijai būtu vēlme izvairīties no krīzes tālākas eskalācijas, tad pirmais, kas būtu jādara – jāatgriežas pie 2014. gada vienošanās starp abu valstu valdībām par sadarbību uz robežas izpildes. Jo tas, ka Baltkrievijas puse jau savilkusi militāros spēkus un dažādu bruņojumu robežas tuvumā, nav atbilstoši un samērīgi esošajai situācijai uz robežas, un to arī ir grūti pamatot arī militārajām mācībām “Zapad”, kas tiek īstenotas kopā ar Krieviju.
“Pretējā gadījumā viņiem ir jāapliecina, ka Baltkrievijas valdības radītā migrācijas krīze ir “Zapad” mācību sastāvdaļa. No mācību organizētajiem – Krievijas puses – mēs neko tādu neesam dzirdējuši, līdz ar to šeit Lukašenko pašam jāuzņemas atbildība,” saka Pabriks.
Tajā pašā laikā ministrs norāda – pagaidām papildu NBS karavīru, tostarp zemessargu, izvietošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas neesot nepieciešama un, lai arī Baltkrievija savā pusē ir palielinājusi militāro klātbūtni, tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jādara tas pats. Viņaprāt, situāciju nevar nemitīgi eskalēt un pirmie soļi šajā virzienā būtu jāsper pašiem baltkrieviem.
Ministrs gan norāda, ka situācija uz kopīgās robežas no abu valstu puses tiek regulāri monitorēta, tiek veiktas izlūkošanas darbības, lai “nebūtu nekādu pārsteigumu”.
Tikmēr Latvijas bruņotie spēki gatavojas savām ikgadējām militārajām mācībām “Namejs 2021”, kas šogad norisināsies no 30. augusta līdz 3. oktobrim.
Ņemot vērā saspringto situāciju uz Latvijas un Lietuvas robežas ar Baltkrieviju, šogad šīs mācības iegūst pavisam citu nozīmi, jo tās sakrīt ar Baltkrievijas mērķtiecīgi izvērsto hibrīdkaru pret Baltiju, mākslīgi radot migrantu krīzi un spiežot nelegālos robežšķērsotājus pāri mūsu valsts robežai.
“Sargs.lv” rakstīja – jau pašlaik, vēl pirms mācību “Zapad” aktīvās fāzes, Baltkrievija uz robežas ar Latviju savilkusi ne tikai migrantus, bet arī karaspēku, riskējot situāciju vēl vairāk eskalēt. Turklāt Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāji fiksējot jebkuras Latvijas robežsargu vai zemessargu aktivitātes, izmantojot gan mobilos tālruņus, gan videokameras. Tāpat Baltkrievijas kaujinieki izmanto bruņojumu, uz kura ir uzstādītas gan nakts redzamības un tēmēšanas ierīces, gan termālās kameras.
Jau ziņots, ka, atbildot uz Baltkrievijas organizēto nelegālo robežškērsotāju plūsmu, NBS pie Latvijas austrumu robežas ir izvērsuši papildus novērošanas sistēmas, nodrošinājuši bezpilota lidaparātus, norīkojuši papildus personālu, kā arī rīko regulāras militārās mācības, tai skaitā kopā ar Valsts robežsardzi.
Tāpat jau kopš 12. jūlija bruņotie spēki, tostarp Zemessardze, sniedz atbalstu robežsargiem, un pēdējā laikā šis atbalsts ticis pastiprināts, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas nostiprināšanas pasākumus un atturētu nelegālo imigrāciju no Baltkrievijas.
