Krievija gar robežu ar NATO izvieto modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas

NATO pielāgojas šiem apstākļiem, palielinot savu klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs, viņš sacīja žurnālistiem Briselē notiekošās NATO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās laikā.

"Krievija izvieto modernas pretgaisa aizsardzība sistēmas gar visu robežu ar NATO. Neskaitot Sīriju un Vidusjūras austrumu daļu, mēs novērojam līdzīgu rīcību Krimā, Baltijas valstu tuvumā, Kaļiņingradas [apgabalā] un līdz Tālo Ziemeļu robežām. Tās ir mūsdienu sarežģītās spējas, kad nodrošina gaisa telpas noslēgšanu. NATO pielāgojas šīm darbībām, palielina savu klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs," norādīja Stoltenbergs.

"Mēs uzmanīgi sekojam līdzi šai rīcībai un to novērtējam," viņš piebilda.

Stoltenbergs: reaģējot uz izaicinājumiem, NATO palielina Reaģēšanas spēku gatavību

Reaģējot uz dienvidos esošajiem izaicinājumiem, kā, piemēram, krīzi Sīrijā, NATO ir palielinājusi Reaģēšanas spēku gatavību, kā arī turpina uzlabot izlūkdienestu darbu, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš atgādināja, ka pirms neilga laika notika militārās mācības "Trident Juncture", kurās tika pārbaudītas NATO Reaģēšanas spēku spējas un uzsvēra, ka patlaban alianse saskaras ar lieliem izaicinājumiem.

Vienlaikus alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka NATO turpinās saglabāt fokusu gan uz izaicinājumiem dienvidos, gan arī uz tiem, ar kuriem saskaras austrumu dalībvalstis. "NATO pievērsīsies gan Ukrainai, gan arī "Daesh", teica Stoltenbergs.

ASV vēstnieks: Krievija neievēro NATO – Krievijas līgumu

NATO turpina ievērot tā dēvēto NATO – Krievijas līgumu arī, ja Maskava to nedara un ir pārkāpusi ar savām darbībām Ukrainā, žurnālistiem sacīja ASV vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) Duglass Luts.

Lute norādīja, ka viens no 2014. gada Velsas samita lēmumiem bija turpināt ievērot NATO un Krievijas līgumu, kas ir pazīstams kā NATO un Krievijas Pamatakts, lai arī bija skaidri pierādījumi, ka to nedarīja pati Krievija, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti vispirms Krimā un pēc tam Donbasā.

"Krievijas agresija pārkāpa NATO un Krievijas līgumu. Tāpat Krievija pārkāpa Helsinku vienošanos, Budapeštas līgumu un arī ANO statūtus. Krievijai ir garš pārkāpumu saraksts. Velsā mūsu [NATO valstu] līderi pateica – neraugoties uz šiem pārkāpumiem, mēs turpināsim [Krievijas – NATO līgumu] respektēt," sacīja Luts.

ASV vēstnieks NATO uzsvēra, ka alianses atbilde uz Krievijas izaicinājumiem ir piemērota tam, lai iekļautos minētā līguma ietvaros. Tā, piemēram, NATO neizvieto pastāvīgu karaspēku savās austrumu dalībvalstīs. "Mēs turpināsim ievērot NATO Krievijas līgumu arī, ja Krievija to nedara," sacīja Luts.

Vēstnieks arī akcentēja, ka tajā pašā laikā ir skaidrs, ka NATO attiecības ar Krieviju nav uzskatāmas par stratēģisku partnerību. "Jēdziens partneris nozīmē, ka ir divas puses. Krievija ir izslēgusi sevi no partnerības. Tomēr ir jāsaprot, ka Krievija un NATO būs kaimiņi. Neviens nekur nepazudīs. Tādējādi mums ir jāspēj saprast, kā rīkoties turpmāk," atzina ASV vēstnieks NATO.

1997. gada parakstītajā NATO un Krievijas Pamataktā (NATO - Russia Founding Act) pausta apņemšanās neizvietot kodolieročus jaunajās alianses dalībvalstīs, kā arī "šobrīdējā un paredzamā drošības vidē" atturēšanās no ievērojamu kaujas vienību pārvietošanas.

Maskava savukārt iepriekš norādījusi, ka, ja NATO jaunajās dalībvalstīs izvietos pastāvīgu karaspēku, tas būs šī līguma pārkāpums.

Krievija: Polijas izteikumi par NATO un Krievijas Pamatakta denonsēšanu ir bīstami

Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Polijas izteikumi par nepieciešamību denonsēt NATO un Krievijas Pamataktu ir "ārkārtīgi bīstami".

"Mēs uzskatām šādus izteikumus (...) par ārkārtīgi bīstamiem un ārkārtīgi provokatīviem," sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Vina norādīja, ka Polijas paziņojumi ir daļa no mēģinājumiem ietekmēt rietumu sabiedrisko domu pirms 2016.gadā paredzētā NATO samita Varšavā.

Zaharova norādīja, ka Pamatakta denonsēšana var sagraut pastāvošo Eiropas drošības sistēmu.

Polijas jaunās konservatīvās valdības ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis ir aicinājis denonsēt NATO un Krievijas Pamataktu, jo tas rada "nevienlīdzību" starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm.

NATO apsvērs iespējas atjaunot attiecības ar Krieviju

NATO pieņēmusi lēmumu izskatīt jautājumu, kā NATO-Krievijas padomi izmantot politisko attiecību atjaunošanai ar Krieviju, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Mēs pieņēmām lēmumu noskaidrot, kā NATO-Krievijas padomi izmantot kā instrumentu attiecību atjaunošanai ar Krieviju. Mēs izpētīsim šo jautājumu un noteiksim laiku un datumu, kā to var izdarīt," NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē pavēstīja Stoltenbergs.

Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un Austrumukrainas destabilizācijas NATO pērnā gada jūnijā apturēja darbību 2002.gadā izveidotajā NATO-Krievijas padomē, un kopš tā laika nav notikušas tikšanās diplomātu līmenī.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņoja, ka sagaida regulāru Krievijas un NATO diplomātisko kontaktu atjaunošanos tuvākajā nākotnē.

"Ar Krieviju mums ir jābūt stingriem, taču atvērtiem dialogam," sacīja Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss. "Mums jebkurā gadījumā vajag kontaktus starp armijām, lai izvairītos no tādiem incidentiem kā nesen ar Turciju un Krieviju."

Citu valstu ārlietu ministri bija piesardzīgi par iespējām atjaunot NATO-Krievijas padomes darbu.

"Pašlaik NATO notiek diskusija, kā veidot dialogu. Viena iespēja ir politisks dialogs caur NATO-Krievijas padomi, taču ir arī citi veidi, kā to darīt," sacīja Norvēģijas ārlietu ministrs Berge Brende. "Nekādi lēmumi nav pieņemti."

"Mums ir vajadzīgs dialogs, tas ir skaidrs. Tieši kādam ir jābūt dialogam, vēl nav nolemts," norādīja Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajčaks.

"Mums ir vajadzīgas labas attiecības, taču ir arī nepieciešams, lai Maskava gribētu labas attiecības ar NATO," paziņoja Dānijas ārlietu ministrs Kristians Jensens.

NATO veic dziļu Krievijas darbību analīzi

NATO šobrīd veic dziļu Krievijas politikas un militāro darbību analīzi, žurnālistiem atklāja augsta līmeņa alianses diplomāts.

Alianse jau šobrīd ir nonākusi pie atsevišķiem secinājumiem – Krievijas radītajiem izaicinājumiem nav īstermiņa risinājuma un šī valsts uzskata, ka tās darbības ierobežo tās starptautiskās struktūras, kuras radušās pēc Aukstā kara. Tāpat Krievija tic, ka var ierobežot savu kaimiņu teritoriālo suverenitāti, lai sasniegtu ārpolitikas mērķus.

"Krievija destabilizē Eiropu, veicot ievērojamas investīcijas militārajā jomā, palielinot klātbūtni Baltijas un Melnajās jūrās," sacīja amatpersona.

Viens no NATO uzdevumiem, lai rastu atbildi uz šādiem Krievijas radītajiem izaicinājumiem, ir Eiropas partneru stabilitātes uzlabošana. Šāds darbs notiek, piemēram, Ukrainā, Gruzijā un Moldovā. Diplomāts pauda, ka tādējādi Ukrainā NATO palīdz ārstēt ievainotos, uzlabo loģistiku, kā arī veic investīcijas ar dažādu trasta fondu palīdzību. Tāpat tiek pastiprināta sadarbība ar Zviedriju un Somiju.

NATO vērsa uzmanību uz Krievijas jauno militāro doktrīnu, kuras ietvaros tiek pieļauta preventīva kodolieroču izmantošana. "Šāda retorika ir uztraucoša. Krievijas rosināšana iespējamiem kodoldraudiem Zviedrijai vai Dānijai ir uztraucoša. NATO ir pamanījusi kodolieroču elementu iekļaušanu Krievijas militārajās mācībās," sacīja NATO diplomātisko aprindu pārstāvis.

Somija un Zviedrija piedalās NATO ziņojuma par Baltijas jūras reģionu izstrādē

Somija un Zviedrija, kas nav NATO sastāvā piedalījās ziņojuma militārās alianses dalībvalstīm par drošību Baltijas jūras reģionā izstrādē, trešdien, atsaucoties uz Somijas laikrakstu "Helsingin Sanomat", vēstīja ziņu aģentūra STT.

Anonīmi avoti diplomātiskajās aprindās laikrakstam atklājuši, ka ziņojumā situācija Baltijas jūras reģionā ir raksturota kā diezgan nedroša. Ziņojums izstrādāts NATO dalībvalstu vajadzībām un tas ir noslepenots, liecina "Helsingin Sanomat" vēstītais.

Laikraksts norādīja, ka valstu, kas nav NATO sastāvā, līdzdalība ziņojuma izstrādē ir piemērs jaunajai politiskajai sadarbībai, kura pērn samitā tika apsolīta Somijai un Zviedrijai.

Tā rīcībā esošā informācija liecina, ka Somijā un Zviedrijā virmoja cerības, ka notiks atsevišķa šo valstu un NATO ministru līmeņa sanāksme  par ziņojumu, tomēr tā nenotika.

Somijas ārlietu ministrs Timo Soini noraidīja apgalvojumus, ka tāda veida sadarbība ir kas neparasts.

"Ir ierasta prakse, ka amatpersonas iesaistās tāda veida sadarbībā," Soini teica laikrakstam "Helsingin Sanomat", atrodoties Briselē.