15. februārī Briselē notiekošās NATO aizsardzības ministru sanāksmes ietvaros aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē.
Bergmanis: Drošība nevar būt lēta, lai tā nekļūtu par valsts cenu
Sanāksmē tika pārrunāta NATO Varšavas samitā pieņemto lēmumu īstenošana, tai skaitā, daudznacionālo bataljona lieluma kaujas grupu izveide un izvietošana Baltijas valstīs un Polijā, alianses spēja stāties pretī jaunajiem drošības izaicinājumiem, terorisma apkarošana, dalībvalstu iemaksas alianses aizsardzības budžetā un efektīvs finansējuma izlietojums.
Ministrs uzsvēra, ka vairāk kā jebkad aizsardzības resursa jautājums ir alianses viena no galvenajām un pamata prioritātēm. “Drošība nekad nav lēta. Pretējā gadījuma tā var būt valsts cena,” uzsvēra R.Bergmanis. “Latvijas valdība ir apņēmusies jau nākošajā gadā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, un es kā aizsardzības ministrs cīnīšos, lai šis lēmums un solis netiktu mainīts.”
Aizsardzības ministrs pauda atbalstu NATO iesaistes palielināšanai cīņā pret terorismu un uzsvēra Latvijas rūpes par terorisma skarto valstu situāciju, vienlaikus apzinoties šī izaicinājuma globālo raksturu: “Latvija 15 gadus ir piedalījusies terorisma apkarošanā NATO, Eiropas Savienības un starptautisku koalīciju ietvaros. Šī mērķa labad mūsu karavīri plecu pie plecu ir cīnījušies ar ASV, Lielbritānijas, Spānijas, Polijas, Norvēģijas, Vācijas, Francijas, Dānijas un citu sabiedroto valstu karavīriem. Latvija ir apņēmusies kopā ar sabiedrotajiem šo cīņu turpināt.”
Tāpat R. Bergmanis uzvēra, ka jauno drošības izaicinājumu kontekstā ir būtiski stiprināt alianses vienotību un dalībvalstu savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošināt aizsardzībai atbilstošu finansējumu.
Tikšanās laikā Briselē R.Bergmanis piedalījās arī Kanādas aizsardzības ministra Hardžita Sadžana organizētajā sanāksmē daudznacionālā bataljona līmeņa kaujas grupas dalībvalstīm, kur kopā ar Kanādu un Latviju bija pārstāvētas arī Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija.
“Kanādas vadītās daudznacionālās bataljona līmeņa kaujas grupas ierašanās Baltijā ir atturēšanas politikas elements un parāda NATO dalībvalstu vienotību,” uzsver R.Bergmanis. “Tā ir NATO atbilde uz Krievijas pieaugošajām militārajām aktivitātēm reģionā daudzu gadu garumā.”
R.Bergmanis informēja par progresu, gatavojoties uzņemt sabiedroto karavīrus Latvijā, norādot, ka visi darbi norisinās, kā plānots. Viņš apliecināja, ka Aizsardzības ministrija risina infrastruktūras nodrošinājuma jautājumu, efektīvi plānojot gan esošo militāro objektu kapacitāti un noslogojumu, gan sekmējot ātrāku jaunu objektu būvniecību normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
“Sanāksmes laikā apliecināju sabiedrotajiem, ka Latvija kā uzņemošā valsts dara visu nepieciešamo, lai pēc iespējas ātrāk varētu izvietot Kanādas vadīto kaujas grupu, tādējādi īstenojot pērn NATO Varšavas samitā pieņemtos lēmumus,” norāda R.Bergmanis.
Ministrs vēlreiz izteica pateicību visām valstīm, kas apņēmušās iesaistīties Kanādas vadītajā daudznacionālajā bataljona lieluma kaujas grupā Latvijā, īstenojot Varšavas samitā pieņemtos lēmumus.
No 15. līdz 16.februārim aizsardzības ministrs R. Bergmanis piedalās NATO ministru sanāksmē Briselē, kurā tiek diskutēts par alianses jaunajiem izaicinājumiem, kā arī aizsardzības un atturēšanas spējām un to stiprināšanu.