Starpkaru periods

Tieši pirms simts gadiem Latvijā notika vienas no asiņainākajām kaujām valsts dibināšanas vēsturē, kurā latviešu karavīri no Rīgas padzina apvienoto vācu – krievu karaspēku. Zīmīgi, ka vācu spēku sastāvā tolaik dienēja ne viens vien vēlākais Otrā pasaules kara ģenerālis. Portāls “Sargs.lv” kopā ar vēsturniekiem nolēma noskaidrot, kāpēc Pirmajā pasaules karā zaudējušās vācu vienības nedevās mājup, bet nolēma cīnīties ar jaunizveidoto Latvijas armiju.
Lasīt vairāk
20. gadsimta 30. gadu vidū un otrajā pusē Padomju Savienības starptautiskais iespaids pakāpeniski turpināja pieaugt, cita starpā šai valstij noslēdzot bilaterālus savstarpējus palīdzības paktus ar Franciju un Čehoslovākiju. PSRS un Baltijas valstu savstarpējās attiecības palika sarežģītas, pirmajai cenšoties dažādos veidos piesaistīt Baltijas valstis sev, faktiski tās pakļaujot. Tieši šādā virzienā darbojās PSRS ārpolitikas Baltijas virziena realizētāji. Turklāt viņu mērķis nekādā gadījumā nebija attiecības uz līdzvērtīgiem pamatiem, ko diezgan skaidri apliecināja arī Latvijas valdības 1935.
Lasīt vairāk
1844. gadā Anglijā dibinātā organizācija YMCA — Young Men’s Christian Association (Jaunekļu kristīgā savienība), kuras mērķis bija kristīgo vērtību praktiska izplatīšana sabiedrībā, attīstot «veselīgu garu, prātu un miesu», no 1855. gada darbojās visā pasaulē — Anglijā, Kanādā, Austrālijā, ASV, Šveicē, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē u. c. 1900. gadā ASV YMCA uzsāka darbību ar izceļotājiem uz Ameriku Eiropas ostu pilsētās, bet 1910. gadā bija cieši saistīta ar skautu kustības pirmsākumiem. Pēc Pirmā pasaules kara organizācija attīstīja plašu darbību Eiropā, sniedzot ievērojamu atbalstu
Lasīt vairāk
Vairāk nekā 76 gadi pagājuši, kopš starp Baltijas valstīm un Padomju Savienību tika noslēgts Savstarpējās palīdzības pakts jeb tā sauktais bāzu līgums, ar ko aizsākās process, kurš noveda pie šo valstu neatkarības zaudēšanas un dramatiskām sekām.
Lasīt vairāk
Pirms 90 gadiem — 1924. gada 2. decembrī — prese Rīgā atreferēja Latvijas Telegrāfa aģentūras ziņu par iepriekšējo dienu: «Šorīt, plkst. 5.30 komunisti mēģināja sagrābt Tallinā varu savās rokās un šai nolūkā bija noorganizējuši vairākas, 5—10 cilvēku lielas, ar šautenēm un rokas granātām apbruņotas bandas, kuras vienā un tai pašā laikā iebruka valdības ēkā, dzelzceļa stacijā, parlamenta ēkā, pasta un telegrāfa kantorī, policijas iecirkņos un telefona centrālē. Sadursmēs ar uzbrucējiem krituši un ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Karaspēks apspieda sacelšanos un nodibināja kārtību divu stundu
Lasīt vairāk
„Nez vai šobrīd esošie mežu īpašnieki apzinās, ka viņu labklājības pamatā, iespējams, ir karavīru stādītie turpat 80 gadus vecie lietaskoki?” jautā Elita Pētersone, Ādažu Kultūras centra muzeja projekta vadītāja. Par to, vai poligons atradīsies Ādažu apkaimē, izrādās, savulaik izraisījusies interesanta domu apmaiņa starp Latvijas Republikas Saeimu un Kara resoru. Un tomēr – militārās mācības Ādažu poligonā norit jau 85.gadu.
Lasīt vairāk
Pēc varonīgajām atbrīvošanas cīņām, kuru laikā latviešu karavīri nosargāja jauno valsti, Latvijas armija sāka pāriet uz miera laika štatu - īpaša vērība tika pievērsta valsts aizsardzības spēju paaugstināšanai. Laikā līdz 1940. gadam tika būvētas jaunas ēkas, armiju apgādāja ar modernu kaujas tehniku, karaskolās Latvijā un ārzemēs zinības apguva daudzi Latvijas armijas karavīri. Taču 1940. gada 17. jūnijā to visu pārtrauca padomju okupācija.
Lasīt vairāk