Latvijas ziņas      Ārzemju ziņas >>

Sagatavojis Dāvis Stalts.
Foto — Laila Bajāre, Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

09. 01. 2009.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku (NBS JS) flotiles mīnu meklētājs M06 «Tālivaldis» devās uz Dāniju, lai Kopenhāgenā pievienotos NATO 1. pastāvīgajai jūras pretmīnu vienībai (NATO SNMCMG1). Šī ir jau trešā reize, kad JS kuģi darbosies pretmīnu vienības sastāvā. 2008. gadā grupā darbojās mīnu meklētājs M04 «Imanta», bet 2007. gadā — mīnu meklētājs M03 «Namejs».

Pirmo reizi pretmīnu vienība dosies uz Vidusjūru. NATO SNMCMG1 sastāvā piedalās arī kuģi no Dānijas, Beļģijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un Vācijas.

Vienības galvenie uzdevumi ir veikt pretmīnu darbību Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Vidusjūrā, kā arī būt gataviem reaģēt krīzes noregulēšanas situācijās.

09. 01. 2009.

Zemessardzes 25. kājnieku bataljona (ZS 25. KB) štābā Gulbenē notika bataljona komandieru maiņas ceremonija. Līdzšinējo komandieri pulkvežleitnantu Valēriju Gabduļļinu nomainīja kapteinis Normunds Baranovs.

Kapteinis Normunds Baranovs dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos sāka 1995. gadā, iestājoties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA). Pēc NAA absolvēšanas 1998. gadā bija rotas komandieris Zemessardzes 65. studentu bataljonā. Pēc starptautiskās operācijas Kosovā (KFOR) 2004. gadā strādāja Zemessardzes štāba Operāciju pārvaldē, bet 2008. gadā absolvēja Baltijas aizsardzības koledžu.

09. 01. 2009.

Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotā Ministru kabineta rīkojuma «Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2009. gadā» projekts.

2009. gadā Nacionālie bruņotie spēki plāno piedalīties 36 mācībās NATO dalībvalstīs un valstīs, kas piedalās programmā «Partnerattiecības mieram», lai pilnveidotu un stiprinātu NATO dalībvalstu savstarpējo militāro sadarbību.

09.—25. 01. 2009.

Latvijas Kara muzejā bija skatāma Lietuvas tūkstošgades programmas izstāde «Lietuva: kultūra un vēsture». Izstādes atklāšanā piedalījās Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks, Lietuvas kultūras ministrs Remiģijus Vilkaitis un Latvijas amatpersonas.

2009. gadā aprit 1000 gadi, kopš Lietuvas vārds pirmo reizi pieminēts rakstu avotos.

Izstāde laikā no 2008. līdz 2010. gadam apceļos daudzas Eiropas valstis, arī Amerikas Savienotās Valstis un Japānu.

12. 01. 2009.

Alūksnes rajona policijas pārvaldē divi Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīri stāstīja policistiem par nesprāgušo munīciju.

Policijas pārstāvji ir pirmie, kas dodas uz vietu, kur tiek atrasts sprādzienbīstams priekšmets, tādēļ karavīri policistiem sniedza informāciju par sprādzienbīstamo priekšmetu veidiem, kā tos atpazīt un noteikt munīcijas bīstamību.

2009. gadā plānotas vairāk nekā 20 šādas prezentācijas Jelgavā, Ludzā, Preiļos, Jēkabpilī, Liepājā, Cēsīs, Aizkrauklē, Balvos, Rīgā, Valmierā, Talsos, Ventspilī, Limbažos, Daugavpilī, Valkā, Rēzeknē, Krāslavā un citur.

12. 01. 2009.

Svinīgā ceremonijā, parakstot aktu par amata pienākumu nodošanu un pieņemšanu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sporta kluba priekšnieka amatā stājās kapteinis Vents Graudiņš, nomainot līdzšinējo Sporta kluba priekšnieku pulkvežleitnantu Agri Lībergu sakarā ar viņa atvaļināšanos no aktīvā dienesta.

Kapteinis Vents Graudiņš bruņotajos spēkos dien kopš 1996. gada, dienestu uzsākot Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur ieguva vada komandiera kvalifikāciju, bet 2004. gadā — arī rotas komandiera kvalifikāciju. Dienesta laikā ir saņēmis vairākus aizsardzības ministra un NBS komandiera apbalvojumus, kā arī Starptautiskās militārā sporta asociācijas (CISM) piemiņas medaļu.

13. 01. 2009.

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais MK noteikumu projekts «Profesionālā dienesta karavīra uzturdevas kompensācijas apmērs un izmaksāšanas kārtība».

MK noteikumi nosaka kārtību, kādā profesionālā dienesta karavīriem izmaksā uzturdevas kompensāciju un nosaka tās apmēru. Karavīru uzturdevas kompensācijas apmērs par karavīra dienas pamata uzturdevu — 7,00 lati; par karavīra dienas papildu uzturdevu nr. 1 — 0,45 lati; par karavīra dienas papildu uzturdevu nr. 2 — 1,75 lati.

Pieņemtie MK noteikumi piemērojami no 2009. gada 1. janvāra.

13. 01. 2009.

Šogad rotācijas kārtībā Latvija ir pārņēmusi no Igaunijas Baltijas aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) vadošās valsts pienākumus.

Saskaņā ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas saprašanās memorandu «Par Baltijas aizsardzības koledžas darbību, pārvaldīšanu un finansēšanu» vadošās valsts pienākumos ietilpst BALTDEFCOL Koordinācijas grupas sanāksmju organizēšana un uzņemšana.

Latvija pārņēma no Igaunijas arī BALTDEFCOL Koordinācijas grupas vadītājas pienākumus, kurus pildīs Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības komandieris.

13. 01. 2009.

Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) notika trešā starptautiskā Jūras spēku vidējā līmeņa štāba virsnieku kursa (JS VLŠVK) atklāšana. Pasākumā piedalījās Jūras spēku komandieris, BALTRON komandieris, Latvijā akreditētie ārvalstu atašeji (no Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas un Polijas), NAA personāls un studenti. Kursā mācīsies 14 Baltijas valstu virsnieki, kā arī studenti no Norvēģijas un Polijas.

Apmācības starptautiskajā kursā notiek angļu valodā saskaņā ar NATO procedūrām un Baltijas aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) metodoloģiju. JS VLŠVK mērķis ir sniegt jaunāko virsnieku sastāvam vispārēju ieskatu par starptautisko un Latvijas nacionālās drošības situāciju, NBS attīstības tendencēm, pamatzināšanas kuģu eskadras līmeņa taktikā, dažādu kaujas un krīzes novēršanas operāciju plānošanā un štāba procedūrās.

Kursā apgūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas tiks noslīpētas trenažieros NATO pretmīnu skolā un uz karakuģiem jūras mācību laikā.

JS VLŠVK ir NBS virsnieka karjeras kurss, kas dod tiesības Latvijas absolventiem saņemt dienesta pakāpi «kapteiņleitnants» un «komandleitnants», Lietuvas virsniekiem — «komandkapteinis».

13.—20. 01. 2009.

Rīgā 1991. gada barikāžu atceres pasākumu laikā Latvijas Kara muzejā tika demonstrētas dokumentālas videofilmas par vēsturiskajiem notikumiem. Atceres pasākumi norisinājās Doma laukumā, pie Vecmīlgrāvja tilta, Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā.

Zaķusalā barikāžu atceres pasākumā piedalījās gan karavīri, gan zemessargi no Zemessardzes struktūrvienībām, kas dislocētas Rīgas rajonā (Zemessardzes štābs, 3. Zemessardzes novada štābs, Zemessardzes Studentu bataljons, Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljons un Zemessardzes 19. kājnieku bataljons). Pasākuma laikā Zemessardzes 19. kājnieku bataljons nodrošināja lauka virtuvi, savukārt Studentu bataljona zemessargi kurināja ugunskuru. NBS štāba orķestris nodrošināja pasākuma muzikālo noformējumu.

Pasākumā piedalījās arī aptuveni 80 jaunsargi no Rīgas rajona un Jēkabpils jaunsargu vienībām.

Zaķusalā tika godināta arī atvaļinātā majora Roberta Millera piemiņa. Piemiņas pasākumā ar runām uzstājās LR aizsardzības ministrs Vinets Veldre un NBS komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs.

14. 01. 2009.

Aizsardzības ministriju atvadu vizītē apmeklēja Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons. Aizsardzības ministrs Vinets Veldre pasniedza Č. Larsonam un ASV aizsardzības atašejam Latvijā pulkvežleitnantam Deividam Holahanam Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojumu «Atzinības goda zīme» par ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā. Aizsardzības ministrs uzsvēra ASV kā Latvijas stratēģiskā partnera nozīmību un Č. Larsona ieguldījumu Latvijas bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā. «Uz ASV mēs vienmēr esam varējuši paļauties, pat visgrūtākajos laikos,» norādīja V. Veldre.

15. 01. 2009.

Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais MK rīkojuma projekts «Par valsts budžeta programmas «Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO» līdzekļu izlietojumu». Tas paredz finansējumu sešiem pasākumiem kopsummā par 210 375 latiem.

2009. gadā plānota dotācija Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas un Latviešu virsnieku apvienības uzturēšanai — 71 460 lati.

Lai saglabātu Latvijas militārās vēstures liecības un izglītotu nākamās paaudzes par Latvijas karavīru cīņām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā, paredzēts atbalstīt Mores kauju piemiņas parka labiekārtošanu 3700 latu apjomā.

2009. gadā plānots turpināt sadarbību arī ar Tulkošanas un terminoloģijas centru. Par 135 210 latiem aizsardzības nozares vajadzībām tiks tulkoti NATO un citi dokumenti, kā arī turpināta terminoloģijas izstrāde.

15. 01. 2009.

Aizsardzības ministrija (AM) nodeva Dienvidkaukāza un Moldovas aizsardzības reformu atbalsta koordinācijas foruma (South Caucasus and Moldova Clearing House) vadītāja pilnvaras Rumānijai.

AM valsts sekretārs Jānis Sārts, paužot gandarījumu par paveikto, foruma noslēgumā norādīja, ka Latvijai izdevies īstenot paredzēto, nostiprinot forumu par efektīvu, ikdienā izmantojamu aizsardzības reformas instrumentu Dienvidkaukāzā un Moldovā.

15. 01. 2009.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvlaukumā strādnieki zemes darbu laikā atrada nesprāgušu 120 mm kalibra artilērijas lādiņu no Otrā pasaules kara laika, kas gulēja trīs līdz četru metru dziļumā. Notikuma vietā ieradās Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas speciālisti. Nākamajā dienā viņi Cekulē lādiņu neitralizēja uzspridzinot.

17. 01. 2009.

Zemessardzes 25. kājnieku bataljona (ZS 25. KB) štābā Gulbenē notika zvēresta došanas ceremonija, kurā 16 jaunieši un jaunietes no Gulbenes un rajona nodeva zemessarga zvērestu un tika uzņemti Zemessardzē. Pirms zvēresta zemessargu kandidāti mēnesi ilgā apmācībā apguva ierindas mācību un militāros reglamentus.