Krievijas apgaismības jeb izglītības ministrs Sergejs Kravcovs paziņojis, ka ir izveidota jauniešu sabiedriskā kustība “Sila v pravde!”, lai bērniem un jauniešiem stāstītu par vēsturi, izejot no Krievijas pozīcijām, kā arī mācītu jauniešus uzstāties publiski. Jaunizveidotās organizācijas darbu koordinēs Apgaismības (izglītības) ministrija sadarbībā ar Krievijas vēstures biedrību, Krievijas militārās vēstures biedrību un Pedagoģiskās izglītības attīstības asociāciju.
Visticamāk, šādas organizācijas izveidei ir vairāki mērķi. Pirmkārt, turpināt sēt autoritārajiem režīmiem raksturīgās vērtības un principus bērnu un jauniešu vidū. Otrkārt, izmantot sabiedrības jaunākos locekļus Krievijas kara Ukrainā pamatošanas un attaisnošanas naratīvu izplatīšanai valsts propagandā. Treškārt, ņemot vērā, ka minētās biedrības kūrē Krievijas specdienesti, jo SVR direktors Sergejs Nariškins ir Krievijas vēstures biedrības priekšsēdētājs, bet bijušais kultūras ministrs, pašreizējais Krievijas-Ukrainas sarunu delegācijas vadītājs no Maskavas puses Vladimirs Medinskis ir Krievijas militārās vēstures biedrības priekšsēdētājs, nav izslēgts, ka izveidotā jauniešu sabiedriskā kustība “Sila v pravde!” tiek uzlūkota kā potenciālā režīma spēka un ideoloģisko struktūru jauno kadru kalve.
Ir skaidrs, ka režīms ir ieinteresēts jaunās paaudzes izteiksmīgāko kadru atlasīšanā un padarīšanā par režīma sabiedrotajiem. Labs piemērs tam ir Kremļa kopš 2017.gada organizētie konkursi “Lideri Rossiji”.
Visticamāk, uzdevumu izsūtīt šādas vēstules ir devis Krievijas līdera V. Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko, kurš realizēja ideju par konkursu “Lideri Rossiji” un kurš, kā apgalvo izdevums “RBK”, ir kļuvis par Donbasa kuratoru Kremlī Dmitrija Kozaka vietā.
28.aprīlī “Vedomosti” rakstīja, ka S. Kirijenko ir runājis ar gubernatoriem, aicinot palīdzēt Donbasa atjaunošanā, virzot speciālistus uz šo reģionu. Minētais demonstrē, ka S. Kirijenko sparīgi mēģina sevi realizēt kā jaunais Donbasa kurators. Tāpat kadru haotiskā apzināšana parāda režīma negatavību militārās invāzijas Ukrainā kontekstā jautājumā par okupācijas varas īstenošanu un kadru piesaisti.