Eksperti "Lampā": TikTok laikmetā jauniešus vislabāk uzrunā godīgi stāsti par dienestu

Latvijā
Sargs.lv
Cilvēki sarunājas lampā
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Lai jaunieti ieinteresētu valsts aizsardzības dienestā, nepietiek ar iespaidīgiem video, kuros redzami ieroči, bruņutehnika un sprādzieni. Daudz lielāka nozīme ir draugu pieredzei un pašu karavīru godīgiem stāstiem par to, kas dienestā ir grūts, kas sākumā rada bailes un ko jaunietis, pārvarot šīs grūtības, iegūst. Vienlaikus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jābūt tur, kur ikdienā atrodas jaunieši – arī “TikTok” –, jo, atstājot šo informācijas telpu tukšu, to aizpildīs citi. Par to sarunu festivāla “Lampa” Aizsardzības ministrijas “Drošajā teltī” diskutēja valsts aizsardzības dienesta karavīri Kārlis Vilde un Tomass Bāliņš, Mācību vadības pavēlniecības vecākā klīniskā un militārā psiholoģe majore Sandra Landratova, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Štāba Komunikācijas pārvaldes galvenais speciālists seržants Nauris Dorobļajs un NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks pulkvedis Māris Tūtins. Diskusiju “Kā komunicēt ar jauniešiem un TikTok laikmetā izaudzināt valsts aizsardzības dienesta karavīru?” vadīja stratēģiskās komunikācijas eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili.

Dienestā aizveda draugs, citam – pavēste

Abu diskusijā piedalījušos VAD karavīru ceļš līdz dienestam bijis atšķirīgs. K. Vilde valsts aizsardzības dienestam pieteicies brīvprātīgi vēl 12. klasē – pēc tam, kad viņu uz šo soli pamudinājis draugs. Galu galā dienestam kopā pieteikušies četri draugi un komandas biedri.

Pirms ierašanās vienībā bijušas arī bažas, jo nebija skaidrs, kas sagaidīs jaunajā vidē un kādas būs attiecības ar instruktoriem un pārējiem karavīriem. Taču, dienestam sākoties, neziņu nomainījusi pieredze un pārliecība.

Savukārt T. Bāliņš dienestā nonācis pēc iesaukšanas. Sākotnēji pavēste izraisījusi satraukumu – apkārt bijis daudz dažādu, nereti savstarpēji pretrunīgu stāstu par to, kā dienestā īsti ir.

“Katram ir sava pieredze – kādam ir grūtāk, kādam vieglāk. Kāds saka vienu, kāds kaut ko pavisam citu. Pirms dienesta bija satraukums, bet, kad tas sākās, sapratu, ka realitāte nav tik briesmīga, kā biju iedomājies,” diskusijā atzina T. Bāliņš.

Abi jaunieši uzsvēra, ka sociālajos tīklos pieejamā informācija pati par sevi ne vienmēr spēj šo neziņu novērst. Īpaši nozīmīgi ir draugu un vienaudžu stāsti – cilvēku, kuri paši dienestam izgājuši cauri un var pateikt, kas tajā patiesībā notiek.

Jauniešus uzrunā patiesums, nevis dienesta glorificēšana

Majore S. Landratova norādīja, ka satraukums pirms nonākšanas nepazīstamā vidē ir normāla reakcija – arī tiem, kuri VAD pieteikušies paši.