Militārā mozaīka

Zinātnieki cīnās par ievainoto karavīru dzīvību saglabāšanu

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi kapteine Vizma Kaļčeva.

Vienā no Afganistānā izvērstajiem ASV BS lauka hospitāļiem tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība ievainotam karavīram.

Pēc Pentagona pasūtījuma ASV Moderno aizsardzības pētniecības projektu aģentūra (Defense Advanced Research Projects Agency, DARPA) ir piešķīrusi gandrīz 10 miljonus dolāru Teksasas Pirmsklīnisko pētījumu institūtam (Texas A&M’s Institute for Preclinical Studies, TIPS), kam tuvāko 18 mēnešu laikā uzticēts izstrādāt metodiku, kas ļautu vismaz līdz sešām stundām paildzināt karavīra izdzīvošanas izredzes pēc liela asiņu zaudējuma ievainojuma rezultātā kaujas laukā. Pie šī pētījuma strādās vairāk nekā 15 TIPS zinātnieki un speciālisti, kas atzīti par labākajiem savā jomā. Kā viens no iespējamiem šī uzdevuma risināšanas variantiem tiek izskatīta iespēja uz laiku «pārtraukt» karavīra organisma dzīvības funkcijas (tiek apturēta asinsrite, smadzeņu darbība utt.), kamēr būs iespējams sniegt pilnvērtīgu medicīnisko palīdzību.

Pentagons ar DARPA un citu nacionālo pētniecisko struktūru palīdzību cenšas panākt, lai ievērojami samazinātos dzīvā spēka zaudējumi kaujas laukā. Mūsdienu bruņotajos konfliktos arvien biežāk karavīri gūst nevis šautas brūces, bet gan nopietnus ievainojumus mīnu un improvizētu spridzekļu sprādzienos. Statistika liecina, ka procentuāli visvairāk karavīru nomirst tāpēc, ka sprādziena izraisīta ievainojuma dēļ zaudē daudz asiņu. Pēc mediķu aplēsēm, lielas asiņošanas gadījumā cilvēka izredzes izdzīvot ievērojami samazinās jau aptuveni pēc stundas. Tomēr mūsdienu konfliktos bruņoto spēku medicīniskās palīdzības dienestiem nepieciešams daudz vairāk laika cietušo evakuācijai no kaujas lauka, klasifikācijai pēc ievainojuma smaguma pakāpes un pilnvērtīgas medicīniskās palīdzības sniegšanai.

TIPS speciālistiem uzdots atrast tādu preparātu, kura injicēšana iespējama uz vietas kaujas laukā, lai pagarinātu laika periodu, kurā iespējams izglābt stipri asiņojošā ievainotā karavīra dzīvību. Eksperimentus ar jauno preparātu būs jāveic ar anestēzijai pakļautām cūkām, jo tieši šo dzīvnieku sirds un asinsvadu sistēma ļoti līdzinās cilvēkam. Līdz šim amerikāņu zinātnieki, ko finansē Pentagons, jau ir izpētījuši, ka cilvēka organisms teorētiski uz laiku varētu tikt iemidzināts, iedarbinot analoģisku mehānismu tam, ko ziemošanas periodā izmanto olbaltumvielas. Tomēr jāatzīst, ka praktisku pētījumu šajā virzienā vēl nav.

Kā progresīvu izpētes virzienu, lai panāktu cilvēka ilgāku izdzīvošanu spēcīgas asiņošanas gadījumā, var minēt arī mākslīgas klīniskās nāves izraisīšanas metodiku. To jau ir izdevies panākt amerikāņu zinātniekiem, izstrādājot speciālu maisījumu, kurā viena no galvenajām sastāvdaļām ir sērūdeņradis. Šī viela ievērojami palēnina oksidēšanās procesus organismā, rezultātā izraisot klīnisko nāvi. Līdz šim minētais maisījums ir veiksmīgi izmēģināts nematodēm, vāverēm un žurkām. Injicējot šo preparātu grauzējiem un panākot to dzīvības funkciju īslaicīgu apstāšanos, no grauzēju organisma tika izsūknēts 60% asiņu. Šādā stāvoklī grauzēji atradās aptuveni 10 stundas un pēc tam tika veiksmīgi reanimēti, veicot trūkstošo asiņu pārliešanu.

Pēdējos gados Pentagons finansē vēl vienu līdzīgu kaujas laukā ievainoto karavīru dzīvības un veselības aizsardzības projektu. DARPA uzticēto pētījumu mērķis ir izstrādāt līdzekli vai ierīci, kas ļautu uz laiku «iesaldēt» kaujas laukā traumētas galvas smadzenes, tādējādi palēninot neatgriezeniskos smadzeņu bojājumus, kas seko sprādzienā gūtām galvas traumām. Šis pētniecības virziens kļūst arvien aktuālāks sakarā ar ASV iesaistīšanos karā pret terorismu, kam arvien raksturīgākas ir karavīru smadzeņu traumas, ko izraisa teroristu uzstādīto improvizēto spridzekļu detonācija. Smadzeņu traumas ir sevišķi postošas to dubultā kaitējuma dēļ, proti, galvas ievainojumā tiek mehāniski bojāti audi un asinsvadi, kā arī tiek kropļoti smadzeņu šūnās notiekošie bioķīmiskie procesi, izraisot liela skaita smadzeņu šūnu bojāeju. Rezultātā var iestāties cilvēka nāve vai arī rasties mentālās problēmas, ar kurām karavīri spiesti cīnīties vēl ilgi pēc atgriešanās no kaujas operācijām.

Pēdējos gados veiktie pētījumi parāda, ka smadzeņu sasaldēšana var mazināt sirdstriekas vai aneirisma izraisītu asinsvadu plīsumu risku. DARPA pētnieki cenšas izstrādāt līdzīgu metodiku, kas galvas traumas gadījumā ļautu sasaldēt smadzenes, mazinot to bojājumus. Vislielākās grūtības sagādā tas, kā atrast piemērotāko pazemināto temperatūru, kas smadzenēs radītu vēlamo efektu — palēninātu ievainojuma postošos procesus, taču nenodarītu neatgriezenisku kaitējumu smadzeņu darbībai. Problēmas būtība slēpjas tajā, ka atkarībā no konkrēta karavīra fizioloģiskajām īpatnībām un atkarībā no galvas traumas rakstura smadzeņu pieļaujamā atdzesēšanas temperatūra ir atšķirīga. Lietošanai kaujas apstākļos ideāli piemērota galvas smadzeņu atdzesēšanas iekārta būtu tāda, kurai būtu atgriezeniskā saite ar smadzenēm. Respektīvi, šādā iekārtā ir jābūt speciāliem devējiem, kas tiek pieslēgti smadzenēm un kontrolē to stāvokli, koriģējot temperatūru, lai smadzenēm netiktu nodarīti neatgriezeniski bojājumi. Svarīgs pētījumu posms ir saistīts arī ar katram ievainotajam karavīram piemērotākās smadzeņu atdzesēšanas pieļaujamās robežas diagnostiku.

Ja Pentagona iniciētie un finansētie zinātniskie pētījumi izrādīsies veiksmīgi, šos sasniegumus varēs izmantot ne tikai ievainoto karavīru dzīvību glābšanai, bet arī civilajā dzīvē, piemēram, autokatastrofās un dabas katastrofās cietušo upuru dzīvības glābšanai. Galvas smadzeņu «kontrolētas iesaldēšanas» tehnoloģija vai arī speciāla injekcija organisma dzīvības procesu mākslīgai apturēšanai līdz brīdim, kamēr tiek nodrošināta kvalificēta palīdzība, var kļūt par vienu no nozīmīgākajiem 21. gadsimta sasniegumiem medicīnas jomā.