Starpkaru periods

Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma un iedzīvotāju aizsardzība kara gadījumā nav jaunievedums. Tā Latvijā bijusi kopš valsts proklamēšanas. Kā tolaik plānota civilā aizsardzība, to šobrīd īpašā ekspozīcijā piedāvā apskatīt Latvijas Kara muzejā. Tā direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs uzsver – lai gan paredzamie draudi starpkaru periodā, salīdzinot ar mūsdienām, bijuši citādāki, principi daudz neatšķīrās – valsts pienākums bija informēt sabiedrību par krīzi, kā arī rūpēties gan par valsts robežas, gan sabiedrības aizsardzību, piesaistot visus materiāltehniskos līdzekļus.

Lasīt vairāk

1920.gada februārī visa Latvijas teritorija bija atbrīvota no visiem ārējiem ienaidniekiem. Austrumu frontē iestājās pamiers. Latvijas armija un latviešu karavīri frontē varēja atvilkt elpu, tomēr bruņotajiem spēkiem Latgalē bija jāizcīna vēl viena kauja. Šoreiz ar neredzamiem, taču ne mazāk bīstamiem ienaidniekiem, kas apdraudēja ne tikai valsts pastāvēšanu kopumā, bet arī katru valsts iedzīvotāju atsevišķi...

Lasīt vairāk

Tieši pirms simts gadiem Latvijā notika vienas no asiņainākajām kaujām valsts dibināšanas vēsturē, kurā latviešu karavīri no Rīgas padzina apvienoto vācu – krievu karaspēku. Zīmīgi, ka vācu spēku sastāvā tolaik dienēja ne viens vien vēlākais Otrā pasaules kara ģenerālis. Portāls “Sargs.lv” kopā ar vēsturniekiem nolēma noskaidrot, kāpēc Pirmajā pasaules karā zaudējušās vācu vienības nedevās mājup, bet nolēma cīnīties ar jaunizveidoto Latvijas armiju.

Lasīt vairāk

20. gadsimta 30. gadu vidū un otrajā pusē Padomju Savienības starptautiskais iespaids pakāpeniski turpināja pieaugt, cita starpā šai valstij noslēdzot bilaterālus savstarpējus palīdzības paktus ar Franciju un Čehoslovākiju. PSRS un Baltijas valstu savstarpējās attiecības palika sarežģītas, pirmajai cenšoties dažādos veidos piesaistīt Baltijas valstis sev, faktiski tās pakļaujot. Tieši šādā virzienā darbojās PSRS ārpolitikas Baltijas virziena realizētāji. Turklāt viņu mērķis nekādā gadījumā nebija attiecības uz līdzvērtīgiem pamatiem, ko diezgan skaidri apliecināja arī Latvijas valdības 1935

Lasīt vairāk

1844. gadā Anglijā dibinātā organizācija YMCA — Young Men’s Christian Association (Jaunekļu kristīgā savienība), kuras mērķis bija kristīgo vērtību praktiska izplatīšana sabiedrībā, attīstot «veselīgu garu, prātu un miesu», no 1855. gada darbojās visā pasaulē — Anglijā, Kanādā, Austrālijā, ASV, Šveicē, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē u. c. 1900. gadā ASV YMCA uzsāka darbību ar izceļotājiem uz Ameriku Eiropas ostu pilsētās, bet 1910. gadā bija cieši saistīta ar skautu kustības pirmsākumiem. Pēc Pirmā pasaules kara organizācija attīstīja plašu darbību Eiropā, sniedzot ievērojamu atbalstu

Lasīt vairāk

Vairāk nekā 76 gadi pagājuši, kopš starp Baltijas valstīm un Padomju Savienību tika noslēgts Savstarpējās palīdzības pakts jeb tā sauktais bāzu līgums, ar ko aizsākās process, kurš noveda pie šo valstu neatkarības zaudēšanas un dramatiskām sekām.

Lasīt vairāk

Strēlnieku laikmets ir vesels vēstures posms ne vien Latvijas, bet arī mūsu militāro formējumu vēsturē. Starpkaru laikā tika izdotas neskaitāmas grāmatas par strēlnieku tēmu. Aktīvākie rakstītāji bija Arturs Tupiņš — «Nāves sala» (1923.) un «Tīreļa purvos» (1924.); Jānis Porietis — «Sāpju ceļš» (1932.), «Strēlnieki Nāves salā» (1937.) un «Astoņas zvaigznes» (1937); Kārlis Gopers — «Strēlnieku laiki» (1931.) un «Latviešu strēlnieki» (1929.); Jukums Vācietis — «Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme» 1. daļa (1922.) un 2. daļa (1924), kas izdota Padomju Krievijā. 

Lasīt vairāk

Pirms 90 gadiem — 1924. gada 2. decembrī  — prese Rīgā atreferēja Latvijas Telegrāfa aģentūras ziņu par iepriekšējo dienu: «Šorīt, plkst. 5.30 komunisti mēģināja sagrābt Tallinā varu savās rokās un šai nolūkā bija noorganizējuši vairākas, 5—10 cilvēku lielas, ar šautenēm un rokas granātām apbruņotas bandas, kuras vienā un tai pašā laikā iebruka valdības ēkā, dzelzceļa stacijā, parlamenta ēkā, pasta un telegrāfa kantorī, policijas iecirkņos un telefona centrālē. Sadursmēs ar uzbrucējiem krituši un ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Karaspēks apspieda sacelšanos un nodibināja kārtību divu stundu

Lasīt vairāk

Pēc Pirmā pasaules kara beigām situācija Somijā bija ļoti līdzīga jauno Baltijas valstu apstākļiem. Sabrūkot Krievijas impērijai, 1917. gada 6. decembrī līdz tam Krievijas sastāvā kā autonoma administratīva vienība ietilpstošā Somija pasludināja savu valstisko neatkarību. Tomēr jau pēc gada atšķirībā no 1918. gada februārī savu neatkarību pasludinājušajām Igaunijas un Lietuvas, kā arī tā paša gada 18. novembrī proklamētās Latvijas valsts, Somija jau bija atbrīvojusi savu teritoriju no iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem, kā arī bija panākusi valsts starptautisko atzīšanu.

Lasīt vairāk

„Nez vai šobrīd esošie mežu īpašnieki apzinās, ka viņu labklājības pamatā, iespējams, ir karavīru stādītie turpat 80 gadus vecie lietaskoki?” jautā Elita Pētersone, Ādažu Kultūras centra muzeja projekta vadītāja. Par to, vai poligons atradīsies Ādažu apkaimē, izrādās, savulaik izraisījusies interesanta domu apmaiņa starp Latvijas Republikas Saeimu un Kara resoru. Un tomēr – militārās mācības Ādažu poligonā norit jau 85.gadu.

Lasīt vairāk