Uzsākot Kanādas vadītās NATO kaujas grupas beztermiņa misiju nelielajā, taču stratēģiski nozīmīgajā Baltijas valstī, šī gada jūnijā Kanāda nosūtīs uz Latviju „kiberkaravīrus”. Tas tiks darīts, lai aizsargātu Kanādas datortīklus un informāciju par Kanādas bruņotajiem spēkiem no pastāvīgiem Krievijas uzbrukumiem.
Metjū Fišers: Lai dotu prettriecienu Krievijai, Latvijā būs arī Kanādas “kiberkaravīri”
Jūnijā 450 Kanādas karavīru dosies uz Latviju, lai darbotos kā atturēšanas spēks pret Krievijas agresiju. Taču jau šobrīd Kanādas bruņotie spēki sagatavo savus karavīrus tam, ka, izplatot nepatiesas ziņas par viņu uzvedību un NATO mērķiem Centrāleiropā, pret viņiem var tikt vērsta Kremļa vadīta, nomelnojoša kampaņa, lai radītu nesaskaņas starp Kanādas un Latvijas karavīriem.
„Mums viss ir jāizdara pareizi. Mums ir jāierodas Latvijā ar stipru aizsardzības stāju,” sacīja nesen izveidotās Apvienoto spēku kiberkomponentes komandieris brigādes ģenerālis Pols Raterfords (Paul Rutherford). „Pats galvenais – mēs atzīstam kiberdraudus kā karadarbības jomu … Mēs visu laiku esam pakļauti uzbrukumiem.”
“Mēs izglītosim savus karavīrus par ievainojamībām, kas saistās ar aktivitātēm ne tikai profesionālajā dienestā, bet arī sadzīvē un publiskajā telpā, jo Krievija ir īsts eksperts kiberkaradarbības un informatīvās karadarbības jomā.”
Esot Latvijā, karavīriem jābūt gataviem ne tikai novērst mēģinājumus uzlauzt militāros datortīklus, bet arī aizsargāties pret klaju dezinformāciju. To jo īpaši pasvītroja gadījums februārī, kad divu nedēļu laikā kopš Vācijas vadītās kaujas grupas ierašanās Lietuvā, galvenajos medijos un sociālo tīklu vietnēs parādījās nepatiesa informācija par vācu karavīriem, kas esot izvarojuši lietuviešu sievietes.
„Mēs varējām novērot, cik ātri tas notika ar vāciešiem. Tas mums parāda, ko varam sagaidīt mēs,” sacīja pulkvežleitnants Ričards Pero (Richard Perreault), kurš nesen atgriezies no Latvijas. „Vai viņi mēģinās? Jā, protams. Mēs sagaidām šādu rīcību no Krievijas.”
Kanādiešu pieeja misijai Latvijā būs ļoti atšķirīga no tās, ar kādu tie devās uz Kandahāru. „Turp mēs devāmies noskaņojušies karadarbībai,” sacīja pulkvežleitnants R.Pero. Lai cīnītos pret Krievijas mēģinājumiem veidot savu naratīvu, atspoguļojot nepatiesu un maldinošu informāciju, „mēs atspoguļosim faktus un patiesību”, sacīja pulkvežleitnants R.Pero. „Mēs atspoguļosim skaidru un caurspīdīgu informāciju. Ja mēs konstatēsim nepatiesus faktus, mēs rīkosimies.”
Draudi, ko rada kiberuzbrukumi, bija tik ievērojami, ka bruņotie spēki ir izveidojuši jaunu kibernozares specialitāti, sacīja brigādes ģenerālis P.Raterfords.
„Mēs vēlamies iesaistīt cilvēkus šajā jomā, lai viņi kļūtu par tā saucamajiem kiberkaravīriem,” uzsvēra ģenerālis. „Lai noturētu šos ekspertus, mums ir nepieciešamas nodrošināt viņiem karjeras izaugsmes iespējas.”
„Tas ir tas, kā dēļ viņi dzīvo un sapņo, un mums tas ir viņiem jānodrošina. Mēs vēlamies plaša spektra kiberoperatorus. Mums ir nepieciešami analītiķi, kas spēj saprast. Mums ir arī nepieciešami cilvēki, kas saprot informāciju un mūsu sistēmas stiprās un vājās puses. Mums ir daudz jāiegulda, lai no kiberperspektīvas, mēs varētu plānot un atbalstīt mūsu aizsardzību,” uzsvēra brigādes ģenerālis P.Raterfords.
Šo karavīru apmācība, karjera un pietiekams atalgojums bija prioritāri, lai viņi vēlētos palikt bruņotajos spēkos. Brigādes ģenerālis P. Raterfords uzsvēra, ka tikpat nozīmīgas bijušas investīcijas jaunākajās tehnoloģijās, kas kiberkaravīriem nepieciešamas darbam.
Līdzīgi kā Ukraina, arī Baltijas valstis ir īpaši jutīgas pret Krievijas propagandu un tā dēvētajiem troļļiem, jo Maskavas televīzijas kanāli ir viegli pieejami lielai daļai krievvalodīgo. Lietuvas vēstnieks ASV ir teicis, ka safabricētas ziņu pārraides no Krievijas tiek veidotas, lai noskaņotu Lietuvas iedzīvotājus pret NATO.
Pirmoreiz Krievijas kiberuzbrukumi piesaistīja lielu uzmanību 2007. gadā, kad Igaunijas parlaments, bankas un mediji tika pārpludināti un paralizēti ar milzīgu daudzumu elektronisko mēstuļu un vīrusiem. Savukārt nesen Krievija bija vienīgā aizdomās turamā par kiberuzbrukuma izraisīšanu, kas mēģināja apturēt Ukrainas elektrotīkla un banku sistēmas darbību.
Maskava tiek apsūdzēta arī par kibernoziegumiem, kas mēģinājuši traucēt ASV prezidenta vēlēšanu norisi un kavēt vēlēšanas Eiropā, sākot no Norvēģijas līdz pat Itālijai.
Krievijas pūliņu iemesls noskaidrojās šajā nedēļā ar atklājumu – kas nekad nav ticis noliegts, taču līdz šim bijis nezināms –, ka Kanādas Ārlietu ministres Kristijas Frīlendas (Chrystia Freeland) vectēvs Otrā pasaules kara laikā vadījis pronacistisku izdevumu Ukrainā.
Šī ir daļa no tā, ko viens no nozīmīgākajiem Krievijas ģenerāļiem Valērijs Gerasimovs ir nosaucis par „hibrīdkaru”. Kibervide „paver plašas asimetriskas iespējas ienaidnieka cīņas potenciāla samazināšanai,” Gerasimovs izteicies kādā rakstā, kas publicēts pirms četriem gadiem.
Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš ir tuvu stāvoša persona Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, nesen paziņojis, ka tiek radīta jauna militārā vienība, kas paredzēta informatīvo operāciju veikšanai.
Kā pārliecinājās ASV bruņotie spēki Afganistānā, datortīklus var nopietni apdraudēt pat karavīrs, kurš ārpus bāzes teritorijas iegādājas ar datorvīrusu inficētu USB zibatmiņu.
„Tas ir tieši tas, par ko es runāju,” sacīja brigādes ģenerālis P.Raterfords. „Viņiem ir jābūt labi izglītotiem tehnoloģiju jomā,” viņš sacīja. „Viņiem jāzina, kā izmantot tādas ierīces kā viedtālruni un jāzina, kad tos neņemt līdz.