Pēkšņs, skaļš blīkšķis, kas atgādina sprādzienu, nereti rada trauksmi iedzīvotājos. Tomēr visbiežāk šāda trokšņa cēlonis ir NATO kaujas lidmašīnas, kas lidojuma laikā pārsniedz skaņas ātrumu. Ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju satraukumu par to, kāpēc arvien biežāk dzirdamas šādas skaņas, portāls "Sargs.lv" pēc skaidrojuma vērsās pie Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Lidmašīnu posma komandiera majora Linarda Gurtiņa.
Portāls “Sargs.lv” jau vairākkārt ziņojis, ka pēdējo gadu laikā agresorvalsts krievija apzināti provocē sev kaimiņos esošās NATO dalībvalstis, tostarp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Provokācijas ietver ne tikai oficiālos Kremļa propagandistu izplatītos draudus, bet arī gaisa telpas pārkāpumus ar tās rīcībā esošajiem kaujas lidaparātiem, kā arī apzinātu pret mērķiem krievijā Ukrainas raidīto kaujas dronu novirzīšanu Baltijas valstu teritorijā ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem.
Lai mazinātu draudus un aizsargātu Latvijas un citu Baltijas valstu civiledzīvotājus, pēdējo mēnešu laikā arvien vairāk darba ir reģionā izvietotajiem NATO gaisa kuģiem. Apzinoties pieaugošos krievijas draudus, NATO dalībvalstu vadītāju samitā tika nolemts transformēt līdzšinējo NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju par pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzības misiju, tādējādi būtiski paaugstinot tās nozīmi.
Šīs izmaiņas piešķir NATO sabiedroto iznīcinātāju pilotiem Lietuvas, Latvijas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībā daudz plašākas pilnvaras, tostarp iespēju iznīcināt objektus, kas rada tiešu apdraudējumu.
Salīdzinājumam – līdzšinējās gaisa telpas patrulēšanas uzdevums galvenokārt bija brīdināt Krievijas militāros lidaparātus, pavadīt tos projām un pārliecināties, ka tie netuvojas Baltijas valstu gaisa telpai, vai to nepārkāpj. Savukārt misijas paplašināšana līdz pretgaisa aizsardzības līmenim iezīmē būtisku NATO pieejas maiņu, reaģējot uz Krievijas radītajiem drošības riskiem un pieaugošajiem incidentiem alianses austrumu flangā.
Kā tehniski rodas sprādzienam līdzīgā skaņa?
Kad kaujas lidmašīna lidojumā attīsta ļoti lielu ātrumu (sākot no transskaņas ātruma līdz virsskaņas ātrumam), tā sāk pārvietoties ātrāk par skaņu, ko pati rada. Tādējādi skaņas viļņi nespēj tikt līdzi ātri lidojošajam lidaparātam – tie sablīvējas un sakrājas kā spēcīgs triecienvilnis lidmašīnas priekšpusē un aizmugurē.
Kad šis blīvais gaisa vilnis sasniedz zemi, cilvēka auss to uztver kā pēkšņu, izteiktu blīkšķi.
Akustiskā trieciena spēks ir atkarīgs arī no gaisa temperatūras, lidmašīnas ātruma un lidojuma augstuma. Piemēram, jūras līmenī pie +15 °C temperatūras skaņas ātrums ir aptuveni 1235 km/h. Savukārt 11 kilometru augstumā, kur gaisa temperatūra noslīd līdz -56 °C, skaņas ātruma slieksnis samazinās līdz 1062 km/h.
Tas, cik spēcīgu akustisko triecienu uztvers cilvēki uz zemes, visbiežāk ir atkarīgs no lidojuma augstuma. Kā skaidro majors L. Gurtiņš, jo augstāk gaisā atrodas lidmašīna brīdī, kad tā pārkāpj skaņas barjeru, jo mazāks triecienvilnis sasniedz zemi. Lielā augstumā tas izklīst plašākā telpā un zaudē enerģiju, tāpēc uz zemes tas atgādina tālu pērkona dārdu. Turpretim, ja virsskaņas ātrums tiek attīstīts zemākā augstumā, troksnis būs ievērojami skaļāks un asāks.
Vai kaujas lidaparāti vienmēr lido ar virsskaņas ātrumu?
Kā norāda majors L. Gurtiņš, lidojumi virsskaņas ātrumā notiek salīdzinoši reti un ir drīzāk uzskatāmi par sava veida pilota un lidmašīnas "sprinta režīmu". Šāds ātrums tiek izmantots tikai īpašos gadījumos:
- Plānotos taktiskajos treniņos un mācību procesā;
- Reālās kaujas operācijās un pārtveršanas misijās, kad maksimāli ātri jāsasniedz mērķis, jāpārtver pretinieks vai jāpārvar tā pretgaisa aizsardzība.
Ikdienas treniņos un pārlidojumos kaujas lidaparāti pārvietojas parastajā (zemskaņas) ātrumā, lai bez vajadzības neradītu trokšņa slodzi iedzīvotājiem.
Sonic boom from Fighter Jet pic.twitter.com/y7sj1vnpIC
— Domenico (@AvatarDomy) October 25, 2020
Tāpat virsskaņas ātruma izmantošanu būtiski ierobežo tehniski un ekonomiski faktori:
- Ekstrēms degvielas patēriņš - lai pārsniegtu skaņas ātrumu, vairumam iznīcinātāju jāieslēdz forsāžas režīms, kas palielina degvielas patēriņu 3 līdz 5 reizes. Šādā režīmā degvielas tvertnes var iztukšoties 10–15 minūšu laikā, kamēr zemskaņas ātrumā lidmašīna gaisā var pavadīt vairākas stundas.
- Konstrukciju un dzinēja slodze - virsskaņas ātrumā gaisa berze izraisa spēcīgu korpusa uzkaršanu. Tāpat forsāžas režīms paātrina dzinēja detaļu nolietošanos, prasot biežākas un dārgākas apkopes.
- Manevrētspējas samazināšanās - virsskaņas ātrumā lidmašīnas pagrieziena rādiuss kļūst ievērojami lielāks, savukārt asu manevru laikā gan pilotam, gan gaisa kuģa konstrukcijai jāiztur milzīga G-spēku pārslodze.
- Termiskā opozīcija - forsāžas režīms rada spēcīgu karstuma izstarojumu, padarot lidmašīnu vieglāk pamanāmu ienaidnieka infrasarkanajiem (siltuma) sensoriem.
Vai iedzīvotāji var atšķirt skaņas barjeras pārkāpšanu no sprādziena?
Kā norāda speciālists, ar dzirdi vien šo atšķirību noteikt ir praktiski neiespējami – abos gadījumos cilvēks dzird pēkšņu, ļoti skaļu un triecienveida troksni. Galvenās atšķirības slēpjas procesa fizikālajā dabā:
- Skaņas barjeras pārvarēšana - tas ir gaisa spiediena vilnis, ko rada liela ātrumā kustīgs objekts gaisā.
- Īsts sprādziens - tā ir strauja enerģijas un gāzu izplešanās no viena stacionāra punkta.
Speciālisti ar atbilstošu mēraparatūru spēj precīzi nošķirt šos divus notikumus. Skaņas barjeras pārraušana rada spiediena svārstības gaisā, bet neizraisa seismiskos viļņus jeb zemes drebēšanu, kas turpretim ir obligāta blakusparādība sprādzieniem uz zemes vai tuvu tai.
Iedzīvotājiem, dzirdot šādas skaņas, jāņem vērā, ka visdrīzāk novadā notiek NATO sabiedroto gaisa spēku plānotie treniņi vai gaisa telpas aizsardzības operācija. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šādos gadījumos aicina sabiedrību izturēties ar sapratni un atcerēties, ka sabiedroto gaisa kuģu klātbūtne un manevri ir tieši saistīti ar mūsu valsts drošības garantēšanu un agresora atturēšanu.
