1941.gada 22.jūnijā plkst.4.00 no rīta Nacistiskās Vācijas bruņotie spēki sāka vispārēju uzbrukumu Padomju Savienības teritorijai. Trīs milzīgas vācu armijas straumes jeb trīs armijas grupas “Ziemeļi”, “Centrs” un “Dienvidi” vienlaicīgi sāka uzbrukumu padomju teritorijai no Baltijas jūras piekrastes ziemeļos līdz Melnās jūras kūrortiem dienvidos. 2.pasaules karš ienāca arī Austrumeiropā, tai skaitā arī padomju okupētajās Baltijas valstīs...
Pirms 79 gadiem šajā dienā Nacistiskā Vācija sāka operāciju "Barbarosa", jeb uzbrukumu PSRS teritorijai. Pirmajos kara mēnešos PSRS zaudējumi bija katastrofāli. Kādēļ zaudējumi bija tik lieli valstij, kuras bruņotie spēki gan skaitliski, gan tehnoloģiski bija vislielākie? Tādēļ, ka pati PSRS vēlējās uzbrukt Vācijai! Savukārt Vācijas uzbrukums pārsteidza PSRS nesagatavotu. Tā sākās divu diktatoru - Ādolfa Hitlera un Josifa Staļina izraisīts karš, kas prasīja miljoniem karavīru un civiliedzīvotāju dzīvību.
Brocēnu novada Blīdenes pagasta Tušķu brāļu kapos pārapbedīti pērn augustā atrastie un ekshumētie 66 karavīru pīšļi, kuri 74 gadus atdusējušies mežā Blīdenes pagastā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins rakstā, kas ceturtdien publicēts ASV žurnāla "The National Interest" portālā, aizstāv Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā un Baltijas valstu okupāciju.
1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsniekus. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks: "Mēs nekad vairs nepieļausim tādas situācijas, kādas notika Gulbenes stacijā. Mēs droši varam ticēt sev! Mēs esam un būsim drošībā!".
NBS Komandieris ģenerālleitnants L.Kalniņš: "Karavīram nav vissāpīgāk gūt ievainojumu vai zaudēt kaujā, bet gan neiet kaujā un atdot visu bez cīņas. Tā tas notika toreiz. Mēs bijām gatavi, mēs
Pieminot traģiskos notikumus pirms 80 gadiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēja Baltinavas novadu, lai noliktu ziedus pie 1940. gada 15. jūnija Masļenku traģēdijai veltītās piemiņas zīmes. PSRS uzbrukumā nogalinātajiem Latvijas robežsargiem veltītā piemiņas zīme tika atklāta 2016. gadā, bet Latvijas valsts simtgades svinību programmas atklāšanas akcijas „Apskauj Latviju” ietvaros piemiņas vietā tika stādīts simtgades ozols, kas ir spēka, nelokāmības un izturības simbols.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, atzīmējot Otrā Pasaules kara gadadienu, ir izteicis paziņojumu, kas šķiet mērķēts uz daudziem Krievijas radītajiem mītiem par šo militāro konfliktu, vēsta domnīca "Atlantic Council".
8.un 9.maijs. Ko svin šajos datumos? Kāpēc it kā vienam notikumam ir divas svinamās dienas? Kāpēc atsevišķas sabiedrības grupas Latvijā tik jūtīgi reaģē uz šo datumu vēsturisko nozīmi? Kāpēc kara beigu datums vai, pareizāk sakot, datumi, būtībā šķeļ mūsu sabiedrību?
Izdots dokumentu krājums, kurā vēsturnieks Jānis Riekstiņš apkopojis informāciju par RSRS okupācijas armijas noziegumiem Latvijā no 1940. līdz 1991.gadam, aģentūru LETA informēja Latvijas okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere.
Aizsardzības nozares vadība piedalīsies svinīgajos Otrā pasaules kara upuru piemiņai veltītajos pasākumos, godinot abās pusēs karojošo karavīru piemiņu.