Politika

Pasaule ir mainījusies

Līga Lakuča
Foto — Gatis Dieziņš.

— Vai jūs paredzat izmaiņas NATO militārās politikas ievirzēs saistībā ar neseno Krievijas—Gruzijas militāro konfliktu?

— NATO viedoklis attiecībā uz Gruziju, teiksim tā, ir lielā mērā politisks jautājums, ļoti nozīmīgs NATO štāba politisks jautājums. Es pārstāvu NATO Militāro komiteju. Es vēlētos atzīmēt pāris lietas, pirmkārt, NATO politiskie vadītāji ir valstu un valdību vadītāji, kas ir atklāti pauduši, ka šis jautājums rada aliansei bažas. Mūsu politiskie vadītāji ir skaidri norādījuši, ka viņi pilnībā atbalsta ES, Krievijas Federācijas un Gruzijas noslēgto vienošanos, un ir aicinājuši Krievijas Federāciju izpildīt visus panāktās vienošanās nosacījumus. NATO ir parādījusi, ka tā ciena un ievēro Gruzijas suverenitāti. Runājot par mūsu militārajām attiecībām ar Krieviju, pašlaik Krievijas puse ir atlikusi lielāko sadarbības projektu izpildi. Līdz ar to NATO un Krievijas attiecības, NATO politisko vadītāju vārdiem sakot, ir «savādākas nekā parasti». Tā rezultātā, protams, ir cietušas mūsu savstarpējās attiecības. Mēs ļoti nopietni uztveram ar Krievijas Federāciju laika gaitā izveidotās attiecības, kas īpaši aktualizējās pēc NATO — Krievijas padomes izveidošanas 1997. gadā. Mēs augsti vērtējam militārās attiecības ar Krieviju un vēlamies, lai tās atkal normalizētos un būtu tādas kā līdz šim. Bet šobrīd vēl ir vairāki neatbildēti politiski jautājumi, kuriem ir jāmeklē risinājums.

— Kāda, jūsuprāt, ir NATO nākotne? Vai tai vajadzētu vairāk pievērsties iekšējās aizsardzības nostiprināšanai vai arī turpināt palielināt dalību starptautiskajās operācijās?

— Tas ir tiešām labs jautājums. Ir tādas NATO un aizsardzības stratēģijas jomas, kuras nav mainītas gadus piecpadsmit, divdesmit. Taču ir arī tādas, kuras ir mainītas. Sākšu ar tām, kas nav mainītas. Pirmkārt, NATO alianses būtība ir rūpēties par kolektīvo aizsardzību un par katras alianses dalībvalsts drošību. Aliansē ir 26 valstis, un kolektīvo drošību nevar sadalīt. Nav svarīgi, cik liela ir valsts, nav svarīgi, kur tā ģeogrāfiski atrodas. NATO alianses pamatprincips ir nopietni attiekties pret katras valsts dalību. Minēšu jums kolektīvās drošības piemēru: es esmu NATO virsnieks, vienlaikus esmu arī Amerikas Savienoto Valstu virsnieks un varu ar lepnumu un uzticību šai aliansei teikt, ka NATO vēsturē pirmā reize, kad tika izmantots 5. paragrāfs, t. i., alianses valstis pieņem kopīgu lēmumu, ja kādai no tās dalībvalstīm ir uzbrukts, un alianse iet palīgā, bija gadījums ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas bija 2001. gada 11. septembra starptautisko teroristu uzbrukums. Es akcentēju šo gadījumu, jo tikai pirms septiņiem gadiem pirmo reizi tika izmantots šis paragrāfs. Tātad nav svarīgi, cik liela ir jūsu valsts, nav svarīgi, kur tā atrodas, jo tāds ir NATO pamatprincips.

Par to, kas ir mainījies. Ir mainījusies pati pasaule, ir mainījies apdraudējums, ar ko mēs šodien saskaramies. Un jāatzīst, ka 2008. gadā salīdzinājumā ar laiku pirms divdesmit gadiem vairākums šo draudu atrodas ārpus mūsu robežām. Ir starptautiskā terorisma draudi, ir masu iznīcināšanas ieroču draudi, apdraudējums nāk no nedrošām valstīm. Mēs esam aliansē, kas vada operācijas vietās, kuras ir tālu aiz mūsu robežām. Mēs vadām operācijas ar ANO mandātu Balkānos, vadām operācijas ar ANO mandātu Afganistānā. Un šāda veida operācijas prasa no mums attīstīt citādas spējas, atšķirīgas no tām, kas mums bija pirms divdesmit gadiem. Tās ir ekspedīcijas spējas, spējas pārvarēt lielus attālumus un ilgu laiku piedalīties operācijās tālu no mājām.

— Kāda, jūsuprāt, ir nākotne mazo valstu bruņoto spēku ieguldījumam starptautiskajās operācijās?

— Katrai alianses valstij ir jāattīsta savi bruņotie spēki, vadoties pēc savām tradīcijām, pēc sava skatījuma uz pasauli, pēc tā, kādu ieguldījumu tā varētu sniegt kopējai lietai, ņemot vērā, vai tā ir vēl kādā drošības organizācijā. Šinī gadījumā mēs runājam par Latviju un NATO. Jūsu valsts virzienu var noteikt tikai un vienīgi jūsu ievēlētās amatpersonas, konsultējoties ar militārajiem padomniekiem. Man ir pāris novērojumi. Uz mani ir atstājis lielu iespaidu tas, kā Latvija ir modernizējusi un attīstījusi savus bruņotos spēkus pēdējo piecu gadu laikā. Runājot par mazākām valstīm, — tām ir jāsniedz ieguldījums NATO operācijās savu spēju robežās. Šobrīd lielākās NATO operācijas ir Afganistānā un Kosovā. Latvijas ieguldījums šajās operācijās ir iespaidīgs, ņemot vērā tās mērogus. Afganistānā pašlaik dien 115 Latvijas karavīri. Un daudzi no viņiem ir izvietoti šīs valsts ziemeļos Norvēģijas kontingenta sastāvā. Pirms šīs intervijas man bija iespēja tikties ar lielisku virsnieku, Latvijas armijas majoru, kurš gatavojās vadīt 20 latviešu karavīru komandu, kas atbalstīs vienu no mūsu galvenajām misijām Afganistānā, proti, sniegs palīdzību Afganistānas Bruņotajiem spēkiem apmācības jomā, lai tie varētu pārņemt atbildību savās rokās. Tas ir ļoti nozīmīgs ieguldījums. Kosovā, savukārt, jums dien ap 20 karavīri. Viņu dalība tiek augstu vērtēta. Par citām NATO iniciatīvām, piemēram, NATO Reaģēšanas spēkiem, — arī tur Latvija piedalās ar savu ieguldījumu. Tikko notikušajā sanāksmē jūsu Apvienotajā operāciju vadības centrā Sauszemes spēku komandieris iepazīstināja mani ar turpmākajiem attīstības plāniem, kuri iekļauj ievērojamu palielinājumu jūsu ieguldījumā NATO Reaģēšanas spēkos, kas palīdzēs tālākajā jūsu bruņoto spēku modernizācijā. Tātad dalība operācijās būtu viena no ieguldījuma jomām vai arī piedalīšanās galvenajās transformācijas jomās un NATO Reaģēšanas spēkos.

Vēl viena sadarbības joma varētu būt starp sabiedrotajiem, valstīm, kas ir līdzīgas pēc lieluma un varbūt arī atrodas vienā reģionā. Piemēram, es zinu, ka Latvijas bruņotajiem spēkiem ir daži ļoti daudzsološi projekti, kurus tie turpina attīstīt kopā ar saviem Baltijas sabiedrotajiem — Igauniju un Lietuvu.

Un kā trešo jomu es varētu minēt sadarbību ar lielākām partnervalstīm, no kuru atbalsta jūs varētu gūt labumu, attīstot jaunas spējas un vienības. Tādējādi jūs varat kļūt par neatņemamu šo valstu militāro formējumu sastāvdaļu.

— Pastāstiet, kā jūs jūtaties Latvijā? Kādu jūs redzat Latviju?

— Šis ir mans pirmais ceļojums uz Latviju, un šī īsā uzturēšanās Rīgā mani ir ļoti iespaidojusi, tas man ir liels ieguvums. Man bija iespēja vērot jūsu bruņotos spēkus, ko es savā laikā, būdams jauns amerikāņu virsnieks, nekad nebūtu iedomājies pieredzēt. Pirmajos 17 savas karjeras gados es daudz domāju par Varšavas pakta valstīm, bet man pat sapņos nevarēja rādīties, ka es kādreiz būšu Rīgā jau kā dienesta pakāpē augstāks virsnieks un ka šī lieliskā valsts Latvija būs brīva un neatkarīga, ka tā būs NATO dalībvalsts. Esot šeit, es redzu milzīgo progresu, ko jūs esat sasnieguši politiskajā un ekonomiskajā jomā. Jūs esat attīstījuši savus bruņotos spēkus, ne tikai lai kļūtu par NATO dalībvalsti, bet arī lai palīdzētu aliansei eksportēt drošību uz citiem reģioniem pasaulē. Šī ir ļoti īpaša diena manā dzīvē. Paldies!