Šodien aizsardzības ministrs Artis Pabriks viesojas Kuldīgas novadā, lai apmeklētu ikgadējo piemiņas pasākumu, kas veltīts kureliešu leitnanta Roberta Rubeņa vadītā bataljona kaujām 1944. gada rudenī.
Lasīt vairāk
Otrais pasaules karš
Atvaļinātais ASV Gaisa spēku pulkvedis Geils Helvorsens iekļuva vēsturē, Berlīnes gaisa tilta laikā pa lidmašīnas logu izmetot dažas paciņas ar košļājamo gumiju un šokolādi. Šomēnes pulkvedim, kura rīcība PSRS bloķētās Rietumberlīnes iedzīvotājiem deva cerības uz gaišāku nākotni, aprit 100 gadu.
Pirms 76 gadiem - 1944. gada 13. oktobrī - Rīgā ienāca Padomju Savienības Sarkanā armija, padzenot no pilsētas nacistiskās Vācijas karaspēku. Vēlreiz notika okupācijas režīmu maiņa – vācu okupācija noslēdzās, atjaunojās padomju okupācija, kas beidzās tikai līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.
26. septembrī Siguldas novada Mores pagastā notika Otrā pasaules kara Mores kauju 76. gadskārtas atceres pasākumi. Paralēli jau tradicionālajam svētbrīdim pie Roznēnu ozola un pasākumam Mores kauju piemiņas parkā, visas dienas garumā apmeklētājiem bija atvērts arī Mores kauju muzejs. Šogad pasākumu laikā liels uzsvars tika likts uz jauniešu patriotisko audzināšanu un izglītošanu, diskusijas veidā palīdzot izzināt tā laika vēstures notikumus. Turklāt šī diena īpašā atmiņā paliks 33 jaunajiem jaunsargiem no Rīgas un Pierīgas vienībām, jo viņi deva svinīgo solījumu, kļūstot par pilntiesīgiem
Krievijā Orenburgas apgabala Orskas pilsētas Tagiļskas kapsētā uzstādīta piemiņas zīme 97 latviešu karagūstekņiem, kuri pēc Otrā pasaules kara gāja bojā PSRS totalitārā režīma ierīkotajās karagūstekņu nometnēs.
1940. gada 17. jūnijā Latvijas valsti okupēja Sarkanā armija. 21. jūnijā PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka A. Višinska uzraudzībā sastādīja jauno valdību ar A. Kirhenšteinu priekšgalā.
Jaunā okupācijas vara steigā organizēja tautas Saeimas vēlēšanas, kurās atļāva piedalīties tikai vienam, Maskavā apstiprinātam sarakstam – Darba tautas blokam, citus sarakstus iesniegt neatļāva.
Vēlēšanu rezultātus falsificēja, paziņojot, ka par Darba tautas bloka sarakstu nobalsojuši 97,8% vēlētāju. Jaunievēlētā Saeima, rupji pārkāpjot valsts Satversmi, savā pirmajā sēdē 1940. gada 21
1939. gada septembrī saskaņā ar Molotova -Ribentropa pakta slepeno protokola vienošanos Polijas valsti iznīcināja Vācija un PSRS. Polijas valdība patvērās trimdā Rumānijā, savukārt poļu karavīriem bija jāizvēlas starp vācu vai padomju krišanu gūstā un došanos uz neitrālajām kaimiņvalstīm. Daudzi izvēlējās otru variantu, tādējādi Rumānijā, Lietuvā un arī Latvijā ieplūda poļu karavīri, kuri atbilstoši starptautiskajām tiesībām tika internēti. Tādā veidā arī poļu internētie karavīri kļuva par mūsu vēstures daļu.
80 gadus pēc Latvijas okupācijas Krievijas vēstniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē “Twitter” izplatījusi ierakstu, kurā nelikumīgās vēlēšanas 1940. gada 14. jūlijā ataino kā svētkus. "Sargs.lv" skaidro, kā patiesībā notika “demokrātisko vēlēšanu” organizēšana.
1941.gada 22.jūnijā plkst.4.00 no rīta Nacistiskās Vācijas bruņotie spēki sāka vispārēju uzbrukumu Padomju Savienības teritorijai. Trīs milzīgas vācu armijas straumes jeb trīs armijas grupas “Ziemeļi”, “Centrs” un “Dienvidi” vienlaicīgi sāka uzbrukumu padomju teritorijai no Baltijas jūras piekrastes ziemeļos līdz Melnās jūras kūrortiem dienvidos. 2.pasaules karš ienāca arī Austrumeiropā, tai skaitā arī padomju okupētajās Baltijas valstīs...
Pirms 79 gadiem šajā dienā Nacistiskā Vācija sāka operāciju "Barbarosa", jeb uzbrukumu PSRS teritorijai. Pirmajos kara mēnešos PSRS zaudējumi bija katastrofāli. Kādēļ zaudējumi bija tik lieli valstij, kuras bruņotie spēki gan skaitliski, gan tehnoloģiski bija vislielākie? Tādēļ, ka pati PSRS vēlējās uzbrukt Vācijai! Savukārt Vācijas uzbrukums pārsteidza PSRS nesagatavotu. Tā sākās divu diktatoru - Ādolfa Hitlera un Josifa Staļina izraisīts karš, kas prasīja miljoniem karavīru un civiliedzīvotāju dzīvību.