Bezvīzu režīma lamatas Baltkrievijā: Latvijas ceļotāji var nokļūt specdienestu varā

Sabiedrība (Papildināts)
Sargs.lv/BelTa (Baltkrievijas valdošā režīma oficiālā propagandas ziņu aģentūra)/ Gpk.gov.by
Latvijas un Baltkrievijas robeža
Foto: Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija

Baltkrievijas Robežapsardzes komiteja paziņojusi, ka no rītdienas, 15. aprīļa Latvijas un Lietuvas pilsoņi varēs bez vīzām iebraukt Baltkrievijas teritorijā, ziņo Baltkrievijas valdošā režīma oficiālā ziņu aģentūra “BelTa”. Tiesa eksperti brīdina -  šāda ārēji brīvas ceļošanas iespēja patiesībā var radīt potenciālus draudus Latvija un Lietuvas pilsoņiem, nonākot ne tikai pastiprinātā Baltkrievijas izlūkdienestu darbinieku kontrolē, bet arī paverot iespēju Baltkrievijas un Krievijas izlūkdienestiem izdarīt spiedienu uz Latvijas un Lietuvas pilsoņiem, iesaistot tos spiegošanā.  

Pati Baltkrievijas Robežapsardzes komiteja, šādu “laipnību” pret Latvijas un Lietuvas pilsoņiem skaidro ar vīzu nepieejamību, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

“Pašreiz Eiropas Savienības kaimiņvalstu pilsoņiem nav iespēju apciemot Baltkrievijā mītošos radiniekus, jo trūkt vīzu. Ņemot vērā šos apstākļus, kā arī tuvojošās Lieldienas, valsts vadība (pašpasludinātā diktatora Aleksandra Lukašenko režīms – red. piez.) nolēmis nodrošināt iespēju Latvijas un Lietuvas pilsoņiem bez vīzām iebraukt Baltkrievijā, uzturēties tur un pēcāk atgriezties,” teikts Robežsardzes komitejas paziņojumā.

Latvijas gadījumā iespēja bez vīzas šķērsot Baltkrievijas robežu ir arī nepilsoņiem.

Kā vēsta Baltkrievijas puse, saskaņā ar šo kārtību, Latvijas un Lietuvas valsts piederīgie Baltkrievijā var iebraukt cauri oficiālajiem robežšķērsošanas punktiem, Baltkrievijas robežsardzes darbiniekiem mutiski paziņojot brauciena mērķi.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks portālam “Sargs.lv” norāda, ka šāda Baltkrievijas režīma “laipnība” pret Lietuvas un Latvijas valsts piederīgajiem slēpj virkni dažnedažādu risku.

“Neraugoties uz faktu, ka bezvīzu režīms ir uzskatāms par abpusēji izdevīgu režīmu valstīm ar kopēju robežu, pašreizējā situācijā, kad Baltkrievija ir izveidojusi pastāvīgu un ciešu militāro sadarbību ar Krieviju, kā arī pastarpināti (kā valsts kuras teritoriju izmanto agresors uzbrukumam Ukrainai red. piez.) piedalās Krievijas agresijā pret Ukrainu, tam ir vairāki drošības riski.”
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors
Toms Rostoks

T. Rostoka ieskatā, pirmkārt, bezvīzu režīms nekādā gadījumā neizslēdz iespēju, ka Baltkrievijas dienesti necentīsies iegūt padziļinātu informāciju par Latvijas, Lietuvas, kā arī citu NATO un Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri plānotu apmeklēt Baltkrieviju bez vīzas. Turklāt, iebraucot Baltkrievijā, no ceļotāja var tikt pieprasīta dažāda veida papildus informācija. Savukārt atteikšanās sniegt Baltkrievijas robežsargu pieprasīto informāciju var beigties ne tikai ar liegumu ieceļot Baltkrievijā, bet arī ar tiešu vēršanos pret Latvijas valsts piederīgo, ņemot vērā faktu, ka cilvēks jau atrodas Baltkrievijas teritorijā.

Eksperts atgādina, ka detalizētu ziņu pieprasīšana no ieceļotāja uz robežas ar kādu no trešajām valstīm nav unikāla. Līdzīga pieredze ir ASV, ar kuru Latvijai ir bezvīzu režīms. Tomēr atšķirībā no ASV, Baltkrievijas valdošais režīms, iegūstot šādas ziņas un atļaujot ieceļošanu, kā jebkurš autokrātisks režīms ir tendēts uz stingru ārvalstnieka kontroli.

Baltkrievijas gadījumā Latvijas ceļotājiem īpaši jāņem vērā arī riski, kas saistīti ar tās drošības un izlūkošanas dienestu darbību. Šāda, ārēji nevainīga bezvīzu režīma ieviešana paver iespēju Baltkrievijas izlūkdienestu darbiniekiem iegūt padziļinātu informāciju par kaimiņvalsti un tās iedzīvotājiem.

“Tāpat ar šāda veida bezvīzu režīma ieviešanu tiek radīta vide Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju iesaistei sadarbībā ar Baltkrievijas izlūkdienestiem gan brīvprātīgā, gan piespiedu kārtā,” brīdina T. Rostoks.

Viņš norāda, ka īpašu interesi, ieceļojot Baltkrievijā, tās izlūkdienesti varētu izrādīt par Latvijas valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām, kā arī NBS profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem.

“Līdzīgs gadījums nesen bija Igaunijā, kur Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU), pēc viltus apsūdzībām par kādas sievietes izvarošanu Krievijā savervēja nu jau bijušo Igaunijas Aizsardzības spēku virsnieku Denisu Metsavu. Ņemot vērā Baltkrievijas un Krievijas izlūkdienestu ciešo sadarbību, līdzīgas operācijas un provokācijas varētu veikt arī Baltkrievijas izlūkdienestu pārstāvji,” viņš sacīja.

Personisko drošības iemeslu dēļ uz Baltkrieviju aicina nedoties arī Ārlietu ministrija, uzsverot, ka ieceļošana Baltkrievijā rada būtiskus riskus.

Joprojām spēkā ir aicinājums Latvijas valstspiederīgajiem pamest gan Baltkrieviju, gan Krieviju.

Ārlietu ministrijā uzsver, ka , ņemot vērā Aleksandra Lukašenko režīma vardarbīgo savas valsts pilsoņu brīvību apspiešanu, kā arī nesen īstenoto hibrīduzbrukuma operāciju Latvijas robežām, organizējot nelegālu robežpārkāpumu, nav pamata uzskatīt, ka piedāvājums apmeklēt Baltkrieviju bez vīzas ir veikts humānu apsvērumu vai labu nodomu dēļ.

"Atgādinām, ka Lukašenko režīms joprojām atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, un pret to ir vērstas nopietnas starptautiskās sankcijas," informē Ārlietu ministrija.

Ministrija vērš uzmanību, ka gan Latvijas, gan citi NATO valstu izlūkdienesti publiski ir brīdinājuši par Krievijas un Baltkrievijas specdienestu izvērstajām izlūkošanas un kaimiņvalstu pilsoņu vervēšanas aktivitātēm. Tādēļ pastāv nopietns risks, ka šādas aktivitātes tiks vērstas arī pret Latvijas valstspiederīgajiem, kuri vēlēsies izmantot Baltkrievijas piedāvāto iespēju ieceļot bez vīzas.

Pastāv risks, ka šādi ceļotāji var tikt pakļauti Baltkrievijas specdienestu provokācijām un nepatiesi apsūdzēti Baltkrievijas likumu pārkāpumos, un tā rezultātā arestēti. Savukārt Baltkrievijā valdošā tiesiskuma trūkuma dēļ Latvijas iespējas sniegt palīdzību mūsu valstspiederīgajiem būs ļoti ierobežotas.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka Latvijas un Baltkrievijas attiecības ir būtiski pasliktinājušās kopš 2020. gada, kad kaimiņvalsts pašpasludinātā diktatora Aleksandra Lukašenko režīms brutāli apspieda pret prezidenta vēlēšanu viltošanu vērstos protestus.

Atbildot uz Rietumvalstu sankcijām par vēlēšanu rezultātu viltošanu, kas palīdzēja saglabāt varu A. Lukašenko un cilvēku spīdzināšanu, Minska uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām sarīkoja mākslīgi izraisītu migrācijas krīzi, nelikumīgi ar varu dzenot pāri robežām tūkstošiem Tuvo Austrumu valstu migrantu, kuru ievešana tika organizēta Baltkrieviajs valdības augstākajā līmenī.

Kopš šā gada 24. februāra Baltkrievija iesaistījusies arī Krievijas pretlikumīgajā karadarbībā pret Ukrainu, ļaujot izmantot savu teritoriju un militāro infrastruktūru pretlikumīgu uzbrukumu rīkošanai Ukrainā.

Dalies ar šo ziņu