8. jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017. gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas, Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda, par pārējo valstu iesaisti tiks paziņots vēlāk.
Bergmanis gandarīts par pozitīvo lēmumu par bataljona līmeņa kaujas grupas izvietošanu Latvijā
Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
“Mūsu galvenais mērķis pirms NATO samita bija panākt alianses ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, un lēmums par kaujas grupu izveidi šodien ir ticis apstiprināts,” uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. “Esmu gandarīts par sabiedroto atbalstu un dziļo izpratni par situāciju reģionā.”
Jau 14. jūnijā Briselē, tiekoties NATO aizsardzības ministriem, tika pieņemts stratēģisks lēmums par četru kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu alianses austrumos. Šodien valstu un valdību vadītāji ir apstiprinājuši panākto vienošanos.
NATO samits Varšavā notiek laikā, kad alianses drošība piedzīvo vairākus izaicinājumus. Lai stātos pretim izaicinājumiem, NATO ir pieņēmusi nepieciešamos lēmumus, lai aizsargātu ikvienu dalībvalsti. Krievijas radītie izaicinājumi alianses drošībai ir ilgtermiņā, tāpēc izvietotās kaujas grupas četrās alianses dalībvalstīs būs tik ilgi, kamēr būs tāda nepieciešamība.
Lai īstenotu Varšavas samitā pieņemto lēmumu, arī aizsardzības nozare turpinās pilnveidot uzņemošās valsts atbalsta spējas, attīstīs infrastruktūru, tai skaitā militāro mācību infrastruktūru, lai varētu uzņemt sabiedrotos un nodrošināt gan viņu izmitināšanu, gan garantēt apmācību iespējas.