Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija 
- 1/34
- 2/34
- 3/34
- 4/34
- 5/34
- 6/34
- 7/34
- 8/34
- 9/34
- 10/34
- 11/34
- 12/34
- 13/34
- 14/34
- 15/34
- 16/34
- 17/34
- 18/34
- 19/34
- 20/34
- 21/34
- 22/34
- 23/34
- 24/34
- 25/34
- 26/34
- 27/34
- 28/34
- 29/34
- 30/34
- 31/34
- 32/34
- 33/34
- 34/34
17. martā aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Īles nacionālo partizānu pēdējās kaujas 70. gadadienai veltītā piemiņas pasākumā pie Īles bunkura.
Tāpat piemiņas pasākumu apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, Zemessardzes 51. kājnieku bataljona, Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu apvienību, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latviešu virsnieku apvienības un fonda “Namejs” pārstāvji.
Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948. gadā Zebrenes pagasta Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu - lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga).
1949. gada 17. martā 24 partizāni, kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja pēdējo, ļoti nežēlīgu un nevienlīdzīgu kauju pret vismaz 700 vīru lielo Valsts drošības ministrijas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
Īles nacionālais partizānu bunkurs tika atjaunots 2013. gada rudenī. Tradicionāli katru gadu 17. martā, pēdējās kaujas atceres dienā, pie atjaunotā bunkura tiek rīkots piemiņas pasākums, lai atcerētos nacionālo partizānu cīņas.
