Krievijā Orenburgas apgabala Orskas pilsētas Tagiļskas kapsētā uzstādīta piemiņas zīme 97 latviešu karagūstekņiem, kuri pēc Otrā pasaules kara gāja bojā PSRS totalitārā režīma ierīkotajās karagūstekņu nometnēs.
Lasīt vairāk
Otrais pasaules karš
1940. gada 17. jūnijā Latvijas valsti okupēja Sarkanā armija. 21. jūnijā PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka A. Višinska uzraudzībā sastādīja jauno valdību ar A. Kirhenšteinu priekšgalā.
Jaunā okupācijas vara steigā organizēja tautas Saeimas vēlēšanas, kurās atļāva piedalīties tikai vienam, Maskavā apstiprinātam sarakstam – Darba tautas blokam, citus sarakstus iesniegt neatļāva.
Vēlēšanu rezultātus falsificēja, paziņojot, ka par Darba tautas bloka sarakstu nobalsojuši 97,8% vēlētāju. Jaunievēlētā Saeima, rupji pārkāpjot valsts Satversmi, savā pirmajā sēdē 1940. gada 21
1939. gada septembrī saskaņā ar Molotova -Ribentropa pakta slepeno protokola vienošanos Polijas valsti iznīcināja Vācija un PSRS. Polijas valdība patvērās trimdā Rumānijā, savukārt poļu karavīriem bija jāizvēlas starp vācu vai padomju krišanu gūstā un došanos uz neitrālajām kaimiņvalstīm. Daudzi izvēlējās otru variantu, tādējādi Rumānijā, Lietuvā un arī Latvijā ieplūda poļu karavīri, kuri atbilstoši starptautiskajām tiesībām tika internēti. Tādā veidā arī poļu internētie karavīri kļuva par mūsu vēstures daļu.
80 gadus pēc Latvijas okupācijas Krievijas vēstniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē “Twitter” izplatījusi ierakstu, kurā nelikumīgās vēlēšanas 1940. gada 14. jūlijā ataino kā svētkus. "Sargs.lv" skaidro, kā patiesībā notika “demokrātisko vēlēšanu” organizēšana.
1941.gada 22.jūnijā plkst.4.00 no rīta Nacistiskās Vācijas bruņotie spēki sāka vispārēju uzbrukumu Padomju Savienības teritorijai. Trīs milzīgas vācu armijas straumes jeb trīs armijas grupas “Ziemeļi”, “Centrs” un “Dienvidi” vienlaicīgi sāka uzbrukumu padomju teritorijai no Baltijas jūras piekrastes ziemeļos līdz Melnās jūras kūrortiem dienvidos. 2.pasaules karš ienāca arī Austrumeiropā, tai skaitā arī padomju okupētajās Baltijas valstīs...
Pirms 79 gadiem šajā dienā Nacistiskā Vācija sāka operāciju "Barbarosa", jeb uzbrukumu PSRS teritorijai. Pirmajos kara mēnešos PSRS zaudējumi bija katastrofāli. Kādēļ zaudējumi bija tik lieli valstij, kuras bruņotie spēki gan skaitliski, gan tehnoloģiski bija vislielākie? Tādēļ, ka pati PSRS vēlējās uzbrukt Vācijai! Savukārt Vācijas uzbrukums pārsteidza PSRS nesagatavotu. Tā sākās divu diktatoru - Ādolfa Hitlera un Josifa Staļina izraisīts karš, kas prasīja miljoniem karavīru un civiliedzīvotāju dzīvību.
Brocēnu novada Blīdenes pagasta Tušķu brāļu kapos pārapbedīti pērn augustā atrastie un ekshumētie 66 karavīru pīšļi, kuri 74 gadus atdusējušies mežā Blīdenes pagastā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins rakstā, kas ceturtdien publicēts ASV žurnāla "The National Interest" portālā, aizstāv Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā un Baltijas valstu okupāciju.
1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsniekus. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks: "Mēs nekad vairs nepieļausim tādas situācijas, kādas notika Gulbenes stacijā. Mēs droši varam ticēt sev! Mēs esam un būsim drošībā!".
NBS Komandieris ģenerālleitnants L.Kalniņš: "Karavīram nav vissāpīgāk gūt ievainojumu vai zaudēt kaujā, bet gan neiet kaujā un atdot visu bez cīņas. Tā tas notika toreiz. Mēs bijām gatavi, mēs
Pieminot traģiskos notikumus pirms 80 gadiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēja Baltinavas novadu, lai noliktu ziedus pie 1940. gada 15. jūnija Masļenku traģēdijai veltītās piemiņas zīmes. PSRS uzbrukumā nogalinātajiem Latvijas robežsargiem veltītā piemiņas zīme tika atklāta 2016. gadā, bet Latvijas valsts simtgades svinību programmas atklāšanas akcijas „Apskauj Latviju” ietvaros piemiņas vietā tika stādīts simtgades ozols, kas ir spēka, nelokāmības un izturības simbols.