NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu pierobežā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO vienojas par militārās klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu pierobežā
Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu pierobežas dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.
Mērķis ir radīt "daudznacionālu" spēku klātbūtni, tādējādi dodot "ļoti spēcīgu signālu" potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.
"Uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visiem sabiedrotajiem," atkārtoti uzsvēra NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka uz jebkuru agresijas aktu reaģēs visas alianses dalībvalstis.
Aizsardzības ministrs: sanāksmē netika runāts par konkrētu vienību sūtīšanu uz Baltiju
NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē netika runāts par konkrētu vienību sūtīšanu uz alianses austrumu peirobežu, taču šodienas tikšanās iezīmē labu ceļu Varšavas samitam, kurā būs jāpieņem konkrēti lēmumi par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Eiropas austrumos, tostarp Baltijā, norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Ministrs norādīja, ka šajā tikšanās reizē konkrēti jautājumi par vienību un bruņotu tehniku skaitu netika runāti, lai gan Baltijas reģionam ir pievērsta ļoti liela uzmanība.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sanāksmē uzsvēris, ka Latvija ir ļoti veiksmīgi padarījusi savus mājasdarbus, proti, Latvija ir laba vieta starptautiskajām militārajām mācībām, turklāt Latvija konsekventi ir paudusi apņemšanos palielināt aizsardzības budžetu. Savukārt šobrīd Latvija turpina uzsākto darbu pie uzņemošās valsts atbalsta pilnveidošanas, lai būtu gatava uzņemt sabiedrotos.
"Šī ministru tikšanās Briselē iezīmē ļoti labu ceļu uz Varšavas samitu, kurā būs jāpieņem jau konkrēti lēmumi par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas reģionā un NATO austrumu pierobežā. Šādi lēmumi ietvertu konkrētu karavīru un militārās tehnikas vienību skaitu. Vēlos uzsvērt, ka Latvijai šobrīd ir pastiprināti jāstrādā, lai sakārtotu infrastruktūru alianses karavīru un tehnikas pilnvērtīgai izvietošanai," uzsver ministrs.
Pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par alianses spēku pastiprinātu klātbūtni austrumu pierobežā 2015.gadā Latvijā uzturējās Kanādas (izvietoti Polijā), Vācijas, Dānijas un ASV karavīri.
Šo valstu karavīri kopā ar Latvijas un citu valstu - Igaunijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas - karavīriem Latvijā ir piedalījušies aptuveni 50 kopīgās mācībās un vingrinājumos.
Četras no Latvijā pērn notikušajām mācībām - Silver Arrow”, „Summer Shield”, Baltic Zenith” un „Detonator” - bija iekļautas NATO mācību un vingrinājumu sarakstā, līdz ar to tās bija atvērtas dalībai arī ikvienai no alianses dalībvalstīm.
Pērn Latvijā notika arī vairākas NATO mācības un vingrinājumi - NATO Gaisa spēku pavēlniecības Ramšteinā rīkotie treniņlidojumi Baltijas valstu gaisa telpā, NATO vingrinājumi „Steadfast Pyramid” un „Steadfast Pinnacle”, NATO Gaisa operāciju vadības un kontroles centra mācības “Ramstein Dust II-15” un NATO Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa štāba mācības “Arrcade Fusion 15”.
NATO apspriež plānus par bataljonu nosūtīšanu uz sešām alianses austrumu pierobežas valstīm, tai skaitā Latviju
Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu austrumu pierobežā izvietojamo karavīru skaitu.
Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru.
Ģenerālsekretārs Stoltenbergs norādīja, ka NATO austrumu pierobežas dalībvalstīs ir paredzēts izvietot spēkus, kuros būs karavīri no daudzām alianses valstīm, tādā veidā potenciālajiem agresoriem sūtot spēcīgu signālu par NATO vienotību. Šos spēkus pastiprinās ātri nosūtāmi papildspēki.
Britu laikraksts "The Telegraph" trešdien vēstīja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā Briselē tiks apspriesti plāni uz sešām alianses austrumu pierobežas valstīm, tai skaitā Latviju, nosūtīt pa bataljonam 500 līdz 1000 karavīru apmērā.
Plāni paredz nosūtīt pa bataljonam uz Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju, lai raidītu skaidru signālu Krievijai, ka Ukrainas stila "intervence" saskarsies ar spēcīgu alianses atbildi.
Šādos spēkos liela daļa karavīru būtu no ASV, Lielbritānijas un Vācijas.
Šīs NATO vienības tiktu izvietotas uz rotācijas pamata. Tajās, domājams, būtu arī mobilas īpašo uzdevumu vienības, bruņotas ar zeme-gaiss tipa raķetēm. Šīs vienības atbalstītu triecienlidmašīnas un helikopteri.
Plānā ir arī paredzēts stiprināt izlūkošanas spējas, sagatavot ārkārtas situācijām nepieciešamo spēku pastiprināšanu no Rietumeiropas, kā arī apmācīt austrumu pierobežas valstu bruņotos spēkus.
Tiks pārskatīts arī militāro lēmumu pieņemšanas process.
Aizsardzības plānotāji cer, ka NATO spēku izvietošana arī apgrūtinātu situāciju, kad alianses austrumu pierobežas dalībvalstis varētu ignorēt Krievijas hibrīduzbrukumu.
Kāda NATO amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, norādīja, ka "uzticamai atturēšanai uz sauszemes ir svarīgi, lai vadošajiem sabiedrotajiem [tur] būtu klātbūtne".
Amatpersona uzsvēra, ka tas ir vajadzīgs, "lai Krievija zinātu - ja tā ko mēģinās Baltijas republikās vai Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, tā ļoti ātri nonāks pret britu, amerikāņu vai vāciešu karavīriem".
Šis plāns ir kompromiss, jo daži politiķi Polijā ir atbalstījuši Aukstā kara stila NATO spēku izvietojumu, kad piefrontes teritorijā tika izvietoti desmiti tūkstoši ASV karavīru un smagie ieroči.
Plānoto NATO spēku izvietošanu NATO austrumu dalībvalstīs pavisam noteikti kā "ielenkumu" nosodīs Krievija.
Lielbritānijas vēstnieks NATO sers Adams Tomsons sacīja, ka alianses izpildījumā tā ir "atpakaļ nākotnē" pieeja, atgriešanās pie kolektīvās aizsardzības principa, "bet ar modernu pagriezienu".
"Tā ir NATO, kas ieņem spēcīgāku pozīciju, nekā tā ir darījusi kopš Aukstā kara, lai palielinātu tās priekšējo klātbūtni austrumos un, kā nepieciešams, dienvidos, bet darot tikai tik daudz, cik precīzi ir nepieciešams," viņš norādīja.
"Es domāju, ministri vienosies par ārkārtīgi inovatīvu pieeju, kas ir pilnīgi atšķirīga no Aukstā kara. Tā ir NATO, kas nodrošina sevi, ka tā var ticami darīt to, kādēļ tā tika izveidota un ko paredz līguma saistības, kas paredz aizsargāt dalībvalstis," paziņoja vēstnieks.
"Atturēšana ir NATO pamata darbība," piebilda Tomsons.
"Tā ir par būšanu pietiekami stipriem, jau nekad nevajadzētu cīnīties, lai jūs varētu dzīvot savu ikdienas dzīvi, neuztraucoties par aizsardzības lietām," norādīja vēstnieks.