Aktuāli

Ārvalstīs

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 13. jūnijā vairākās publiskās vietās uzstādītas pirmās brīdinājuma zīmes, kas informē par publisku patvertni, kurā iedzīvotāji var patverties neparedzētos, gadījumos, tostarp, piemēram, arī militāra apdraudējuma laikā. Plānots, ka jūnijā šādas zīmes tiks izvietotas jau divdesmit trīs vietās pilsētā. Potenciālās...

Krievija varētu atsaukt Ukrainas un Baltijas valstu neatkarības atzīšanu, otrdien izteicies Krievijas Valsts domes deputāts Jevgēņijs Fjodorovs.

Vācija ir parakstījusi paziņojumu par nodomu pievienoties Somijas vadītajai kopējās bruņumašīnu sistēmas “Patria” 6x6 programmai. Tikmēr oficiālais pievienošanās līgums Vācijai ir jāparaksta līdz 2022. gada beigām. Tādējādi tā kļūs par jau piekto valsti, kas pievienosies daudznacionālās sadarbības pirmajam posmam – Somija, Latvija un Igaunija...

Eiropas Savienība (ES) otrdien no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdz trīs Krievijas bankas, ieskaitot tās lielāko banku "Sberbank".

Krievija nolēmusi apturēt vienošanos, ka ļāva Japānas zvejas uzņēmumiem zvejot ūdeņos pie Kuriļu salām, piektdien vēsta aģentūra "Interfax".

Ārvalstu uzņēmumi turpina aiziet no Krievijas tās sāktā kara dēļ, tāpēc darbu valstī varētu zaudēt līdz pat astoņiem miljoniem cilvēku, ziņo krievu mediji.

7. un 8. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks Reikjavīkā, Islandē, piedalījās Ziemeļu grupas dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē, kur ar kolēģiem diskutēja par reģionālo drošību Ziemeļeiropā, fokusējoties uz palīdzību Ukrainai un Krievijas izvērstā kara Ukrainā ietekmi uz globālo un reģiona valstu drošību.

Rietumvalstu Krievijai noteiktās sankcijas saistībā ar iebrukumu Ukrainā likvidē 15 gados panākto valsts ekonomisko progresu un 30 gadus ilgušo integrāciju ar rietumvalstīm, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (IIF) veikta analīze.

Polijas prezidents Andžejs Duda ir kritizējis Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par dialoga turpināšanu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, neraugoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs noraidījis Berlīnei bieži adresēto kritiku par vilcināšanos sūtīt Ukrainai smago bruņojumu, paziņojot, ka militārā ziņā viņa valsts ir viena no galvenajām Kijivas atbalstītājām.