Kanādas spēki apmetīsies Latvijā uz ilgāku laiku, lai atturētu Krievijas agresiju

NATO
Pēc edmontonjournal.com materiāliem
8123F5B2F22C4931B2BD4AA0AB140BF2.jpg

Pirmoreiz kopš Aukstā kara beigām, sākot ar šī gada jūniju, Kanādas bruņotie spēki pastāvīgi uzturēsies Eiropā, lai atturētu Krieviju no satraucošām aktivitātēm reģionā.

Kanādas spēki apmetīsies Latvijā uz ilgāku laiku, lai atturētu Krievijas agresiju

Apmēram 450 kanādiešu kontingentu vadīs Edmontonā bāzētie Princeses Patrīcijas Kanādas Vieglie kājnieki, kuru štābs atradīsies Ādažu bāzē.

No šejienes NATO jaunākās operācijas “Enhanced Forward Presence” ietvaros Kanāda vadīs bataljonu ar 1200 līdz 1500 karavīriem no Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.

Apmēram 4000 karavīru, kas iekļauti četru daudznacionālo kaujas grupu sastāvā, tiek nosūtīti uz Poliju, Lietuvu, Igauniju un Latviju, lai papildinātu un atbalstītu katras uzņemošās valsts militārās spējas un attīstītu savstarpējo sadarbspēju.

Kanādas atbalsta spēkus pārstāvēs 3. Kanādas divīzijas karavīri, kuriem iepriekš bija paredzēts doties uz Dravsko Pomorskije (Drawsko Pomorskie) mācību bāzi ziemeļrietumu Polijā operācijas “Reassurance” ietvaros, kas tika uzsākta 2014. gadā.

Kanādiešu vietu Polijā aizpildīs ASV vadītā kaujas grupa, kurā ietilpst Rumānija un Lielbritānija.

Atturēšana

Brigādes ģenerālis Saimons Heteringtons (Simon Hetherington) sacīja, ka Kanāda būs atbildīga par to, lai visu nosūtošo valstu karavīri Latvijā veidotu „vienu saliedētu, sadarboties spējīgu vienību”.

“Katras nācijas stiprās puses ir jāapvieno, lai veidotu savstarpēji saskaņotus un efektīvus atturēšanas spēkus,” brigādes ģenerālis S.Heteringtons sacīja ziņu aģentūrai Postmedia. “Pašreiz mums nav nekāda nodoma veikt agresīvas patruļas vai demonstrēt spēku.”

Tā kā Latvijas, kura tika uzņemta NATO saimē 2004. gadā kopā ar pārējām Baltijas valstīm, pašas armija ir neliela, tā paļaujas uz Alianses aizsardzības mandātu, ka uzbrukums vienai valstij nozīmē uzbrukumu visām Alianses valstīm, lai aizsargātu savas valsts neatkarību.

NATO palielinātā militārā klātbūtne paredz nodrošināt, ka Krievija nepārkāpj savas robežas Austrumeiropā, ja Maskava vēlētos pārbaudīt 28 NATO dalībvalstu apņemšanos.

Brigādes ģenerālis S.Heteringtons, kurš ir nesen atgriezies no Latvijas, sacīja, ka cilvēki, ar kuriem viņš ir runājis, ir vienoti savā vēstījumā.
“Viņi nevēlas, lai vēsture atkārtojas,” viņš sacīja. “Latvieši izsakās skaidri. Viņi to jau reiz ir pārdzīvojuši. Viņu aizsardzības stratēģija ir atturēt, aizsargāt un izrādīt enerģiju un elastīgumu.”

Brigādes ģenerālis S.Heteringtons sacīja, ka lēmums izvietot Kanādas bruņotos spēkus un, iespējams, arī viņu ģimenes Baltijā uz vairākiem gadiem tika pieņemts, lai nodrošinātu konsekventu un nepārtrauktu militāro klātbūtni Latvijā.

“Pa šiem gadiem mēs esam secinājuši, ka bruņoto spēku vadības līmenī ir jābūt šādai konsekvencei,” viņš sacīja.

“Tas nebūs īslaicīgi.”

Nemiers pieaug

Kopš Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā Latviju divreiz ir okupējuši bijušās Padomju Savienības spēki un vienreiz - nacistiskā Vācija, tāpēc Latvijas tauta, kas nav daudz lielāka par 2 miljoniem, ir iepazinusi briesmu darbus, uz ko ir spējīgi tās austrumu kaimiņi.

Militārajā bāzē Pleskavā, mazāk nekā 100 kilometru attālumā no līkloču robežas, kas Latvijai ir kopīga ar tās bijušo okupantu, atrodas 76. Gaisa desanta divīzija - vienība, kuras rūdītie karavīri ir divu Čečenijas karu veterāni un kuri bija galvenais Krievijas iebrūkošais spēks Dienvidosetijas konfliktā Gruzijā 2008. gadā.
Jāpiemin arī Krievijas nesenās agresijas izpausmes, ieskaitot Krimas anektēšanu 2014. gadā un Maskavas atbalstu separātistiem, kas cīnās pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem konfliktu plosītajā Doņeckas apgabalā – tas viss ir baiss atgādinājums par Latvijas pagātni.

Turklāt Eiropas lielākais pretinieks nesēž bezdarbībā, kamēr NATO izvieto savus spēkus reģionā.

Maskava plāno divas apvienoto spēku militārās mācības — “Slāvu brālība” un “Zapad 2017” — ar Serbiju un Baltkrieviju jūnijā un septembrī. NATO lēš, ka Krievijas bruņoto spēku apjoms uz rietumiem no Maskavas sasniegs 330 000 karavīru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa Aizsardzības ministrijas pārstāvji nekavējoties un atkārtoti ir nosaukuši NATO militāro paplašināšanos par tīši provokatīvu un agresīvu Rietumu rīcību.

Turpretim NATO apgalvo, ka spēku izvietošana ir atbilde uz “agresīvo retoriku” un “pieaugošajām militārajām aktivitātēm un provokācijām pie NATO robežas.”
“Mūsu loma ir paust Kanādas apņemšanos NATO un sargāt NATO priekšējās līnijas,” sacīja brigādes ģenerālis S.Heteringtons

“Mēs neesam diplomāti, mēs esam karavīri, bet tas ir patīkami - būt laipni gaidītiem, jo mēs esam ieradušies palīdzēt, ja tas būs nepieciešams.”

Apmācība Ukrainā turpinās

Lai arī galējais lēmums par to, vai Kanāda turpinās iesaistīties Ukrainas karavīru apmācībā, vēl tikai tiks pieņemts, paredzēts, ka apmācības misija beigsies 31. martā un, kā informē brigādes ģenerālis S.Heteringtons, 3. Kanādas divīzija ir tikpat profesionāla kā vienmēr.

“Mēs esam gana elastīgi un nepieciešamības gadījumā varēsim veikli reaģēt un piemēroties, ja mandātā tiktu veiktas izmaiņas,” viņš sacīja.

Rotācijas kārtībā kopš 2015. gada vasaras, aptuveni 600 Kanādas karavīru ir pabijuši reģionā, palīdzot uzlabot Ukrainas karavīru spējas un apmācot tos sadarboties nelielās grupās, sniegt pirmo palīdzību kaujas laukā, veikt uguns un kustības un savstarpējās komunikācijas vingrinājumus un veikt atmīnēšanu.

Brigādes ģenerālis S.Heteringtons sacīja, ka savas pēdējās vizītes laikā reģionā dzirdējis atzinīgus vārdus, kā Kanādiešu apmācības rezultātā kaujas laukā tiek glābtas karojošo karavīru dzīvības.

“Mums nav bijis iespējas veikt izmaiņas institucionāli, taču tas pakāpeniski notiek zemākos līmeņos,” viņš sacīja.

Kanādas iesaiste Austrumeiropā

Edmontonā bāzēto 3. Kanādas divīzijas karavīru vadībā Kanāda ir panākusi, ka tās sarkanbaltais karogs ar kļavas lapu kopš 2014. gada ir labi redzams Austrumeiropā kā apliecinājums Kanādas ilgstošajām saistībām ar NATO sabiedrotajiem un karavīriem Ukrainā.

Operācija “Unifier”

Ukraina
Atrašanās vieta
Stariči (Starychi)
Sākuma datums: 2015. gada vasara
Beigu datums: Paredzēts 31.03.2017, taču var tikt pagarināta uz nenoteiktu laiku
Pašreiz Kanādas kontingents = aptuveni 160 karavīri
Militārais personāls: Apmēram 600 3. Kanādas divīzijas karavīri ir apmācījuši apmēram 3100 Ukraiņu karavīrus

Sīkāka informācija:
– Vairākums Kanādas karavīru uzturas netālu no Ļvovas, Starptautiskajā miera uzturēšanas un drošības centrā, bet neliela daļa karavīru ir izvietoti Kamjaņec Podoļskijā, Ukrainas Aizsardzības ministrijas atmīnēšanas centrā.
– Operācija tika uzsākta pēc Krievijas īstenotās Krimas anektēšanas, pamatojoties uz Kanādas un Ukrainas valdību divpusējo vienošanos.
– Kanādas karavīru pamatuzdevums ir viens un tas ir vērsts tikai un vienīgi uz apmācību, lai uzlabotu Ukrainas militārpersonu profesionalitāti, cīnoties ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem nemierīgajā Doņeckas apgabalā valsts austrumos. Kanādas karavīri vada Ukrainas kolēģu apmācību par ieročiem un pirmās palīdzības sniegšanu kaujas apstākļos, uguns un kustības un savstarpējās komunikācijas vingrinājumus, militārās policijas apmācību un apmācību par izlūkošanu.

Operācija “Reassurance”

Polija
Atrašanās vieta:
Drafsko Pomorskije (Drawsko Pomorskie)
Sākuma datums: 2014. gada maijs
Beigu datums: Kanādas bruņoto spēku darbība Polijā beidzas jūnijā
Pašreizējais Kanādas kontingents = aptuveni 200 karavīru
Militārais personāls: Apmēram 1600 3. Kanādas divīzijas karavīru — pašreiz 1.Bataljons PPCLI (Princeses Patrīcijas Kanādas Vieglie kājnieki) — ir piedalījušies militārajos vingrinājumos.

Sīkāka informācija:
– Kanādas iesaistīšanās operācijā “Reassurance” notiek NATO garantiju nodrošināšanas un atturēšanas pasākumu ietvaros Austrumeiropā, lai atturētu Krieviju no potenciālas agresijas reģionā.
– Kopš personāls ir izvietots Polijā, Kanādas karavīri ir organizējuši un piedalījušies vairāk nekā divdesmit militārajos vingrinājumos Rumānijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā un Latvijā.
– Kaut gan šī ir, galvenokārt, atturēšanas operācija, tā veicina arī NATO valstu sadarbspēju uzlabošanu.
–Kanādas bruņoto spēku darbība Polijā beigsies jūnijā, kad 200 karavīru dosies uz Latviju, NATO operācijas “Enhanced Forward Presence” ietvaros. Kanādas pienākumus Polijā pārņems ASV.

Operācija “Enhanced Forward Presence”

Latvija
Atrašanās vieta: Ādaži
Sākuma datums: 2017. gada jūnijs
Beigu datums: Nenoteiktas ilgtermiņa saistības
Militārais personāls: Kopējais Kanādas kontingents būs apmēram 450 karavīru

Sīkāka informācija:
– Šī nav apmācības misija. Pirmo reizi kopš 90. gadiem Kanāda pastāvīgi izvietos karavīrus, iespējams, kopā ar viņu ģimenēm, Eiropā, izveidojot bataljona štābu netālu no galvaspilsētas Rīgas.
– Kanāda palielinās savu karavīru skaitu no 200 līdz 445 karavīriem, iekļaujot arī tos, kas dienēs kaujas grupas štābā.
– Kanādas atbildība būs saliedēt visas nosūtošās valstis vienotā daudznacionālā brigādē, kas sastāvēs no 1200 līdz 1500 karavīriem no Albānijas, Itālijas Polijas, Slovēnijas un Spānijas.
– Latvija būs mājvieta vienai no četrām NATO daudznacionālajām bataljona lieluma kaujas grupām, kas tiks izvietotas Austrumeiropā; Lielbritānija uzņemsies vadību Igaunijā, Tapā, un Vācija līdzīgi uzņemsies vadību Lietuvā, Ruklā. ASV vadīs kaujas grupu Polijā.

Dalies ar šo ziņu